Pašvaldību savienība prasa Pūces demisiju; aicina premjeru uzņemties reformas vadību
Foto: LETA

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ārkārtas domes sēdē pirmdien pēc nopietnām diskusijām pieņēmusi lēmumu prasīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, kā arī aicināt valdības vadītāju Krišjāni Kariņu (JV) uzņemties darba grupas veidošanu un vadīšanu reformas tālākās gaitas nodrošināšanai.

"Runājam par reformas turpinājumu, bet reformas turpinājumā nedrīkst pieļaut likumu pārkāpumus," tā pēc lēmumu pieņemšanas žurnālistiem sacīja LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Diskusija slēgtajā domes sēdē bija garāka nekā sākotnēji plānots, tāpēc pēc izsludinātās un par pusstundu novēlotās preses konferences pašvaldību pārstāvji turpināja lemt par citiem dienas kārtības jautājumiem.

LPS domes ārkārtas sēde tika sasaukta pēc 18 Ziemeļvidzemes pašvaldību ierosinājuma un tā notika dienu pirms tam, kad Ministru kabinetā plānots izskatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Kaminskis preses konferencē uzsvēra, ka domes sēdē piedalījās ļoti liels skaits pašvaldību pārstāvju, un tas apliecina, cik šis jautājums visiem ir svarīgs. "Mēs meklējām risinājumu, lai no šīs reformas iegūtu pašvaldības un valsts kopumā," sacīja Kaminskis. Viņš arī sacīja, ka ir nopietns brīdis un valdībai ir jāieklausās. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka konsultācijās un reformas sagatavošanā ir pārkāpta virkne normatīvu aktu – gan Satversme, gan Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pants, gan Eiropas padomes Ministru komitejas rekomendācijas par labo praksi, konsultācijām un labas pārvaldības principiem.

Domes sēdē pieņemtajos lēmumos LPS aicina veidot darba grupu premjera vadībā, lai turpinātu administratīvi teritoriālo reformu, pieaicinot LPS un iesaistot pārējās par reformu atbildīgās ministrijas un pašvaldību pārstāvjus. LPS arī aicina konceptuālajā ziņojumā, ko plānots skatīt valdībā, iekļaut risinājumu par apriņķu jeb otrā līmeņa pašvaldību veidošanu, kā to prasa Saeimas 21. marta lēmums.

Ar 90 balsīm par, četrām pret un divām atturoties, LPS domes sēdē nolemts, ņemot vērā šī brīža reformas gaitu un pieļautos likumpārkāpumus, pieprasīt ministra Pūces demisiju.

LPS arī nolēmusi uzdot valdei iesniegt vēstuli Valsts kontrolei, lai veiktu izvērtējumu, vai, VARAM veicot ar reformu saistītos pētījumus, ir ievērot iepirkumu procedūras, kā arī izvērtēt reformas informatīvās kampaņas līdzekļu izlietošanas likumību, lietderību un samērīgumu.

LPS arī nolēmusi vērsties Eiropas padomes vietējo un reģionālo varu kongresā ar informāciju par pašvaldību un vietējo kopienu tiesību pārkāpumiem reformas gaitā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par reformas izstrādes gaitā pieļautajiem likuma pārkāpumiem un iespēju to dēļ vēlāk vērsties ar sūdzību Satversmes tiesā, Kaminskis atzina, ka šāda iespēja par vēršanos ST sēdē izskanēja un galvenais pašvaldību iebildums ir par konsultāciju trūkumu. Eiropas pašvaldību harta nosaka, kādām ir jābūt konsultācijām. "Tas norāda uz situācijas nopietnību valstī, ja tik daudz no pašvaldību vadītājiem saka, ka nav pareizi un ka izskan runas par palīdzības meklēšanu ST un vēršanos pašvaldību kongresā. Tie ir tādi galējie soļi, un tieši tādēļ pašvaldības aicina valdību sadzirdēt," sacīja Kaminskis uzsverot, ka tādēļ procesa vadība būtu jāuzņemas premjeram, iesaistot visas atbildīgās nozaru ministrijas.

LPS priekšsēža vietnieks, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), runājot pilsētu vārdā, uzsvēra, ka nepiekrīt konsultāciju principam, kas neesot atbildis Eiropas Savienības un OECD rekomendācijām par to, kādam jābūt konsultāciju procesam.

"Kad uzdodam jautājumu, ar kādiem instrumentiem varēsim ekonomiski stiprināt attālākos novadus un kādā veidā aicināsim uzņēmējus tur attīstīt darbību, tad tikai dzirdam, ka būs vērtējums un skatījums. Katrā pašvaldībā ir savādāk veidoti un realizēti pakalpojumi. Kas maksās par to, kad vienādosim tos? Arī te mēs nesadzirdam atbildes. Tāpēc pagājušā ceturtdienā Jelgavas dome pieņēma lēmumu, ka mēs neatbalstām tādu virzību, kāda ir tagad. Pazūd lielās pilsētas. Kā tad mēs realizēsim ES projektus nākamajā plānošanas periodā, ja mums ir aicinājums nerunāt par nākotnes plānošanas periodiem. Kādā veidā mēs saglabāsim pilsētu attīstības normu, kas ir iestrādāta šajā plānošanas periodā un būtu nākamajā plānošanas periodā?" neizpratnē ir Rāviņš.

Savukārt Hardijs Vents (Vienoti novadam), Pārgaujas novada pašvaldības vadītājs, kurš bija viens no 18 aicinātājiem uz domes ārkārtas sēdi, sacīja, ka, Ziemelvidzemes pašvaldību pārstāvjiem kopīgi izvērtējot novadu reformas gaitu, konstatēts, ka tā nevirzās atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

"Mēs, ļoti rūpīgi izvērtējot, nonācām pie secinājuma, ka reforma nerisina absolūti nekādus jautājumus, kas saistīti arī ar lauku teritorijām. Retorika, ka attīstības centri nedrīkst būt attīstītāki nekā tiem pievienotās teritorijas, arī neiztur nekādu kritiku," tā Vents pauda vajadzību sasaukt šo sēdi.

Viņš uzsvēra, ka te ticis runāts bez emocijām par visas valsts attīstības jautājumiem, un kā "pēdējās muļķības" noraidīja runas, ka pretestības pamatā ir priekšsēdētāju turēšanās pie saviem krēsliem. "Te nav runas par katras pašvaldības būšanu. Mēs runājam par valsts tālāko attīstību, ko šī reforma, kas ir uzzīmēta vienkārši uz kartes, absolūti nerisina," skaidroja Vents.

LPS priekšsēža vietnieks Smiltenes domes vadītājs Gints Kukainis (NA) par sēdē lemto sacīja, ka svarīgi ir nodrošināt, lai visām uzsāktajām reformām ir savstarpēja sasaiste. "Šobrīd šie pieņemtie lēmumi ir būtisks atskaites punkts un arī signāls mūsu valstij raudzīties kopumā uz tām lietām, ko mēs vēlamies mainīt," skaidroja Kukainis.

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētājs un Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks (LRA) atzina, ka pašvaldības no reformas sagaidīja atbildes par būtiskāko sabiedrības funkciju realizāciju, piemēram, skolu tīkls, transporta organizēšana, veselības un sociālā aprūpe, ceļu uzturēšana. "Mēs sagaidījām, ka reforma sāksies ar apriņķu izveidi, kurā tiek izveidots pastāvīgs dialogs starp ministrijām un pašvaldībām, stiprinot reģionālo pārvaldību tieši tajās funkcijās, kur valstij šobrīd neveicas. Tā vietā reformas plāns nerunā par apriņķu veidošanu un sadarbību ar ministrijām. Tā vietā tiek zīmēta karte, bet būtiskie jautājumi paliek, karājoties gaisā. Tas bija faktors, kāpēc pašvaldības neizprot piedāvāto reformu," sacīja Sprindžuks.

ZZS pret sasteigtību

Tikmēr arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izplatījusi paziņojumu prese, valdībai piedāvāto pašvaldību reformas projektu nodēvējot par brāķi, kas tapis uz fiktīvu konsultāciju pamata.

Pūces virzītais administratīvi teritoriālais iedalījuma projekts ir brāķis, kas izstrādāts, nekonsultējoties ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem, tāpēc ZZS aicina Ministru kabinetu pieņemt atbildīgu lēmumu un uzdot ministram izstrādāt pamatotus un iedzīvotāju interesēm atbilstošus priekšlikumus vietvaru reformai, vienlaikus veicot konsultācijas un vērtējot gan pašvaldību, gan iedzīvotāju viedokļus.

Otrdien valdība paredzējusi izskatīt konceptuālu ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, pamatojoties, uz kuru VARAM līdz 2019. gada 21. novembrim gatavos likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

ZZS valde, izvērtējot gan minēto ziņojumu, gan procesu, kādā tapuši priekšlikumi administratīvajam iedalījumam, pauž viedokli, ka "ministra piedāvājums ietver tikai novadu robežu pārbīdīšanu, nerisinot pēc būtības jautājumus, kas ir svarīgi valsts reģionu attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai". "Turklāt šis piedāvājums nav sociālekonomiski pamatots, iztrūkst redzējuma, kā novadu apvienošana ietekmēs to iedzīvotāju labklājību," norāda ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

ZZS valde, pamatojoties uz pašvaldību sniegto informāciju, arī secinājusi, ka ministrs Pūce, organizējot administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta virzību, nav nodrošinājis konsultācijas ar pašvaldībām. "Tā vietā, lai uzklausītu un pēc būtības izvērtētu pašvaldību viedokļus un priekšlikumus, notikusi iepazīstināšana ar ministra birojā uzzīmēto jauno novadu karti. Tās nav konsultācijas, bet fikcija," uzskata Tavars.

Ievērojot to, ka piedāvātais administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts nav pamatots ar visaptverošu analīzi par sociālekonomiskajiem kritērijiem, neietver skaidri definētu mērķi un pamatojumu attiecībā uz pašvaldību iedzīvotāju ekonomisko apstākļu izmaiņu izvērtējumu un nerisina ar pašvaldību finansēšanu saistītus jautājumus, ZZS valde aicina valdību to nevirzīt tālāk, vienlaikus uzdodot ministram Pūcem novērst iepriekš minētos trūkumus.

"Mēs piekrītam reformas vajadzībai, bet nevaram piekrist sasteigtiem un nepārdomātiem lēmumiem, kas būtiski ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju". Nav skaidrs ne reformas mērķis, ne sagaidāmais rezultāts. Gan pašvaldības, gan eksperti ir norādījuši neskaitāmus piemērus, kad pēc pašreiz piedāvātās reformas pašvaldības vēl vairāk attālināsies no iedzīvotājiem, vietējā demokrātija būs ierobežotāka, bet labklājības līmenis pašvaldību iedzīvotājiem tikai pasliktināsies", pauž ZZS valdes priekšsēdētājs.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Novadu reforma Latvijas Pašvaldību savienība Satversme VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form