Foto: Reuters/Scanpix
Dzīvošana starp bailēm un pazemojumu, sieviešu diskriminācija, uzticības zudums pret valsti – tās ir tikai dažās no lietām, ko islāma ticības organizāciju ieskatā veicinās likumprojekts, kas paredz aizliegumu publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu – burkas un nikābus.

Septembra izskaņā Tieslietu ministrija (TM) iepazīstināja sabiedrību ar jauno likumprojektu "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums".

Piecu TM uzrunāto musulmaņu draudžu pārstāvji sniedza savu slēdzienu atzīstot, ka neskata problēmas ar plānotā ierobežojuma ieviešanu, bet trīs Latvijā reģistrēto musulmaņu ticības reliģisko organizāciju pārstāvji pauda skeptisku nostāju pret gaidāmo ierobežojumu, uzsverot, ka šāds aizliegums ierobežotu islamticīgo sieviešu tiesības, ka arī liegtu viņām justies komfortabli sabiedrībā.

Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kā plānoto ierobežojumu vērtē islāmticīgo organizācijas Latvijā.

Foto: AFP/Scanpix

Rīgas pilsētas musulmaņu draudze, Rīgas rajona musulmaņu draudze, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas musulmaņu draudze un Jēkabpils pilsētas musulmaņu draudze TM skaidroja, ka Korānā un sunnās nav nekādu norāžu par seju aizsedzošu apģērbu nēsāšanu.

Organizācijas pauda, ka starp draudžu locekļiem nav tādu cilvēku, kuri nēsātu seju aizsedzošu apģērbu.

Savukārt Rīgas pilsētas musulmaņu draudze "Ideļ" informēja ministriju, ka draudzē lielākā daļa tās locekļu pieder islamticīgo tatāru un baškiru ģimenēm, kurām nekad nav bijušas paražas un tradīcijas nēsāt pilnu galvassegu, kas aizsegtu visu seju.

Esot gan iespējami izņēmumi, kad sieviete var nēsāt tikai matus aizsedzošu apģērbu, atstājot atklātu seju. Draudze ministrijai norādīja, ka tai nebūs problēmu ar ierobežojuma ieviešanu.

Foto: Reuters/Scanpix

Pretēju viedokli ministrijai pauda biedrība Latvijas Islāma kultūras centrs (LIKC), skaidrojot, ka sejas aizsegšana tiek uzskatīta par pienākumu, kuru nosaka islāma reliģijas pamatteksti – Korāns un pravietiskā tradīcija.

Savukārt šī viedokļa pretinieki interpretē iepriekšminētos tekstus kā tādus, kas norāda uz sejas aizsegšanu kā vēlamu, bet ne obligātu prasību.

Islāma jurisprudences skolas ir minējušas apstākļus, kuri tiek uzskatīti par izņēmumiem, kādos islamticīgajai sievietei ir atļauts atsegt savu seju tai svešu vīriešu priekšā, piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams apliecināt savu personību.

LIKC norādīja, ka gandrīz visas islamticīgās sievietes, kuras Latvijā pašlaik nēsā šādu apģērbu ikdienā, ir latvietes.

Savukārt valstīs, no kurām pārsvarā nāk Latvijā uzņemtie bēgļi, seju aizsedzošais apģērbs nav populārs. Līdz ar to biedrība prognozē, ka bēgļu uzņemšana nemainīs šādu sieviešu skaitu Latvijā un tas paliks tik pat neievērojams, kā tas bijis līdz šim. Tas arī nemainīs kopējo kultūras vidi Latvijā un neradīs jaunas problēmas un draudus iedzīvotājiem un valsts struktūrām, komunicējot ar islamticīgām sievietēm.

LIKC uzskata, ka ierosinājums ieviest Latvijā sejas aizsedzošā apģērba aizliegumu neatbilst tā pamatargumentiem.

Gadījumā, ja šāds aizliegums tiks pieņemts, islamticīgajām sievietēm tiks liegts ievērot ne tikai reliģisko prasību, bet arī justies komfortabli sabiedrībā, skaidroja LIKC. Tas var novest pie tā, ka sievietes atteiksies pamest savas mājas vai meklēs iespējas pārcelties uz dzīvi citā valstī, kurā šāds aizliegums nepastāv.

Foto: AFP/Scanpix

Musulmaņu draudzes "Halal" pārstāvji savā viedoklī ministrijai pauda, ka nozīmīgākais pamatojums sievietes sejas aizsegšanas praksei islāmā ir tas, ka pastāv liels skaits uzticamu liecību, ka tā rīkojušās pravieša sievas un līdzgaitnieces, līdz ar to šādā veidā tiek apliecināta cieņa šo sieviešu praksei un apņēmība līdzināties viņām.

Šāds aizliegums islāma kontekstā būtiski ierobežotu indivīda pamattiesības pilnvērtīgi praktizēt savu reliģiju, līdz ar to, lai to pieņemtu, būtu jābūt skaidram būtiskam ieguvumam sabiedrībai kopumā, vērsa uzmanību "Halal".

"Izvirzītie argumenti par labu aizliegumam demonstrē acīmredzamu un pilnīgu neizpratni par to, kas cilvēkam liek izvēlēties valkāt šādu apģērbu, viņa motivāciju un apsvērumiem," teikts draudzes atbildē ministrijai.

"Latvijas sabiedrībā vērojamas neskaitāmas izpausmes, kas nav saskaņā ar kristietību un tautas folkloru, ticējumiem un dzīvesziņu," uzsvērts draudzes atbildē, kurā minēti šādi "virspusēji piemēri" – minisvārki, zilā vai zaļā krāsā nokrāsoti mati, tetovējumi.

Draudze skaidrojusi, ka musulmaņu apģērbs kopumā ir daudz tuvāk šiem vēsturiskajiem ideāliem – kristietībai, tautas folklorai, ticējumiem un dzīvesziņai – nekā lielākā daļa apģērba, kas mūsdienās redzams uz ielas.

Ar šādu likumprojektu tiek piedāvāta iespēja musulmaņu sievietēm dzīvot pastāvīgā pazemojumā un bailēs, vedot uz jebkādas cieņas un savstarpējas uzticības zudumu pret savu valsti, ministrijai norādīja draudze.

Konkrētos gadījumos, kad patiešām reāli tiek pieprasīti personas dokumenti un nepieciešama identifikācija, sievietēm nav nekādu problēmu tajā brīdī seju atsegt, pauda draudze.

Foto: AFP/Scanpix

Musulmaņu draudze "Makka" ministrijai norādīja, ka likums, lai gan ir vispārināts un it kā attiecas uz visiem, reāli skars tikai islamticīgos, kas neapšaubāmi var tikt uztverts kā kādai reliģijai piederošu cilvēku diskriminācija.

Draudze norādīja, ka attiecībā uz personas ar aizsegtu seju identificēšanu grūtību nav – attiecīgie dienesti nepieciešamības gadījumā var veikt personības pārbaudi.

"Reālā situācija Latvijā – šeit jau ilgstoši triumfē visdažādākās "paražas", kurām nav nekāda sakara ne ar kristietību, ne "latvisko dzīvesziņu", un valsts to pieļauj. Tas ir attiecināms gan uz publiskām jaunsvinībām, gan tādām kristietībai pilnīgi pretējām un sabiedrībai klaji kaitīgajām uzņēmējdarbības, un sadzīves "kultūras" izpausmēm kā augļošana, alkaholizācija, viendzimuma attiecību propaganda un publiskā atkailināšanās," draudze "Makka" norādīja TM.

Draudze uzskata, ka ar iespējamo aizliegumu tiktu diskriminētas sievietes, liedzot viņām pašām lemt un rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!