Foto: F64

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien, 2. martā, noklausoties ekspertu ziņojumus par Covid-19 jaunā lipīgākā celma izplatību Latvijā un prognozes par iespējamu pieaugošu noslodzi veselības aprūpes iestādēs, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), sākot ministru diskusiju, rosināja, ka ir jārīkojas apsteidzoši.

Ministru diskusijas gaitā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šodien valdība nekādu lēmumu nepieņems, bet plāno uzdot Operatīvās vadības grupai izstrādāt un piedāvāt valdībai divus dažādus rīcības variantus, kā rīkoties un kādas sekas no katra rastos. Viens variants ir Veselības ministrijas stingrie ieteikumi un otrs ir citu ministriju ieteikumu apkopojums pretstatā Veselības ministrijas iecerēm. Tad valdībai būs jāvērtē, kā rīkoties turpmāk un kuru ceļu iet, sacīja Kariņš, paužot uztraukumu par iespējamu saslimstības un mirstības pieaugumu.

Pēc pailgas diskusijas valdība vienojās, ka Operatīvās vadības grupai Valsts kancelejas vadītāja Jāņa Citskovska vadībā līdz 9. marta Ministru kabineta sēdei sagatavot divus iespējamos turpmākās rīcības variantus. Viens no tiem būtu par ierobežojumu pastiprināšanu, bet otrs par ierobežojumu atvieglošanu pie augsta saslimstības ar Covid-19 līmeņa saglabāšanās, abos gadījumos modelējot iespējamās sekas. Kariņš aicināja visas ministrijas sadarboties pie šo rīcības scenāriju sagatavošanas, neraugoties uz atšķirībām viedokļos par turpmākiem ierobežojumiem.

Paredzams, ka ceturtdien, 4. martā, valdība uzklausīs ziņojumu par sabiedrības noskaņojumu, un jau pēc tam, 9. martā, vērtēs iespējamos lēmumus par turpmāko rīcību.

"Nav iespējams nerīkoties," teica Pavļuts, atsaucoties uz epidemiologu ieteikumu rīkoties apsteidzoši, lai nepieļautu jaunā celma straujāku izplatīšanos Latvijā, kas novestu pie lielākas saslimstības un no tā izrietošās slimnīcu noslodzes un pieaugošas mirstības no Covid-19.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ministriem ieteica, ka, lai īstermiņā samazinātu Covid-19 izplatības riskus, būtu jāpastiprina nosacījumi strādāt attālināti. Tas nozīmētu, ka maksimāli visi biroju darbinieki strādā attālināti, bet klātienē darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi, kurus identificē Ekonomikas un Zemkopības ministrija.

Ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas telpās uzturas vienlaicīgi. Strādājošos kolektīvos, kur nevar nodrošināt distancēšanos, jāveic darbinieku plānveida testēšana, iesaka epidemiologi.

Tāpat būtu jāievieš pasākumi, kas novērš kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darba laika. Jāveic arī noteikto piesardzības un drošības pasākumu ieviešanas efektīva kontrole. Tiek sniegti tikai vitāli nepieciešamie pakalpojumi, iesaka epidemiologi.

Tāpat nepieciešami plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

Šī brīža epidemioloģiskā situācija un citu valstu pieredze, kur strauji izplatās jaunais vīrusa paveids, kas ir līdz pat 70% infekciozāks, ir nopietns signāls, lai Latvijā nemīkstinātu esošos drošības pasākumus. Tieši otrādi – tendences liecina, ka ir jārīkojas apsteidzoši un jālemj par stingrākiem nosacījumiem, lai nepieļautu arvien straujāku vīrusa jaunā paveida izplatību Latvijā, tādu paziņojumu otrdien izplatīja Veselības ministrija.

Šobrīd jaunākie dati liecina, ka Latvijā pakāpeniski pieaug vīrusa jaunā paveida īpatsvars – šobrīd tie ir aptuveni 8% no visiem saslimšanas gadījumiem, turklāt reģistrēti vairāk kā 10 lokāli uzliesmojumi, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādē. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, prognozējams, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienības valstīs, varētu būt straujš saslimstības pieaugums, ko izraisītu tieši jaunais vīrusa paveids. Jau iepriekš bija noteikts, ka kritiskā robeža, kad jāievieš stingrāki piesardzības pasākumi, būtu brīdis, kad vīrusa jaunā paveida īpatsvars sasniedz 5% no visiem saslimšanas gadījumiem, skaidro ministrija.

Šobrīd nav iespējams precīzi pateikt, kā situācija attīstīsies un cik slikta epidemioloģiskā situācija būs, tomēr ņemot vērā iepriekš minētās tendences un citu valstu pieredzi, jārēķinās ar sliktākajiem scenārijiem. Papildus jāņem vērā, ka Latvijā šobrīd "starta pozīcija" ir slikta – saslimstība jau sākotnēji ir augsta un saslimstības kritums ir apstājies, līdz ar to turpmākais pieaugums būs saistīts ar daudz lielākiem zaudējumiem, nekā, saslimstībai pieaugot no zemākiem radītājiem. Tādējādi mūsu situācijā būs nepieciešami nopietnāki drošības pasākumi, norāda Veselības ministrija.

Tāpēc veselības nozares speciālistu skatījumā šobrīd nav pamata runāt par jauniem drošības pasākumu atvieglojumiem, bet jārīkojas apsteidzoši, nepieļaujot brīdi, kas vīrusa izplatība Latvijā būs krietni augstāka. Pārāk daudz atvieglojumu nozīmētu papildu riskus. Kā rezultātā var rasties jauni slimības uzliesmojumi un strauji pieaugt pacientu skaits slimnīcās. Savukārt tas būs iemesls, lai atkārtoti ieviestu stingrus drošības ierobežojumus, radot gan ekonomiskos, gan sociālos zaudējumus.Vienlaikus jāņem vērā, ka Covid-19 augstās saslimstības dēļ joprojām ir ierobežoti citi veselības aprūpes pakalpojumi, kā sekas redzēsim vēl ilgu laiku, atgādina ministrija.

"Delfi" jau ziņoja, ka jaunais Lielbritānijas Covid-19 paveids līdz šim Latvijā atklāts 20 pašvaldībās, Ministru kabineta sēdē otrdien, 2. martā, atklāja E. Gulbja laboratorijas pārstāvis Mikus Gavars.

Kā skaidroja Gavars, pagājušajā nedēļā kopumā laboratorijā apstiprināti 100 paraugi, kuros ir konstatēts Lielbritānijas paveids – 95 atlases kārtā, bet vēl pieci pēc nejaušības principa.

No 1071 pozitīva Covid-19 parauga pagājušajā nedēļā, Latvijā atklāts ne mazāk kā 9,34% Lielbritānijas Covid-19 paveida gadījumu, secināja Gavars.

"Sprādzienveida attīstība pašlaik nav novērota", sacīja Gavars.

"Delfi" jau ziņoja, ka, lai gan pagājušā nedēļā kopumā trīs dienas valdības sēdēs tika spriests par saslimstības ar Covid-19 līknes stagnēšanu, jaunā lipīgākā vīrusa celma izplatību Latvijā un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) brīdināja par grūtām un izaicinājumu pilnām četrām nedēļām līdz aprīlim, kad vakcinācija uzņems plašākus apgriezienus, pirmdien, 1. martā, valdības vadītājs atturējās lēst, kādi lēmumi par ierobežojumiem varētu tikt pieņemti šonedēļ un kurā dienā sabiedrībai būs lielāka skaidrība par izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Atsaucoties uz otrdien, 2. martā, gaidāmo Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdi, Ministru prezidents skaidroja, ka "rītdien būs faktu konstatēšana, jautājumi un atbildes par situāciju, kāda tā ir. Atbilstoši situācijai ir nepieciešams izstrādāt dažādus rīcības virzienus, un tad no tā arī valdība lems".

"Es pats esmu jau ilgāku laiku argumentējis, ka mums nevajag sasteigt lēmumus un raustīt. Ja mēs ko darām, tad tam jābūt izrunātam, izsvērtam, lai sabiedrība zina. Mēs līdzīgi ilgāku laiku diskutējām par skolu jautājumu, kādos apstākļos varētu mazās klasītes atsākt mācības klātienē. Vienojāmies par reģionu principu, izmantojot Eiropas un mūsu pašu noteiktos saslimstības robežu 200 gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju divās nedēļās. Līdzīgi mēs daudz diskutējām par frizieru pakalpojumiem, un mums bija izaicinājums, jo daļēji šie pakalpojumi tika sniegti nelegālā un nekontrolētā veidā. No šodienas tie ir atkal legāli pieejami ierobežotā veidā ar skaidriem un stingriem nosacījumiem," atgādināja Ministru prezidents.

"Tā mēs runājam un runāsim par visu. Mēs izvērtējam situāciju. Situācija diemžēl mēdz būt mainīga, un mums, iespējams, ir jāpielāgo rīcība mainīgiem apstākļiem. Ja mums ir jāmaina rīcība plašākā veidā, tad es gribētu, ka tas nenotiek no pirmdienas uz otrdienu, bet ka tas ir izrunāts, izsvērts, septiņreiz nomērīts un vienreiz nogriezts. Šobrīd ir pāragri spriest par to, kas valdībai tieši būtu jādara, jo mēs vēl gaidām rītdienas analīzi par saslimstību un jaunā celma izplatību Latvijā," teica Kariņš.

Jau ziņots, ka SPKC pirmdien, 1. martā, vēstīja, ka ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina pakāpeniski samazināties – aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4667 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4813 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām, un saslimstība ir samazinājusies par 3%. Latvijas sabiedrībai kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai neļautu saslimstības trešajam vilnim ieskrieties un nepieciešams saslimstības līkni mazināt jau tagad, uzsvēra SPKC.

Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā veikti kopumā 70 477 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir samazinājies līdz 6,6% (pirms septiņām dienām – kopumā 66 173 testi, pozitīvo testu īpatsvars 7,3%). Veikto testu skaita dinamika pieaugusi par 6,5%, veicot vidēji 10 068 testus dienā (pirms septiņām dienām – 9453 testi dienā).

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) Latvijā uz 28. februāri bija 0,97 (pirms nedēļas bija 1,0). Tas nozīmē, ka 100 saslimušo inficē mazāk nekā 100 citus cilvēkus.

Stacionēto Covid-19 pacientu skaita dinamika pēdējo septiņu dienu laikā saglabājusies iepriekšējā – tika stacionēti vidēji 70 cilvēki dienā. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) 28. februāra datiem, stacionāros ārstējas 759 Covid-19 pacienti, no kuriem 682 cilvēki – ar vidēju slimības gaitu, bet 77 pacienti – ar smagu slimības gaitu.

"Lai mazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību un trešā saslimstības viļņa risku, ir jāturpina atbildīgi ievērot visus noteiktos drošības pasākumus: netikties ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, ievērot fizisko distanci sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī pareizi jālieto sejas maska, lai tā nosegtu degunu un zodu. Tāpat aicinām stingri ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, izmantojot skaistumkopšanas nozares pakalpojumus, kas kļuvuši pieejami no šodienas, 1. marta. Ievērot attālinātā darba principu, kur tas ir iespējams, ja jādodas uz darbu klātienē, izvērtēt drošības principus un ieviest tos ikdienā. No inficēšanās efektīvi pasargā tikai visu drošības pasākumu kopums," atgādināja SPKC.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!