Pašvaldības ceļ trauksmi par lielajiem apkures parādiem; rosina atlikt akcīzi gāzei

Abas sabiedriskās organizācijas aicina steidzami risināt sagaidāmās problēmas siltumapgādē, piedāvājot septiņus priekšlikumus. Cita starpā rosināts atlikt akcīzes piemērošanu apkurē izmantotajai dabasgāzei līdz 2014.gadam un steidzami izstrādāt universālā pakalpojuma principus siltumapgādē.

LPS pēc 71 pašvaldības aptaujas par iedzīvotāju apkures parādiem aplēsusi, ka iedzīvotāju kopējās parādsaistības par apkuri līdz šā gada 1.maijam sasniegušas 40,16 miljonus latu. Tas, salīdzinot ar kopējo parādu attiecīgajā laika posmā pirms gada - 25,5 miljoniem latu, ir par 1,57 reizēm vairāk.

Analīze liecina, ka pašvaldībās parādsaistību apjoms strauji pieaudzis tieši šajā apkures sezonā, jo iepriekšējo sezonu parādi veido 38%, norādīts vēstulē. Kopš šī gada 1.janvāra ievērojami pieaudzis parādsaistību apjoms Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Jēkabpilī un Rēzeknē.

Vēstules autori vērš uzmanību uz to, ka ir daudz pašvaldību, kur parādsaistību apjoms pārsniedz 20%, salīdzinot ar iepriekšējās apkures sezonas kopējiem parādiem. Tas liecina, ka parādsaistības pārsniedz 1,5 mēnešu maksājumu apjomu.

Tas savukārt nozīmē, ka esošie parādi un to turpmāks pieaugums apdraud visu iedzīvotāju tiesības saņemt garantētu komunālo pakalpojumu. Šāda situācija ir četrās republikas nozīmes pilsētās – Daugavpils, Jēkabpils, Liepāja un Valmiera. Nopietna situācija ir arī novadu pilsētās un novados, kur gandrīz trešajai daļai pašvaldību iedzīvotāju parāds pārsniedz 1,5 mēnešu maksājumu, teikts vēstulē.

Latvijas mājsaimniecību budžetos maksa par siltumenerģiju - apkuri un karsto ūdeni - veido vislielāko komunālo maksājumu daļu. Ziemas mēnešos tie ir 80% no visiem komunālajiem maksājumiem, teikts vēstulē, norādot, ka siltumapgādes izmaksas šajā apkures sezonā pieaugušas aptuveni par 20%.

Saeimas lēmums apkurē izmantotajai dabasgāzei no 12.jūlija piemērot par akcīzes nodokli – 12 latus par 1000 kubikmetriem dabasgāzes - ievērojami sadārdzinās resursu. Kopējais siltumapgādes pakalpojumu cenu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, gaidāms vismaz 15-20% robežās, norāda LPS un LSUA.

Šo pieaugumu veido pievienotās vērtības nodokļa pazeminātās likmes pieaugums no 10% līdz 12% siltumapgādei, akcīzes piemērošana dabasgāzei, kā arī paša resursa cenas kāpums. Tā apmēru precīzi nevar prognozēt, taču tirgus tendences apliecina dabasgāzes sadārdzināšanos 10%-12% apmērā.

Abas organizācijas akcentē, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) solījums, ka pašvaldības varēs saņemt kredītus Valsts kasē apkures sezonas uzsākšanai, nerisina siltumapgādes norēķinu un parādu problēmu ilgtermiņā. Tādā gadījumā arī ir jānodrošina šādu kredītu novirzīšana tieši iedzīvotāju siltuma parādu dzēšanai, jo papildina jau esošo kredītu nastu uzņēmumiem.

LPS un LSUA mudina valdību steidzami vērtēt situāciju siltumapgādē, paredzot mērķsubsīdijas parādu segšanai par siltumenerģiju apkures sezonas nodrošināšanai, kā arī kredītlīnijas nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei.

Organizācijas aicina valdību steidzami arī izstrādāt universālā pakalpojuma principus siltumapgādē, izveidojot daļēju siltumapgādes maksājumu kompensācijas mehānismu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Valdība un arī Saeima tiek mudinātas atkārtoti izvērtēt jautājumu par akcīzes piemērošanu siltumapgādē izmantotajai dabasgāzei, atliekot nodokļa piemērošanu līdz 2014.gadam. Saeimai ieteikts steidzamības skatīt izmaiņas Civilprocesa (CPL) likumā gan maza apmēra prasību paātrinātai izskatīšanai tiesā, gan komunālo parādu segšanu nekustamo īpašumu izsoles gadījumā.

Vēstulē teikts, ka Saeima divu gadu laikā nav spējusi pieņemt grozījumus CPL, kas paredzētu maksātnespējīgo nekustamo īpašumu izsoles rezultātā iegūtos līdzekļus pirms hipotekāro kredītu parāda kompensēšanas līdz 10% novirzīt mājokļu apsaimniekošanas parādu dzēšanai.

Vidējais tiesvedības termiņš pirmās instances tiesās komunālo maksājumu parādu piedziņā ir 1 līdz 1,5 gadi. Savukārt, maksa tiesu izpildītājiem par tiesas spriedumu izpildes realizāciju (līdz 500 latiem) nereti pārsniedz piedzenamo parādu apjomu. Grozījumi CPL par maza apmēra tiesvedību tikai patlaban tiek virzīti Saeimas trešajā lasījumā, teikts vēstulē.

Izteikts aicinājums arī dzīvokļu politikas normatīvos precizēt un pastiprināt dzīvokļu īpašnieku atbildību par komunālo maksājumu kārtošanu, kā arī pārņemt pozitīvo kaimiņvalstu pieredzi siltumapgādes nodrošināšanā iedzīvotājiem.

Saeimai un valdībai lūgts izvērtēt arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) un Dzīvokļa pabalsta finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Ja 2012.gadā netiks saņemts valsts līdzfinansējums, tas abu organizāciju ieskatā būtu jākompensē, mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju par labu pašvaldībām.

LPS un LSUA norāda, ka dzīvokļu pabalstos šā gada piecos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgā laikā pērn, ir izmaksāts par 24%, bet GMI pabalstā - par 67% vairāk. Saglabājoties šādām tendencēm, dzīvokļu pabalstos izmaksājamā summa šogad varētu pieaugt par 25%-30%, bet GMI - par 50%, teikts vēstulē.

Tā nosūtīta visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, attiecīgu parlamenta komisiju vadītājiem, Ministru prezidentam, kā arī labklājības, ekonomikas, finanšu ministriem.