Foto: DELFI

Pēc pagājušajā nedēļā notikušās atsevišķu valsts augstāko amatpersonu un eksprezidentu publiskās vakcinēšanas ar "AstraZeneca" vakcīnu, kas iepriekš visā Eiropas Savienībā (ES) apšaubīta, un kuras mērķis bijis iedrošināt pret potēšanos svārstīgo sabiedrības daļu, Latvijas sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieku vidū interese par to pieaugusi, pirmdien Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš sacīja, ka lēmumus par valdības un Nacionālās drošības padomes locekļu vakcinēšanu prioritārajā grupā pieņēmusi valdība pati, par to balsojuši arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri, lai gan pēcāk tieši viņi izteikušies, ka nevakcinēsies, kamēr poti nebūs saņēmuši skolotāji. Jautājums skatīts pēc premjera iniciatīvas. Galvenais arguments bijis, ka nepieciešams iedrošināt Latvijas sabiedrību šajā kritiskajā periodā, kad "mēs saņemam "AstraZeneca" vakcīnas, kas iepriekš apšaubītas visā ES".

Tā kā pagājušajā nedēļā bijis jāsāk SAC vakcinēt seniorus, Pavļuts ierosinājis iepriekšminētajā sarakstā iekļaut arī eksprezidentus. Mērķis bijis uzrunāt to sabiedrības daļu, kas ir svārstīga, turklāt sākotnējā informācija no SAC bijusi, ka tieši centru darbinieki, nevis klienti, ir svārstīgi savā attieksmē pret potēšanos. Jau piektdien saņemtas ziņas, ka interese par to ir pieaugusi.

"Es aicinu uzticēties Latvijas un Eiropas institūcijām," sacīja Pavļuts, vaicāts, vai iedzīvotājiem būs iespējams izvēlēties vakcīnu, ko viņiem iepotēs, jo, piemēram, sociālās aprūpes namos cilvēki nav iebilduši pret vakcināciju, bet pauduši šaubas tieši par "AstraZeneca" vakcīnu.

Tā kā viens no argumentiem par labu valdības locekļu vakcinēšanai bijis pēc iespējas ātrāka valdības klātienes darba atsākšana, Pavļuts akcentēja, ka valdības darbs klātienē "jāatjauno pie pirmās iespējas. Viņš gan nesniedza tiešu atbildi uz jautājumu, vai tas būs iespējams, ja no vakcinēšanās atsakās JKP ministri. "Valdība ir jāsapurina," teica Pavļuts.

Runājot par skaistumkopšanas nozares un citu sfēru darbības pakāpenisku atsākšanu, Pavļuts teica, ka tam būs vajadzīgas vismaz divas nedēļas. Situācija epidemioloģiskajā jomā Latvijā ir kritiska, lai gan tā lēnām uzlabojas. "Mums vēl pāris nedēļas ir jāgaida, līdz varētu ko mainīt," gan izglītībā, gan skaistumkopšanā un, iespējams, citās sfērās. Šonedēļ un nākamnedēļ par to, kā varētu notikt šo nozaru pakāpeniska atvēršana un darbības atsākšana vēl tiks lemts un diskutēts valdībā.

Ministrs atzina, ka punkts, ka ir kāda personu grupa, kas vakcinējama ārpus kārtas, ir no valdības noteikumiem jāsvītro. Ja kādus darbiniekus nepieciešams vakcinēt ārpus kārtas, par to ir jālemj valdībai katrā gadījumā atsevišķi.

Viņš gan piebilda, ka ministrijas aktīvi piesaka kritiski svarīgos darbiniekus iekļaušanai vakcinējamo personu sarakstā 5. un 7. grupā – pieteikto darbinieku skaits aug. Turklāt nav iespējams izvērtēt, cik būtisks ir katrs ministriju nosauktais darbinieks. Pavļuts aicināja ministrijas rūpīgi pārvērtēt iesniegto darbinieku skaitu. Iemesls, kāpēc iepriekš valdībā nav tikusi pabeigta šī jautājuma izskatīšana, bijis tieši par darbinieku skaitu un pedagogu vakcinācijas laiku.

Tas, ko ņem vērā Ministru kabinets, ir medicīniskais risks – cik smagi cilvēki varētu saslimt vai pat nomirt. Pavļuts minēja, ka būtu iespējams apsvērt skolotājus, kuri strādā klātienē un ir vecāki par 50 gadiem, vakcinēt kopā ar senioriem.

Viņš klāstīja, ka gados vecākos cilvēkus vakcinēs "pie pirmās iespējas visā drīzumā", līdzko SAC jau būs vakcinēta liela daļa cilvēku Pēc tam tiks sākta vecāko un trauslāko senioru vakcinācija, kā arī to cilvēku vakcinācija, kuriem ir hroniskas saslimšanas. Citu sabiedrības grupu vakcinācija aktīvāk varētu notikt pēc tam, kad aprīlī tiks saņemta jauna, lielāka vakcīnu deva.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!