Atbilstoši strauji augošajām tendencēm sociālo tīklu vidē, ar nolūku veicināt preču un pakalpojumu jeb produktu reklamēšanu, aktīvi tiek izmantotas dažādas sociālo tīklu pakalpojumu iespējas, tai skaitā satura veidotāju jeb influenceru – satura veidotāju – sociālā saziņa. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nācis klajā ar virkni ieteikumu un atgādinājumu par prasībām, kas attiecas uz preču un pakalpojumu reklamēšanu vai tai pielīdzināmu saziņu.
Liels sekotāju skaits ir ātrs un efektīvs veids kā ar it kā ikdienišķa sociālā tīkla ieraksta palīdzību sasniegt un ietekmēt lielu skaitu patērētāju, tomēr arī Satura veidotājiem ir jāievēro virkne prasību, proti, sadarbība starp ražotāju, pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju, importētāju – satura devēju – un satura veidotāju jeb influenceri tiek veidota dažādos veidos, no kuriem tipiskākie ir:
- Reklāmas devēja un satura veidotāja starpā noslēdzot līgumu, kas paredz atlīdzību par produktu reklamēšanu;
- sūtot satura veidotājiem produktus, to paraugus, dāvanas vai organizējot dažādus pasākumus un uzaicinot tajos piedalīties satura veidotājus, pretī sagaidot jeb cerot sagaidīt, ka satura veidotājs publicēs ar attiecīgo produktu saistītu informāciju, kas piesaista patērētāju uzmanību.
Jebkurš no minētās rīcības veidiem ir saistāms ar produktu tiešu vai netiešu reklamēšanu. Līdz ar to šādas saziņas ietvaros patērētājus ir jāinformē par tās komerciālo raksturu, piemēram, izmantojot atsauces norādi [hashtag] vai citus līdzekļus, kas informē par reklāmas raksta, sponsorētas, atbalstītas, darījumu sadarbības ietvaros vai tās ietekmē izveidotu saturu, norāda PTAC.
Īstenojot mārketinga pasākumus sociālo tīklu vidē gan reklāmas devējiem, gan satura veidotajiem ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības. Viens no svarīgākajiem tiesību aktiem šajā jomā ir Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Vienlaikus reklāmas devējiem un satura veidotājiem jārēķinās ar Reklāmas likuma un citām reklāmas jomas speciālo tiesību aktu prasībām. Tai skaitā svarīgi ir ņemt vērā:
- tabakas izstrādājumu un citu smēķēšanas produktu reklāmas aizliegumu;
- alkoholisko dzērienu reklāmas prasības un ierobežojumus;
- enerģijas dzērienu reklāmas prasības un ierobežojumus;
- uztura bagātinātāju reklāmas prasības.
Īpaša uzmanība ir jāpievērš gadījumiem, kas saistīti ar bērniem adresētu reklāmu. Tāpat, sniedzot apgalvojumus par produktu īpašībām, reklāmas devējiem un satura veidotājiem ir jāspēj pierādīt izmantoto apgalvojumu patiesība.
Reklāmas devējiem, kas mārketinga nolūkos izmanto satura veidotāju saziņu, ir pienākums sekot līdzi influenceru rīcībai, nepieļaujot un savlaicīgi novēršot patērētāju tiesību pārkāpumus, tai skaitā maldinošu, agresīvu vai profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi.
Par konstatētajiem komercprakses vai reklāmas pārkāpumiem ir paredzēta administratīvā atbildība, kas var tikt īstenota, piemērojot soda naudu vai uzliekot tiesisko pienākumu, kas vērsts uz pārkāpuma izbeigšanu vai turpmāku nepieļaušanu.
Influenceriem tiešā vai netiešā veidā reklamējot produktus, būtu jāievēro šādi principi:
- jānodrošina iespēja noskaidrot reklāmas devēja vai izplatītāja identitāti;
- sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai un to ir jāspēj pierādīt;
- jāsniedz skaidra un uzskatāma norāde par saziņas komerciālo raksturu, piemēram, izmantojot atsauces norādi: #reklāma, #apmaksāts, #sponsorēts, #apmaksātareklāma, #paidpartnership, #ad vai tml.;
- jāinformē patērētāji par to, ka saistībā ar publicēto saturu ir saņemta atlīdzība, dāvana, paraugi vai saziņu motivējoši labumi;
- bērniem tiešā veidā adresēta reklāma var tikt atzīta par negodīgu komercpraksi jebkuros apstākļos;
- tabakas un elektronisko cigarešu reklāma nav atļauta;
- alkoholisko dzērienu, enerģijas dzērienu un uztura bagātinātāju reklāmā jābūt brīdinājumam, kura saturu un pasniegšanas veidu nosaka normatīvie akti;
- enerģijas dzērienu reklāmu aizliegts adresēt nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tikt izmantotas enerģijas dzērienu reklāmā;
- Latvijā ir atļauts tirgot un piedāvāt pārdošanai tikai tādus uztura bagātinātājus, kas reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD);
- uztura bagātinātāju reklāmā atļauts izmantot tikai tādus apgalvojumus un veselīguma norādes, kuras ir reģistrētas PVD Uztura bagātinātāju reģistrā;
- patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāma ir aizliegta.
PTAC arī aicina influencerus būt atbildīgiem pret ierakstiem, kuros tiek reklamētas vai citādi popularizētas preces un pakalpojumi, kā arī ņemt vērā, ka viņu publicētā informācija ietekmē vai var ietekmēt lielu skaitu patērētāju.
Tāpat patērētāju sargi iesaka neizlikties par ekspertiem jomās, kurās influenceri tādi nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
