Ventspils rajona Užavas pagasta padomes priekšsēdētāja Vaira Jansone BNS pauda, ka Ministru kabinetam vajadzētu izstrādāt atšķirīgus aizsargjoslu likumus Baltijas juras līcim un jūras piekrastei, jo situācija šajās vietās ir krasi atšķirīga. "Piekrastē nav tādu problēmu, kādas ir Saulkrastos un citos līča pagastos, jo atšķiras iedzīvotāju blīvums un arī bagātnieki piekrastē tik daudz mājas nebūvē," sacīja Jansone. Piemēram, Užavas pagasta 20 kilometru garajā piekrastē pēdējos gados uzbūvētas tikai divas mājas un tās pašas uz vecajiem pamatiem. Tāpat pagastu neapmierina, ka par grozījumu projektu nav notikušas konsultācijas ar pagastiem, kurus šie grozījumi skars.
Tārgales pagasta padomes priekšsēdētāja Inta Blumberga pauda satraukumu, ka pagasts ir ieguldījis naudu ģenerālplānojuma izstrādē, tas jau ir apstiprināts, bet tagad daudz kas būs jāmaina. "Un ko darīt ar tiem, kuri būvprojektos ieguldījuši naudu, kas to viņiem atmaksās?" jautāja Blumberga, sakot, ka grozījumi radījuši daudz neskaidrību.
Savukārt Talsu rajona Rojas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Žoluds ir pārliecināts - "ja pagastos nav apbūves, tad nav arī attīstības", piebilstot, ka apbūvei jābūt vēsturiskajās apbūves teritorijās. Runājot par būvniecības atļaušanu uz vecajiem pamatiem, Žoluds pauda neizpratni, kāpēc tas, kurš būvējis sen, būtu prioritārā stāvoklī pret cilvēku, kurš vēlas būvēt tagad atbilstoši pagasta izstrādātajam teritoriālajam plānojumam.
Tāpat Žoluds neizprot, kādēļ viena vai divu gadījumu dēļ, kad notikusi nelikumīga būvniecība aizsargjoslā, ir jāizstrādā šādi likuma grozījumi.
Tukuma rajona Lapmežciema padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons BNS pauda, ka pagaidām nav iepazinies ar minētajiem grozījumiem aizsargjoslu likumā, taču atzina, ka papildu ierobežojumus vērtē negatīvi.
"Mums jau tā ir noteikti dažādi ierobežojumi un - ja vēl pieņems papildu apgrūtinājumus, neredzu iespēju mūsu pagastam attīstīties. Turpmāk kaut kādas privātās būves mūsu pagasta teritorijā praktiski vairs nevarēs celt, un es nestādos priekšā, kā mēs tālāk dzīvosim," pauda Pētersons.
Viņš gan pagaidām atturējās komentēt vides ministra Raimonda Vējoņa pausto, ka Lapmežciemā pieļauti likumpārkāpumi kāpu apbūvē. Savu viedokli šajā jautājumā viņš solījās paust pēc izmeklēšanas pabeigšanas.
Savukārt Tukuma rajona Engures pagasta priekšsēdētājs, kā arī vairāki Liepājas rajona piejūras pagastu priekšsēdētāji pagaidām atturējās komentēt plānotos likuma grozījumus aizsargjoslu likumā, pirms ar tiem nav iepazinušies.
Saeimas Tautsaimniecības komisija pieņemšanai Saeimā virzīs grozījumus aizsargjoslu likumā, kas paredz ierobežot apbūves blīvumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes piecu kilometru platajā aizsargjoslā, un jauniegādāto zemes īpašumu platība ārpus pilsētām un ciemiem nedrīkstēs būt mazāka par trim hektāriem.
Grozījumi arī noteic, ka piejūras pilsētās un ciemos apbūves blīvumu un īpašumu platības noteiks vietējās pašvaldības, paredzot iedzīvotājiem iespēju piekļūt pludmalei.
Tāpat grozījumos plānots noteikt papildu aizliegumus krasta kāpu 300 metru aizsargjoslā, liedzot celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas ēkas, izņemot gadījumus, kad paredzēts rekonstruēt jau esošās ēkas un būves, taču nepalielinot to apjomu.
Šādā veidā likumdevēji iecerējuši cīnīties pret pastiprināto piejūras joslu apbūvi, kurā nereti netiek ievērotas dabas aizsardzības prasības.