Kā izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos norādījusi Iekšlietu ministrija (IeM), ir paredzēts konkretizēt pašvaldības tiesības, pieņemot lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu.
Gadījumā, ja pašvaldība kopīgi ar organizatoru nevar vienoties par nepieciešamajām izmaiņām pasākuma norises vietā, laikā vai veidā, lai netiktu apdraudēti pasākuma dalībnieki, pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu.
Savukārt pašvaldība ir tiesīga aizliegt pasākuma norisi, ja ir konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, ja minētos apdraudējumus nevar novērst, nosakot pasākuma norisei ierobežojumus.
IeM norāda, ka tiek precizēts, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi un šie ierobežojumi jānosaka ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms pieteiktā pasākuma norises dienas.
Līdz ar grozījumiem likumā tiek precizēts, ka policija un citas kompetentās institūcijas sniedz ne tikai atzinumu par to, ka pasākums neradīs riskus un netiks apdraudēta drošība un sabiedriskā kārtība, bet norāda uz šādu apstākļu novēršanas iespējām. IeM uzsver, ka tiesa ir vairākkārtīgi norādījusi, ka pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldībai, sadarbojoties ar policiju vai ar citām kompetentām valsts institūcijām, nepieciešams noskaidrot, vai valstij ir iespējams ar saprātīgiem un atbilstošiem līdzekļiem novērst attiecīgos apdraudējumus, tostarp jāizvērtē, kādi ir policijas iestāžu resursi un pieejamie līdzekļi iespējamo apdraudējumu novēršanai un kārtības un sabiedrības drošības nodrošināšanai konkrētā pasākuma laikā.
Jau vēstīts, ka 16.martā, Leģionāru atceres dienā, pie Brīvības pieminekļa pulcējās cilvēki, kuri vēlējās godināt leģionāru piemiņu, un arī tā dēvētie antifašisti, kuri pauda nosodījumu Vācijas karaspēka pastrādātājiem noziegumiem.
Šogad starp abām pusēm izcēlās arī asa vārdu apmaiņa un neliela grūstīšanās. Leģionāru atbalstītāji bija neapmierināti ar to, ka antifašistu biedrības pārstāvji pie pieminekļa uzstādījuši skaļruņus un mikrofonus.
Pēc šī pasākuma Nacionālās apvienības deputāti uzsvēra, ka pieprasīs pat iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju.
