PCTVL lūdz prezidenti neizsludināt Izglītības likumu
Foto: AFI

Neilgi pēc izglītības likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) lūgusi Valsts prezidenti likumu neizsludināt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pieņem un uzreiz apstrīd grozījumus izglītības likumā

Aģentūras BNS rīcībā esošajā PCTVL vēstules kopijā norādīts, ka pieņemto variantu, kas paredz 60% priekšmetu vidusskolas klasēs mācīt latviešu valodā, nevar uzskatīt par kompromisu, jo tas pieņemts bez Latvijas minoritāšu piekrišanas.

"Neviena partija vai nevalstiska organizācija, kura pārstāv mazākumtautību intereses, nedeva savu piekrišanu tādām izmaiņām izglītības likumā. Izglītības likuma grozījumiem ir atklāti vardarbīgs raksturs," teikts vēstulē, ko parakstījis PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners. Frakcija atgādina, ka pērn un arī likuma pieņemšanas dienā ceturtdien notikušas vērienīgas akcijas pret izglītības reformu.

PCTVL atgādina, ka 1995.gadā Latvija parakstīja Eiropas Padomes mazākumtautību aizsardzības konvenciju, kas vēl nav ratificēta. "Viens no konvencijas galvenajiem principiem ir nepieļaut jau esošās situācijas pasliktināšanos minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, savukārt izglītības likums paredz krasu tiesību ierobežošanu," norāda PCTVL un uzsver, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur mazākumtautību tiesības pēdējo gadu laikā tiek nevis paplašinātas, bet gan ierobežotas.

"Mācības, kas tiek īstenotas galvenokārt citā valodā, sekmēs etniskās identitātes zaudēšanu, kā arī pazeminās mazākumtautību skolu absolventu zināšanu kvalitāti un līdz ar to konkurētspēju darba tirgū. Savukārt tā radīta mākslīgā diskriminācija palielinās sociālo nevienlīdzību sabiedrībā," uzskata PCTVL.

Jau vēstīts, ka pēc vairāk nekā sešu stundu debatēm Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma milzu ažiotāžu sabiedrībā izraisījušos grozījumus izglītības likumā, kas no 1.septembra mazākumtautību skolu desmitajās klasēs 60% priekšmetu paredz mācīt latviešu valodā.

Par grozījumu pieņemšanu balsoja 71 deputāts, pret bija 25.

Izglītības likuma grozījumi lielu atbalsi radījuši ne vien iekšpolitikā, bet arī ārpus Latvijas robežām. Krievijas Valsts domes deputāti trešdien pieņēma Latvijas Saeimai adresētu paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka Latvijas krievu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā negatīvi ietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form