Tuvojoties 1. jūlijam, pastāv risks, ka līgumi ar viesnīcām par Ukrainas bēgļu izmitināšanu varētu tikt lauzti, sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), uzsverot, ka lūdz viesnīcām to nedarīt un cer uz vienošanos divu nedēļu laikā. Šobrīd aptuveni 2080 bēgļu dzīvesvietas ir apdraudētas, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atzina mērs.
"Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka cilvēki, kas piedzīvojuši kara šausmas, mūsu pilsētā varētu palikt uz ielas," pauda Staķis.
Mērs pauda, ka valstij jāparedz lielākas kompensācijas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu viesnīcās, citādi pēc 1. jūlija tās vairs nesniegs pakalpojumus. Staķis arī minēja, ka šobrīd bēgļu izmitināšana Rīgā turas uz "diviem vaļiem" – iedzīvotāju atbalsta un pašvaldības palīdzības.
Viņš arī sacīja, ka pēc sarunas ar jauno iekšlietu ministru sacījis, ka risinājumi, kas strādā reģionos, nestrādās Rīgā, jo galvaspilsētā dzīvesvieta ir divreiz dārgāka, tomēr, ņemot vērā cilvēku virzību uz Rīgu, pieprasījums tāpat augs.
Par risinājumiem, pārliekot no Ukrainas atbraukušos kara bēgļus no viesnīcām uz hosteļiem vai skolām, Staķis izteicās visai skeptiski, jo tas nebūtu ilgtermiņa risinājums.
"Redzam, ka noskaņojums bēgļu pusē mainās. Daudzi [bēgļi] saprot, ka viņi šeit nav atbraukuši uz īsu laiku, un to pierāda darba biržas – arvien vairāk cilvēki nāk un meklē darbu. Tāpat to pierāda pieteikumi skolās un bērnudārzos – šobrīd ir 900 pieteikumi bērnudārzos un pāri pa diviem tūkstošiem pieteikumu skolās. Tas nozīmē, ka cilvēki saprot, ka šeit būs jāpaliek ilgāku laiku," secināja Rīgas mērs.
Vaicāts, vai bērniem pietiks vietas skolās un bērnudārzos Staķis izteicās optimistiski: "Mums šķita, ka mēs savus limitus esam izsmēluši, bet citreiz ir apbrīnojami, ka vēl var atrast kādas rezerves. Cenšamies palīdzēt katram."
Jau iepriekš maija beigās "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) izteicās, ka pēc 1. jūlija bēgļiem, kas tika izmitināti viesnīcās, vairs nebūs, kur palikt.
Jau vēstīts, ka Saeima 26. maijā pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem par 30 dienām pagarināta iespēja viņiem saņemt valsts atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai. Tas nozīmē, ka viesnīcās šobrīd izmitinātie bēgļi tajās varēs uzturēties vēl mēnesi, bet pēc tam vai nu jāīrē dzīvoklis pašiem, jāpārceļas pie viesģimenes, vai arī uz pašvaldības nodrošinātu mitekli bēgļu izmitināšanai piemērotās telpās. Publiskajā telpā jau izskanējis, ka daudzi privātie izīrētāji atsaka ukraiņiem mitekli, piemēram, tāpēc, ka bēgļi nevēlas slēgt īres līgumus uz gadu vai ilgāk.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju". Kopš Krievijas iebrukuma valsti pametuši vairāki miljoni tās iedzīvotāju un daļa no tiem atrodas Latvijā.
