Pašvaldību deputātu atstādināšanu varētu rosināt par tīšiem noziegumiem  (78)

Šādu regulējumu Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā varētu izstrādāt un par to pārliecināt koalīcijas partnerus jau uz trešo lasījumu, iesniedzot priekšlikumu līdz 23.maijam, sacīja RP Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters.

Savukārt Kalnmeiers pēc viesošanās RP frakcijā žurnālistiem izklāstīja, ka pašu politiķu "ētikas un politiskas gribas jautājums" ir izvērtēt, vai pašvaldības deputāts, pret kuru sākta kriminālvajāšana par kādu noziegumu, tiesīgs turpināt darbu pašvaldībā. Ģenerālprokurors neuzskata, ka būtu paplašināmas prokuroru pilnvaras, ļaujot viņiem iesaistīties lēmuma pieņemšanā par deputāta atstādināšanu no amata.

Kalnmeiers arī pauda, ka pagājušajā nedēļā Saeimā noraidītais priekšlikums par deputāta atstādināšanu no amata, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, ir absurds. Viņš skaidroja, ka nedrīkstētu šķirot un dažādi vērtēt gadījumus, kad kāds pašvaldības deputāts noziedzies, neatkarīgi no tā, vai nodarījums Kriminālprocesa izpratnē vērtējams kā smags, vai arī ne. Tā vietā būtu jānošķir un dažādi jāatiecas pret gadījumiem, kad noziegums noticis aiz neuzmanības, piemēram, satiksmes negadījumā ievainojot kādu cilvēku, vai kad nodarījums bijis tīšs.

To papildināja arī RP frakcijas vadītājs Demiters, minot piemēru par zādzību, kas nav uzskatāma par smagu noziegumu, un zādzību grupā, kas atbilstoši likumam traktējams kā sevišķi smags noziegums.

Kalnmeiers arī atzina, ka idejiski atbalstāms ir priekšlikums noteikt īsāku laiku, kurā tiesvedības procesā būtu jāpieņem lēmums, vai deputāts ir vainīgs viņam inkriminētajā noziegumā. Tomēr tiesvedības termiņa noteikšana būtu vien formāls kritērijs, kuru izmeklēšanas darbību specifikas dēļ ne vienmēr būtu iespējams izpildīt, atzina ģenerālprokurors.

Jau ziņots, ka piektdien Saeimas vairākums balsojumā noraidīja ieceri liegt par smagiem noziegumiem kriminālvajātiem pašvaldību deputātiem strādāt. Par šī likumprojekta tālāku virzību nobalsoja 38 deputāti no "Vienotības", Reformu partijas frakcijām un neatkarīgo deputātu grupas, kā arī Einārs Cilinskis, Dzintars Kudums, Romāns Naudiņš un Ilmārs Latkovskis no NA, bet pret bija 41 deputāts no Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas centra" (SC) frakcijām un pieci koalīcijas deputāti no NA frakcijas. Vēl pieci NA frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Līdz ar to, ka šis priekšlikums otrajā lasījumā ir noraidīts, šajā Saeimas sesijā, kas ilgs līdz Jāņiem, to var skatīt atkārtoti gadījumā, ja tajā būs kādas izmaiņas. Šo likumprojektu negrozītā veidā var skatīt nākamajā sesijā, paredz Saeimas Kārtības rullis.

Sākotnēji priekšlikumos tika rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākts kriminālprocess vai kriminālvajāšana. Abi šie priekšlikumi netika atbalstīti, tā vietā paredzot noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, par ko maksimālais sods pārsniedz trīs gadus cietumā.

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredzēja paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku.
VARAM rosināja noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā sākts kriminālprocess.