Pašvaldībās Ukrainas bēgļu pieplūdumu vēl gaida: visvairāk reģistrē Rīga
Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Precīzs Latvijā iebraukušo Ukrainas kara bēgļu skaits šobrīd nav zināms, taču Iekšlietu ministrijā (IeM) strādā pie tā, lai ieviestu vienotu uzskaites sistēmu un skaitļus apkopotu. Arī portāla "Delfi" aptaujātajās pašvaldībās atzīst, ka precīzi nezina iebraukušo bēgļu skaitu, bet masveida pieplūduma nav bijis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

IeM portālam "Delfi" atzīst, ka šobrīd nav skaidri zināms, cik daudz bēgļu ieradušies Latvijas pašvaldībās.

"Skaidrs, ka, pat gribēdami, mēs pilnīgi visus neuzskaitīsim, jo būs tādi, kuriem ir biometriskās pases un kuriem nekur nav jāreģistrējas," norāda ministrijas pārstāvis Māris Zariņš.

Lielākās raizes ir par to neapzināto bēgļu daļu, kuriem būs nepieciešams atbalsts – jāparedz vietas skolās vai bērnudārzos, jānodrošina medicīniskā palīdzība, izmitināšana, ēdināšana. Lai apkopotu šīs ziņas un prognozētu nepieciešamās palīdzības apjomu, IeM strādā pie rīka, kas palīdzēs nodrošināt komunikāciju ar vietvarām un iegūt datus par tur iebraukušajiem kara bēgļiem.

Bažas par bēgļu nākotni


Telefoniski sazinoties ar vairākām pašvaldībām, portāls "Delfi" noskaidroja, ka šobrīd vietvarās IeM nepieciešamā informācija jau tiek apkopota.

Piemēram, Bauskas novadā atzīst, ka notiek darbs pie kopēja informācija tīkla un tiek domāts, kā apzināt tās personas, kuras par savu ierašanos no Ukrainas nepaziņo. "Šādiem cilvēkiem iespējami plaši jāreģistrējas, lai varētu apzināt, cik cilvēku ir, cik daudziem vajadzēs palīdzību, vai kura vecuma, kādi cilvēki. Varbūt apģērbs, medikamenti. Pat, ja cilvēki no laba prāta pie sevis pieņem, ne jau visu palīdzību spēj dot," saka Bauskas novada vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Beata Logina.

Līdz 10. marta rītam Bauskas novadā ieradušies un izmitināti ap 70 patvēruma meklētāji 13 dažādās vietās, no kurām divi ir pašvaldības nodrošinātie mitekļi. Logina norāda, ka situācija mainoties ik pa stundai. Apmēram puse no Ukrainas atbraukušo apmetas iepriekš sarunātās vietās – pie draugiem, radiem vai daļēji zināmās vietās.

Dome gādā par pirmās nepieciešamības precēm, kā apģērbs, pārtika, higiēnas preces, medikamenti, tiem, kuriem tie nepieciešami.

"Izglītības jomas jautājumi (skolas, bērnudārzi) šobrīd tiek risināti valsts līmenī. Tiklīdz ministrijas būs vienojušās par rīcības plānu un vadlīnijām, pašvaldība atbilstoši rīkosies," norāda Logina.

Alūksnē pieplūdumu vēl gaida


Arī Alūksnes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka atzīst, ka nevar pateikt precīzu novadā esošo kara bēgļu skaitu, jo daļa atbrauc pie radiem un draugiem, un šādām personām nav nepieciešamība par sevi ziņot pašvaldībai.

Patlaban masveidīga bēgļu plūsma novadā nav novērota un pašvaldība gatavojas, ka ieradīsies vairāk cilvēku no kara plosītās Ukrainas. Novads ieviesis vienotu tālruņa numuru, kur var vērsties pēc nepieciešamās informācijas. Līdz šim saņemti divi vai trīs zvani no vietējiem iedzīvotājiem, kuri pie sevis uzņēmuši bēgļus.

"Mums ir informācija par divām ģimenēm, kas ieradušās Alūksnes novadā no Ukrainas, un vienu, kas patlaban ir ceļā. Konkrētu materiālu palīdzību sniegt nav bijis nepieciešams. Ir sniegta informatīva palīdzība. Primāri interesējas par dokumentu kārtošanu, arī par pabalstiem, darba iespējām," pastāstīja Aploka.

Alūksnes novads ir gatavs uzņemt, proti, izmitināt un ēdināt, 90 līdz 100 kara bēgļus, bet vajadzības gadījumā apņemas vietu skaitu palielināt. Novads arī apzinājis privātpersonas, kuras ir gatavas nepieciešamības gadījumā dalīties ar savu mājokli.

Pretrunīgus datus par Liepājā uzņemtajiem un izmitinātajiem iebraucējiem gan sniedz pilsētas administrācijā.

Portālam "Delfi" pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Eņģele saka, ka līdz trešdienas, 9. marta, pēcpusdienai Valsts robežsardze Liepājā reģistrējusi 85 bēgļus no Ukrainas, no kuriem 41 cilvēks reģistrēts pirmdien, 7. martā. Visi šie cilvēki apmetušies pie radiniekiem vai draugiem.

Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis aģentūrai LETA trešdien sacīja, ka Liepājā ieradušies vismaz 150 kara bēgļi. Skaits varot būt lielāks. Pašvaldība domes nodrošinātajos mitekļos līdz šim izmitinājusi jau 47 personas.

Liepāja sadarbībā ar Dienvidkurzemes novadu ir sagatavojusi 1500 vietas bēgļu uzņemšanai. Papildu tam apzinātas vairāk nekā 80 privātas naktsmītnes, kurās liepājnieki brīvprātīgi ir gatavi uzņemt bēgļus, portālam "Delfi" saka Eņģele.

Viņai šobrīd arī neesot informācijas par to, vai kāds no Ukrainas iebraukušajiem bērniem sāks skolas vai bērnudārza gaitas Liepājā. Interese esot bijusi, taču konkrētas darbības līdz šim neesot veiktas.

Daugavpils var uzņemt 200 bēgļu

Tikmēr otra Latvijas lielākā pilsēta Daugavpils aprēķinājusi, ka tai resursu pietiek tikai tam, lai kopumā varētu uzņemt, ēdināt un izguldīt ap 200 Ukrainas kara bēgļu.

Līdz šim pašvaldība atbalstu sniegusi 57 bēgļiem, kuri izmitināti dienesta viesnīcās un dzīvokļos pilsētā.

Tuvākajās dienās vietvara gaida ierodamies otro patvēruma meklētāju grupu, portālam "Delfi" pastāstīja Daugavpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Ločmele.

"Pašvaldības iestādes izmitinātos patvēruma meklētājus nodrošināja ar pārtiku, higiēnas piederumiem, pirmās nepieciešamības precēm, kā arī sniedza citu nepieciešamo palīdzību. Tā kā patvēruma meklētāji pārsvarā ir ģimenes ar bērniem, pašvaldība, iespēju robežās, nodrošina arī izglītības un interešu izglītības iespējas bērniem. Tiek apzināta arī pieaugušo darba pieredze, intereses un prasmes, lai sniegtu palīdzību nodarbinātības jautājumos," portālam "Delfi" atbildes vēstulē raksta Ločmele.

Viņa arī norāda, ka kara bēgļu skaits Daugavpilī nav tik liels, lai būtu nepieciešams atvērt īpašu pakalpojumu sniegšanas centru.

Ekonomikas ministrijā (EM) portālam "Delfi" norāda, ka līdz 10. marta rītam ministrijas rīkotajā aptaujā gatavību izmitināt bēgļus paudušas 423 tūristu mītnes visā Latvijā. Pavisam apzinātas 9000 vietas.

Visvairāk tūristu mītņu pieteikts Tukuma novadā – 38, Rīgas pilsētā – 35, Madonā – 25, Cēsīs – 24, Liepājas un Dienvidkurzemes novadā – 24, Jūrmalā – 22, Ventspils pilsētas un Ventspils novadā – 22, kā arī Siguldā – 21.

Jelgavā meklē papildu vietas

Valmieras pašvaldības pārstāve Kristīne Melece ziņu aģentūrai LETA atzinusi, ka novadā uzņemti jau aptuveni 200 kara bēgļu.

Cilvēki nonākuši kā pašvaldības nodrošinātajās telpās, sadarbības partneru mītnēs, tā arī pie radiniekiem, draugiem. No tiem pašvaldība izmitinājusi 140 patvēruma meklētājus, portālam "Delfi" pastāstīja novada domes vadītājs Jānis Baiks. Nepieciešamo palīdzību iebraucējiem nodrošina sociālais dienests.

No šīs nedēļas 22 Ukrainas bēgļu bērni jau dodas uz kādu no Valmieras skolām, tiem ir nodrošināta iespēja apmeklēt interešu izglītības nodarbības. Daži kara bēgļi jau sākuši darba gaitas pilsētā, vietējie uzņēmēji atsaucoties ne tikai ar ziedojumiem, bet arī ar darba piedāvājumiem bēgļiem.

Tāpat kā Daugavpilī, arī Valmierā īpašu bēgļu centru neveidos, jo par uzņemšanu atbildīgās institūcijas un tur strādājošie cilvēki tiekot galā ar saviem pienākumiem un sniedzot nepieciešamo palīdzību.

Baiks portālam "Delfi" prognozē, ka pilsēta kopumā var uzņemt divtik bēgļu, ap 400. Šobrīd jau tiek apzinātas iespējamās izmitināšanas vietas. Viens no kritērijiem ir tāds, lai apmešanās vieta būtu saprātīgā attālumā no izglītības iestādes un citām pilnvērtīgai dzīvošanai būtiskām iestādēm. Kā norāda domes vadītājs, tad daļa iedzīvotāju cer kuru katru brīdi atgriezties mājās, bet daļai vairs nav kur atgriezties. Pašvaldībai šobrīd ir svarīgi plānot ilgtermiņā, lai tie Ukrainas kara bēgļi, kur vēlas dzīvot Valmierā, to varētu pilnvērtīgi izdarīt.

Savukārt Jelgavas pašvaldība atzinusi, ka precīzu pilsētā iebraukušo kara bēgļu skaitu nezina, jo daļa atbraucēju ieradušies pie radiem un draugiem, liecina LETA informācija.

Pašvaldība ir jau uzņēmusi 74 patvēruma meklētājus no Ukrainas – 13 vīriešus, 30 sievietes un 31 bērnu. Šie cilvēki izmitināti viesnīcā "Zemgale", kur saņem ēdināšanu, kā arī tiek nodrošināti ar pirmās nepieciešamības precēm.

Aģentūrai LETA Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons atzinis, ka viesnīcas "Zemgale" kapacitāte šobrīd izsmelta, taču kā nākamā iespējamā bēgļu izmitināšanas vieta aizrunāta Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas dienesta viesnīca. Tur izmitināšanu var nodrošināt vēl 40 cilvēkiem. Sarunas noritot arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kur studentu viesnīcās varētu apmesties līdz pat 200 bēgļu.

Saldū apzina tēriņu robežas

Izmitināšanas spēju robežai lēnām tuvojas Saldus novada pašvaldība, portālam "Delfi" sacīja Saldus novada izpilddirektora vietnieks Arvis Blūms.

Vietvaras aprēķini liecina, ka tai pa spēkam uzņemt130 bēgļus, bet tuvākajās dienās pašvaldība palīdzību būs sniegusi jau 80 cilvēkiem no Ukrainas. Plānots uzņemt divas lielas patvēruma meklētāju grupas, no kurām vienu koordinē Aizsardzības ministrija, bet otru – basketbolist Ainārs Bagatskis ar sievu.

Lielākā daļa iebraucēju ir bērni un jaunieši, kuri uzturēsies Brocēnu Sporta centrā. Patvēruma meklētājiem tur tiks nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā, tāpat pašvaldība no iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem sagatavojusi pārtikas pakas un higiēnas piederumu minimumu, ko izsniegs tiem, kuriem tas nepieciešams. Pagaidām nav skaidrs, vai un kā pašvaldība bērniem nodrošinās izglītību. Vairāk tiekot domāts par interešu izglītības iespējām, sportošanu, socializēšanos.

"Šobrīd jau nevienam nav skaidrs, nav atbilžu, cik ilgi tā būs. Fokusējamies uz to, ka būs arī valsts palīdzība, tiks atlīdzināti izdevumi. Kaut vai ēdināšana mēneša griezumā, tā summa ir iespaidīga. Ilgtermiņā domājot, mēs nevaram upurēt. Šie izdevumi [kara bēgļu uzņemšanai] nozīmē, ka pašvaldība nenoasfaltēs kādu ielu, neuzstādīs kādu gaismekli, neveiks kādus citus nozīmīgus remontdarbus," atzīst Saldus domes pārstāvis.

Rīga uzņem lielāko skaitu

Visvairāk Ukrainas kara bēgļu apzināti Rīgā. Kopš 7. marta, kad Rīgas Kongresu namā durvis vēra atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, līdz 9. marta pēcpusdienai tur apkalpoti jau 1388 cilvēki, portālam "Delfi" saka Rīgas domes Komunikācijas departamenta pārstāve Edīte Matuseviča.

Šajās dienās Rīgas Sociālais dienests saņēmis 183 iesniegumus garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai, 196 iesniegumus krīzes pabalsta saņemšanai. Saņemti arī 196 iesniegumi bērna reģistrēšanai izglītības iestādēs. Rīga izsniegusi 893 e-talonus braukšanai sabiedriskajā transportā un 928 Latvijas mobilo operatoru SIM kartes.

"Šobrīd nav ne mazāko iespēju pateikt, cik Rīgā ir bēgļu," portālam "Delfi" trešdien saka Matuseviča, piebilstot, ka "plūsma ir nekontrolēta."

Vērtējot situāciju, kāpēc visvairāk bēgļu pakalpojumus saņem Rīgā, Matuseviča norāda, ka ir tikai loģiski, ka no Ukrainas atbraukušie dodas uz galvaspilsētu.

"Viņi nezina, kas ir Madona vai Smiltene vai Tukums. Tieši tāpēc arī Rīgā tiek nodrošināta iespēja saņemt visus pakalpojumus vienuviet. Uz vietas var arī iegūt dokumentiem vajadzīgās fotogrāfijas," saka domes pārstāve.

Viņa norāda, ka arī precīzs skaits vietu, ko pašvaldība var nodrošināt bēgļiem patlaban nav zināms. Ir pašvaldības apzinātās vietas, bet arī tādas, ko var nodrošināt Ekonomikas ministrijas uzrunātie uzņēmēji, kā arī privātpersonu piedāvātie mitekļi. Tiek meklētas papildu iespējas.

"Delfi" jau rakstīja, ka ir sākusies trešā nedēļa kopš Kremlis deva pavēli sākt iebrukumu Ukrainā.

Krievijas spēku nespēja īsā laikā sasniegt militāros mērķus – neviena no Ukrainas lielajām pilsētām nav kritusi – iebrucēji arvien brutālāk pievēršas civiliedzīvotāju terorizēšanai. Jauns nežēlības un cinisma līmenis tika sasniegts trešdien, kad ielenktajā Mariupolē bombardēšanā cieta dzemdību nams.

Portāls "Delfi" notikumiem turpina sekot teksta tiešraidē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Valsts robežsardze Aizsardzības ministrija Alūksnes novads Bauska Daugavpils Ekonomikas ministrija Iekšlietu ministrija Jelgava Madona Rīga Rīgas Kongresu nams Saldus novada pašvaldība Smiltene Zemgale Tukums Ukraina Valmiera Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form