Taču paralēli notiek arī pozitīvas izmaiņas, proti, nemitīgi pagarinās vidējais mūža ilgums reģionā. Abi šie faktori veicina kardinālu iedzīvotāju struktūras pārstrukturēšanos par labu vecākiem cilvēkiem.
Vislielāko pensionāru pieaugumu pēdējo 50 gadu laikā piedzīvoja Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Ungārija un Latvija, līdz ar to tieši šīs valstīs tuvākajās desmitgadēs saskarsies ar visnopietnākajām problēmām sociālekonomiskajā sfērā.
Taču paredzams, ka arī Latvija būs viena no tām nedaudzajām valstīm, kur ap 2025.gadu būtiski — vismaz pa pieciem gadiem — pagarināsies vidējais mūža ilgums.
PB secina, ka demogrāfisko izmaiņu rezultātā 2025.gadā reģiona iedzīvotāju skaits palielināsies "tikai" par 1,2 miljoniem cilvēkiem, galvenokārt uz Albānijas, Azerbaidžānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas u.c. mazāk attīstīto valstu rēķina.
Vienlaikus strādājošo skaits šajā reģionā saruks par 458 tūkstošiem cilvēku. Savu "ieguldījumu" tam dos arī Latvija, kā arī vairākums citu Austrumeiropas valstu. Pēc PB aplēsēm, Latvija "zaudēs" 314 tūkstošus iedzīvotāju, Polijā paliks par 1,5 miljoniem iedzīvotāju mazāk, Bulgārijā — par 1,4 miljoniem, Lietuvā — par 371 tūkstoti, Igaunijā — par 119 tūkstošiem. Vislielākais apgādājamo cilvēku skaits būs Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā un Slovēnijā.
PB pētnieki secina, ka viss neizbēgami novedīs pie tā, ka darba devējiem nebūs citas izejas, kā pieņemt darbā un investēt arvien vecākos cilvēkos. Taču tas būs iespējams tikai gadījumā, ja valstis realizēs atbilstošu izglītības un darba tirgus politiku. Turklāt valdībām, lai novērstu iespējamo krīzi, vairāk uzmanības jāvelta darba ražīguma celšanai.
PB arī norāda, ka vairākās Rietumeiropas valstīs efektīva bijusi pensionēšanas vecuma paaugstināšana, un iesaka arī citām to pārdomāt.