Lūdzu Tevi, godājamais Brāli [vēstule rakstīta kardinālam Jānim Pujatam], nodot manus sirsnīgos sveicienus bīskapiem, priesteriem, visām konsekrētām personām un visiem pārējiem katoļticīgajiem, kā arī visiem citiem, kas atzīmē šo manas Apustuliskās vizītes desmito gadadienu.
Ticīgajiem šī ir izdevība atjaunot savu uzticīgo piederību Kristum, lai dzīvotu pēc Viņa Evaņģēlija. Pēc daudziem ciešanu un apspiestības gadiem, ko varētu apzīmēt par šķietami zaudētu laiku, Latvija ir stingri nostājusies uz demokrātijas un brīvības ceļa, kas ar iedzīvotāju piekrišanu dos iespēju ieiet lielajā Eiropas tautu saimē. Šis solis atmaksāsies tādā mērā, cik tauta būs stipra labās tradīcijās, savā kultūrā, mākslā, izglītībā un reliģiozitātē, kas balstās Evaņģēlijā. Te jāatceras svētā bīskapa Meinarda piemērs un darbi, kura sludinātais Evaņģēlijs ievadīja procesus, kas jūsu nāciju jau tad saistīja ar kristīgo Eiropas kontinentu.
Tagadējā periodā kristīgie tiek aicināti būt stipriem ticībā, drošiem cerībā un darbīgiem mīlestībā. Ir vajadzīgs, lai misionāru dedzībā viņi ik dienas izjustu spiedošo nepieciešamību pēc jaunās evaņģēlizācijas, ar ticības garu piepildītu savu ikdienas dzīvi, vienmēr esot gataviem iepazīstināt cilvēkus ar Dieva vārdu un ar Pestītāju Jēzu Kristu. Daudzi, pat neapzinoties, meklē garīgajā dzīvē atbildes, ko var dot tikai Jēzus.
Paldies Dievam, Latvijā ir darbinieki auglīgam misiju darbam, kas grib, lai Kristus būtu vairāk pazīstams un mīlēts. Tie ir priesteri, reliģisko kongregāciju locekļi un ticīgie laji. Šī nozīmīgā atceres diena lai dod jums jaunu impulsu personiskai vienotībai ar Kristu, kas apgaismo un iepriecina katru ticīgo. Kristus, kas vienīgais var piepildīt cilvēka sirds cerības, lai rada jūsos apustulisku degsmi, kas spēj aizraut arī citu cilvēku prātus un sirdis.
Izcilākā daļa no Dieva tautas Latvijā nepārstāj strādāt visu kristiešu vienotībai, realizējot Kristus vēlēšanos, kad Viņš lūdza Tēvu par saviem sekotājiem, teikdams, „lai visi būtu vienoti” (Jņ 17, 21). Tā lai ir arī Tava ikdienas rūpe, kas prasa pacietību darbā un izturību lūgšanā.
Es lūdzu Dievu, lai Viņš latviešu nācijai ļauj sasniegt ilgotos mērķus, pacelt dzīves līmeni materiālā un morālā ziņā, augstu vērtējot cieņu pret cilvēka personu. Ar mīļu prātu novēlu Latvijas tautu Dievmātes gādībā, kas īpaši tiek godāta Aglonas svētnīcā, un ko man bija prieks apmeklēt pirms desmit gadiem.
No visas sirds dodu savu Apustulisko svētību Tev, Brāļiem episkopātā priesteriem, reliģisko kongregāciju locekļiem, ticīgajiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai Dievs jums piešķir savas bagātīgās žēlastības!”
Pāvests Jānis Pāvils II, 2003.gada 2.septembrī, Castel Gandolfo