Pagājušajā nedēļā, 24.martā, Maskavas Kristus Pestītāja baznīcas troņa zālē Maskavas un visas Krievzemes patriarha Kirila vadībā īpašā rituālā par Jelgavas bīskapu, Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) Rīgas eparhijas vikāru tika iecelts arhimandrīts Jānis Sičevskis, liecina informācija LPB interneta mājas lapā.
Viņa nosaukšanas kārta par Jelgavas bīskapu notika saskaņā ar Krievzemes Pareizticīgās baznīcas Sinodes lēmumu, kas tika pieņemts 2014. gada 19. martā, izskatot LPB arhibīskapa metropolīta Aleksandra lūgumu piešķirt viņam bīskapu – vikāru jeb palīgu. Arhimandrīts Jānis par bīskapu bija izvēlēts jau 2013.gada 11.oktobrī.
Kā savā runā šajā ceremonijā sacīja jaunieceltais Jelgavas bīskaps, viņā ir apziņa par savu nesagatavotību šim amatam, jo, "vai kāds vispār var sacīt, ka ir gatavs bīskapa kārtai, gatavs kļūt par Dieva arhiereju, gatavs būt ticīgās tautas virsgans," tāpēc viņš lūdz klātesošo aizlūgumus.
Viņš arī uzsvēra, ka "iesvētīšanā, negaidīti sev pašam, es saņēmu mūsu Latvijas svētā – svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa – vārdu, kļūdams par pirmo mūku, kas iesvētīts ar šo vārdu (..) Šodien nevaru neatcerēties svētmocekļa Jāņa vārdus no viņa ievērojamā sprediķa "Par ciešanu neizbēgamību", kas sacīts 1923. gadā: "Kurš tic, tam jāapliecina sava ticība, kurš pasaulē vēlas kalpot Dievam, tam jādarbojas pasaulē, bet jebkura apliecināšana saskaras ar pretsparu, un ikviena darbība neizbēgami noved pie cīņas". Pats svētmoceklis Jānis apliecināja savu ticību līdz pat nāvei, mokpilnai un baisai nāvei. Viņš devis mums uzticības Kristum, uzticības Baznīcai, uzticības savai kalpošanai piemēru. Un es daudzas reizes esmu lūdzis pie viņa šķirsta dot man kaut nelielu daļu tā garīgā spēka, ar kuru viņš veica savu kalpošanu".
Jaunieceltais Jelgavas bīskaps atzina, ka nāk no Limbažiem un ir otrais šīs nelielās Latvijas pilsētiņas iedzīvotājs, kurš tiek aicināts bīskapa kalpošanai - pirmais bijis Augstisvētītais Jānis (Garklāvs), Rīgas bīskaps, kurš pēc tam bija Čikāgas un Mineapoles arhibīskaps.
Viņš sacīja, ka vēlas "par slavu Dievam atdot visus savus gara un miesas spēkus kalpošanai mūsu svētajai mātei baznīcai jūsu svētības Pirmsvētnieka patvērumā, stiprinot tās vienotību un palīdzot nest smago virsgana kalpošanas krustu visaugstisvētītajam metropolītam Aleksandram. Man paredzēts būt Rīgas un visas Latvijas metropolīta vikāram, palīdzēt pareizticīgās baznīcas garīgajā aprūpē neparastos apstākļos daudzkonfesionālā Eiropas zemē, kur par katru bīskapa rīcību, katru viņa vārdu, katru žestu un skatienu spriež ne tikai savējie, bet arī citi, spriež prasīgi un stingri".
"Ir liels gods un liela atbildība būt metropolīta vikāram, un es pazemīgi lūdzu savu dziļi cienīto valdnieku arī turpmāk būt man labam skolotājam, bet pats centīšos būt uzcītīgs skolnieks," jaunieceltā bīskapa teiktais citēts LPB mājas lapā.
Arhimandrīta Jāņa nosaukšanas kārtā Maskavā kopā ar patriarhu Kirilu kalpoja arī Maskavas patriarhijas lietu pārvaldnieks Sanktpēterburgas un Lādogas metropolīts Varsonufijs, patriarha Kirila pirmais vikārs Maskavā Istras metropolīts Arsēnijs, Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs, Solņečnogorskas bīskaps Sergijs, Voskresenskas bīskaps Savva, Broņņicu bīskaps Paramons. Tāpat nosaukšanas kārtā piedalījās LPB pārstāvju delegācija.
Pēc publiski pieejamās informācijas, LPB ir autonoma Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa un ir Krievijas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta garīgā pārraudzībā. Maskavas patriarhātu vada Kirils (Vladimirs Gundjajevs), bet LPB priekšstāvis ir metropolīts Aleksandrs Kudrjašovs.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers 2010.gadā izteica uzaicinājumu Kirilam apmeklēt Latviju. Bija paredzēts, ka tā būs Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas pirmā vizīte Latvijā.
2013.gada decembrī tika paziņots, ka patriarhs Kirils Latviju apmeklēs 2014.gada maijā, bet 2014.gada aprīlī toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš lūdza Krievijas Pareizticīgas baznīcas galvu patriarhu Kirilu nebraukt maijā uz Latviju, kā viņš to bija plānojis, un pārcelt vizīti uz vēlāku laiku.
Šī rosinājuma pamatā bija notikumi Krimā un Ukrainā, kas saistīti ar Krievijas politiku.
2016. gada janvārī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ( V) paziņoja, ka Kirila vizītei Latvijā nepieciešams ļoti pozitīvs attiecību fons, tāpēc viņa vizīte neesot Ārlietu ministrijas (ĀM) dienaskārtībā.
Ministrs teica, ka Krievijas vēstnieks Latvijā runājis ar Valsts prezidenta kanceleju un ministriju par šo jautājumu, taču tas neesot ministrijas dienaskārtībā. "Vizītei nepieciešams ļoti nopietns pozitīvs attiecību fons. Jāsaka, ka viss, kas noticis Ukrainas austrumos, nav pats pozitīvākais," sprieda ministrs.
Rinkēvičs arī atturējās prognozēt iespējamās vizītes datumus, vien atkārtojot, ka ministrijas darba plānā šāda jautājuma neesot.
