Pavadīja ar aplausiem – vai Ķezberes aiziešana atrisina samilzušo problēmu

Ķezberes, kas padomē strādā kopš 2015. gada un kopš 2017. gada ir tās vadītāja, atlūguma iesniegšana nebija pārsteigums, jo netieši par šādu iespēju viņa pati bija publiski izteikusies iepriekš. Gana tiešs un publisks bijis arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa ("KPV LV") mudinājums viņai amatu pamest, pretējā gadījumā solot rosināt viņas atlaišanas procedūru Saeimā.

Lai gan kā galveno aiziešanas iemeslu Ķezbere minējusi politisko spiedienu uz padomi un nozari kopumā, viņas kolēģi padomē amatus pamest negrasās. Tuvākajā laikā Saeimā sāks vērtēt pieteiktos kandidātus uz vienu kopš maija brīvo vietu padomē, rezervei, iespējams, jau laikus izvēloties arī otru kandidātu, kas darbu varētu sākt Ķezberes vietā decembrī.

Cik pelnīti bija televīzijas mājā izskanējušie prieka aplausi, un kas noveda līdz tādai situācijai? Kādi bija skaļākie skandāli Ķezberes vadītās padomes laikā, un vai ātra vietu aizpildīšana padomē, neko nemainot kandidātu atlases procesā, atrisinās samilzušās problēmas nozarē?

Nozares profesionāļu un lietpratēju viedokļi dalās par to, vai divi jaunie NEPLP locekļi būs atslēgas figūras, kas panāks lūzumu līdzšinējā notikumu attīstībā, vai, tieši otrādi, – prātīgāk būtu neaizpildīt tukšās vietas, tā vietā pasteidzoties ar jaunā sabiedrisko mediju pārvaldības likuma pieņemšanu un jaunas sabiedrisko mediju padomes veidošanu, jo elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares svarīgākais uzdevums šobrīd ir sabiedrisko mediju stiprināšana.

Skandāli uz delnas

Lai uzskaitītu skaļākos un sabiedrības uzmanību visvairāk pievērsušos skandālus, nav tālu jāmeklē, jo Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) šovasar vērsās pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu "neatliekami iekļaut 13. Saeimas darba kārtībā NEPLP locekļu darba vērtēšanu".