Foto: DELFI
Tas, ka pašvaldībām neesot nekādu ziņu par 3,5 tūkstošiem bērnu skolasgaitām, ir nepamatoti sacelta ažiotāža, uzskata pašvaldības. "Mistiski" pazudušo bērnu skaits veidojas tāpēc, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) dati par bērniem, kas aizbraukuši no valsts, saglabājas tikai gadu. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā informācija par šo skolēnu likteni pazūd, ceturtdien vēsta laikraksts "Diena".

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas apkopoja šos datus, norāda, ka speciāli izveidota darba grupa strādā pie risinājumiem. Taču cerēt, ka valstij būs simtprocentīga informācija par pilnīgi visu bērnu likteni, mūsdienu atvērtajā pasaulē nav īpaši reāli, laikrakstam paudis IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.

Ja bērns aizbrauc uz ārzemēm, skola VIIS atzīmē, ka viņš ir pametis valsti, bet nākamajā gadā šī informācija sistēmā vairāk nav atrodama, vienu bērnu "izgaišanas" iemeslu min Rīgas domes pārstāvis Viesturs Kleinbergs. Tāpat šādus caurums varot radīt situācija, ja brīdī, kad IKVD no VIIS ievāc datus, bērns maina mācību iestādi.

Arī tad informācija var nebūt pieejama, jo, iespējams, tobrīd personas vārds jau ir izņemts no iepriekšējās skolas saraksta, bet bērns nav pagūts piereģistrēt jaunajā izglītības iestādē. Pēc IKVD apkopotās informācijas, Rīgā ir 2388 skolēni, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Taču no tiem pērn tikai vienā gadījumā bērns nav apmeklējis skolu sociālu apstākļu dēļ.

Ogres novadā atbilstoši IKVD datiem pašvaldībai trūkst informācijas par 80 bērniem. Pašvaldības pārstāve Sandra Grunte ir pārliecināta, ka patiesībā visi šie bērni ir ārzemēs, taču dokumentālu pierādījumu dēļ to nav iespējams atzīmēt reģistros. "Tā kā mums nav šī te dokumentālā apstiprinājuma, tad godīgi ir uzrakstīt, ka mums nav informācijas. Mēs nevaram uzrakstīt, paļaujoties uz kaimiņu tantes iespējamo varbūtību," viņa saka.

Mihailovs stāsta, ka VIIS informāciju par bērniem nevar saglabāt ilgāk par gadu, jo izglītības iestāde pēc gada par viņu likteni faktiski nezina. Turklāt mēdz būt gadījumi, ka no ārzemēm atgriežas. Pašreiz tiekot domāts par dažādiem risinājumiem, arī paredzēt atbildību vecākiem, ja viņi neinformē par došanos uz ārzemēm. Tomēr citu valstu pieredze rādot, ka pilnīgi visu bērnu likteni zināt nav iespējams. "Mums ir atvērta sabiedrība, un pašvaldības spēja visu laiku uzturēt šo tiesisko saikni ar savu iedzīvotāju mazinās. Ir jāsaprot, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs faktiski atbalstām mobilitāti," stāsta IKVD speciālists.

Nevienā izglītības iestādē nav reģistrēts 12 481 skolēns. Pašvaldībām zināms, ka 7674 no viņiem devušies uz ārzemēm, taču oficiālas informācijas neesot par 3595 skolēniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!