Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons iepriekš sacīja, ka ar šādiem grozījumiem pašvaldībām būs tiesības galvot par studentiem, bet tas nenozīmē, ka pašvaldībām tas būtu jādara obligāti. Turklāt pašvaldības varētu kreditējamajam studentam izvirzīt dažādus noteikumus - vai nu pēc augstskolas beigšanas nākt strādāt atpakaļ uz pašvaldību kādā konkrētā specialitātē un uz noteiktu laiku, vai nu noteikt kādus citus nosacījumus.
Par šā jautājuma risināšanu ieinteresējusies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tā atzina, ka galvenā problēma ar studentu kreditēšanu pašlaik saistīta ar maznodrošinātām ģimenēm, kuru vecākiem nav iespējams kļūt par savu bērnu kredītu galvotājiem.
Valsts šobrīd 100% apjomā sedz kredītus bērniem bāreņiem. Valdība studiju un studējošo kredītiem trūkstošo valsts budžeta līdzekļu dēļ nolēma kredītu izsniegšanu uzticēt arī bankām, dodot valsts galvojumu.