Pēc asām debatēm Saeima konceptuāli atbalsta augstskolu reformu
Foto: Saeimas administrācija

Bažas par augstskolu autonomijas mazināšanu, kas pastarpināti apdraudētu domas brīvību un demokrātiju Latvijā, izskanēja no koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem Saeimas debatēs par augstskolu reformu. Pēc vairāku stundu debatēm Saeima konceptuāli atbalstīja reformas likumprojektu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par grozījumiem Augstskolu likumā pirmajā lasījumā nobalsoja 55 deputāti, pret bija 33, atturējās divi. Pret likumprojektu balsoja "Saskaņa" un ZZS, kā arī daži deputāti no Nacionālās apvienības un "KPV LV". Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 16. jūlijam.

Izskatot pirmajā lasījumā grozījumus Augstskolu likumā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) komisijas vārdā pauda viedokli, ka šie grozījumi ir ievads plašākai reformai augstskolu sistēmā un tiem sekos citi likumprojekti.

Uzskaitot, kādas pārmaiņas paredz likuma grozījumi – ieviest jaunu augstskolu tipoloģiju Latvijā, jaunu pārvaldības modeli, Augstākās izglītības padomes likvidāciju, Ašeradens pastāstīja, ka komisija trīs sēdēs uzklausīja nozari un ekspertus. Saeimas Juridiskais birojs un nozares pārstāvji aicināja likumprojektu noraidīt, jo tas apdraud autonomiju un ir pretrunā ar virkni likumu. Tomēr daļa nozares prasa pārmaiņas un ir gatava palīdzēt uzlabot likumprojektu. Tāpēc arī komisija lēma turpināt skatīt Saeimā un turpmākā darbā uzlabot likumprojektu, sacīja Ašeradens.

Debašu noslēgumā Ašeradens pauda pateicību par paustajiem viedokļiem, no kuriem daudziem var piekrist. Tomēr, pēc viņa teiktā, problēma ir liela ar augstāko izglītību un pie tā deputāti apņēmušies nopietni strādāt, lai uzlabotu likumprojektu.

Saskaņā ar grozījumiem augstskolas paredzēts iedalīt trīs veidos – universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus, tostarp arī minimālo studējošo skaitu. Plānots, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo, bet lietišķo zinātņu augstskolās – ne mazāk kā 1000 studējošo. Šo kritēriju iecerēts nepiemērot, ja universitāte vai lietišķo zinātņu augstskola reģistrēta zinātniskā institūta reģistrā un zinātniskās institūcijas starptautiskajā novērtējumā ir ieguvusi aritmētisko vidējo vērtējumu vismaz 3,5 (skalā no 1 līdz 5).

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstības kritērijos tiek noteikts augstākās izglītības politikas mērķis – nostiprināt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, paredzot, ka pētniecības kvalitāte ir kritērijs ar lielāku ietekmi nekā studējošo skaits.

Kritēriju par studējošo skaitu plānots nepiemērot mākslas un kultūras augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Lutera Akadēmijai un Latvijas Kristīgajai akadēmijai.

Universitātēs vismaz 65 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, lietišķo zinātņu augstskolās – vismaz 50 procentiem, bet mākslas un kultūras augstskolās – vismaz 20 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam un augstskolā jābūt arī vēlētam akadēmiskajam personālam ar profesionālo doktora grādu mākslās.

Augstskolām trīs gadu laikā būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā to izslēgs no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Kā norādīts anotācijā, Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma.

Grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi -, kas būs atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību. Likumprojekts arī aptver jautājumu par valsts dibinātas augstskolas padomes kompetenci, kā arī tās locekļu atlases un nominēšanas kārtību. Grozījumi precizē arī satversmes sapulces un senāta kompetenci.

Iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolas rektoru, tostarp ievēlēšanas kārtību. Grozījumi paredz, ka pretendentus uz valsts dibinātas augstskolas rektora amatu atklātā starptautiskā konkursā atlasīs augstskolas padome. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Savukārt Ministru kabinetam grozījumi paredz deleģējumu noteikt valsts augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību, kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā rektoru ieceļ un atbrīvo no amata.

Likumprojekts precizē augstskolas izdoto normatīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Tāpat ar grozījumiem plānots likvidēt Augstākās izglītības padomi, tās funkcijas nododot Latvijas Zinātnes padomei un Studiju kvalitātes komisijai, kurai plānots deleģēt pieņemt lēmumus arī par augstskolu un koledžu akreditāciju.

Dvēseles kliedziens


Debatēs deputāte ar lielu pieredzi augstskolās Janīna Kursīte-Pakule (NA) emocionālā runā norādīja uz sarežģīto valodu, kas izmantota skaidrojumā reformas nepieciešamībai, kā arī atgādināja, ka augstskolu pedagogiem no septembra nepaaugstinās algas atšķirībā no citiem, kas ir cinisks un pedagogiem sāpīgs valdības lēmums.

Deputāte citēja bijušo ministru Kārli Šadurski, ka "turpināsim kausēt ledu ar plikiem dibeniem". Kursīte-Pakule kritizēja neskaidrības likumprojektā, kur pārāk vispārināti paredzēti padomes un senāta uzdevumi un pienākumi. "Komisāru komanda, kas ieviesīs beidzot paklausību un kārtību," tā deputāte nosauca plānoto padomi.

Kursīte-Pakule arī pauda bažas, ka nav skaidrs, par ko atbildēs rektors šādā modelī. Līdz šim rektors bija zinātnieks, atpazīstama persona un viedokļu līderis, ne tikai administratīvs vadītājs. Deputāti arī neapmierina, ka rektoram netiek prasītas valsts valodas zināšanas, bet augstskolai būs jāapmaksā viņam tulka pakalpojumi.

Kursīte-Pakule uzskata, ka mums pašiem Latvijā ir jaunas paaudzes izcili zinātnieki, kas var būt rektori. Deputāte piesauca LTRK, LIZDA un rektoru padomes bažas par augstskolu autonomijas principa neievērošanu un to, ka ar šo reformas piedāvājumu var ieviest politizētu augstskolu vadības sistēmu. Pārmaiņas vajag, bet kvalitatīvas, uzsvēra Kursīte-Pakule, aicinot noraidīt likumprojektu, neatkarīgi no piederības frakcijām. Kolēģi Saeimā viņas uzrunu sveica ar aplausiem.

Evija Papule (S) debatēs pauda bažas, ka iecerētajā pārvaldības modelī tiek dota pārāk liela vara izglītības un zinātnes ministram rektora vēlēšanās un finanšu kontrolē. Deputāte brīdināja, ka arī konkursu var izmantot pretēji labas pārvaldības principiem. Likumprojekts likvidē pašā saknē autonomiju, un tas nav pieļaujams, teica Papule, norādot, ka komisijas deputātiem būs jādara ierēdņu darbs, labojot likumu. Viņa arī atgādināja, ja augstskolām ir jādod likumā paredzētais finansējums bez kavēšanās.

Papule uzskata, ka, pasliktinot kultūras augstskolu situāciju, tiks apdraudēta domu un ideju brīvība, demokrātija un kultūra. "Aizliegt, ierobežot un kontrolēt – tāds ir mērķis šiem grozījumiem. Likumprojekts ir brāķis un vienas politiskas partijas darbs. Aicinu būt drosmīgiem un neatbalstīt šādu likumprojektu," teica Papule. Deputāte gan norādīja, ka valdošā koalīcija, atbalstot šo likumprojektu, būtībā būs izteikusi neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP).

Jānis Vucāns (ZZS) pievienojās Kursītes-Pakules "dvēseles kliedzienam", jo līdzīgus nācies uzklausīt no daudzu augstskolu pārstāvjiem. ZZS frakcijai nav kļuvis skaidrs likumprojekta patiesais mērķis, un izskatās, ka patiesais mērķis, kas gan nav minēts anotācijā, ir augstskolu autonomijas mazināšana, kas ir bīstami demokrātijai un Latvijas valstij, teica Vucāns, ZZS vārdā aicinot to neatbalstīt.

Marija Golubeva (AP) norādīja, ka reforma nepieciešama, taču nepietiek tikai ar tipoloģijas maiņu. Viņa gan atbalsta padomju ieviešanu augstskolās. Deputāte solīja kopā ar savu frakciju strādāt pie likumprojekta uzlabošanas ar mērķi padarīt Latvijas augstskolas konkurētspējīgākas.

Deputāts Andris Skride (AP) pateicās Izglītības un zinātnes ministrijai, ka tā piedāvā nepieciešamo reformu, kā arī atsaucās uz Jauno zinātnieku apvienību, kas atbalsta šo reformu. Skride nenoliedza, ka Saeimā likumprojekts būs jāuzlabo.

Anita Muižniece (JKP) nepiekrita dažiem kolēģiem, ka galvenais kritērijs augstskolu reformai būtu augstākas vietas sasniegšana reitingos. Muižniece atgādināja, ka augstākā izglītība Latvijā bijusi ilgi badināta, un tas būtu jāizbeidz. Kā pozitīvas iezīmes reformā viņa minēja tieši padomju veidošanu, kā arī zinātnes un augstākās izglītības tuvināšanu.

Deputāte neuzskata, ka tagad būtu "jānorauj stopkrāns", jo tieši pretēji – ir nepieciešams kopā ar nozari strādāt pie likumprojekta uzlabošanas. Arī ministrija ir solījusi nākt pretī dažos jautājumos, uzsvēra Muižniece, aicinot atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) uzsvēra, ka likumprojekts ir ļoti nepieciešams valstij, par ko liecina arī plašās debates. Dūrītis atzinīgi novērtēja ministrijas drosmi beidzot pieķerties ilgus gadus nerisinātai problēmai, tomēr svarīgi ir ņemt vērā nozares ieteikumus un iebildes. Deputāts norādīja uz daudzām neskaidrībām likumprojektā, kas būtu jānovērš turpmākā darbā, tajā skaitā mazinot nozares bažas par augstskolu autonomiju.

Viktors Valainis (ZZS), sakot, ka ciena Saeimas Juridiskā biroja viedokli, ieteica likumprojektu atgriezt komisijā, kur veikt uzlabojumus likumprojektā un arī tā anotācijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs un deputāts Reinis Znotiņš (JKP) debatēs paskaidroja, ka šie grozījumi padarīs skaidrāku pārvaldību, finansēšanas kārtību, "atslēgs noslēgto pārvaldību", kā arī uzlabos saikni ar industrijām un starptautisko sadarbību. Znotiņš atgādināja, ka patlaban atalgojums vairāk pieaug administrācijai nevis mācību spēkiem, kā arī nenoliedza, ka augstākajai izglītībai ir nepietiekams finansējums. Tomēr, palielinot finansējumu, jādomā arī par tā efektīvu izlietojumu.

Znotiņš noliedza bažas par augstskolu autonomijas zudumu un padomju politizēšanu, jo daudz reformas kritiķu piesauktajā pozitīvajā piemērā – Tartu universitātē - ir lielākas ministrijas tiesības deleģēt pārstāvjus padomē, nekā tagad plānots Latvijas augstskolās.

Znotiņš arī paskaidroja, ka reforma apzināti ir plānota pakāpeniski un soli pa solim, vadoties no iepriekšējās pieredzes valstī. Znotiņš arī apliecināja ministrijas gatavību konstruktīvai sadarbībai un likumprojekta uzlabošanai turpmākajā darbā Saeimā.

Atbildot uz kolēģu pārmetumiem, ka netiek paaugstinātas no septembra algas augstskolu pasniedzējiem, Znotiņš sacīja, ka tas ir Finanšu ministrijas lēmums, un atbilde jāprasa no tās, jo Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta atalgojuma pieaugumu visiem pedagogiem.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) kritizēja ministriju par vīzijas trūkumu, jo ar pārvaldības modeļa maiņu vien visas problēmas netiks atrisinātas, it īpaši, ja gadiem nav bijis pietiekams finansējums. Deputāts pārmeta JKP baiļu politikas ieviešanu, kā arī vēlmi izbeigt augstskolu neatkarību un autonomiju.

Raivis Dzintars (NA) debatēs atzina, ka šajā reizē nav jāņem vērā frakcijas disciplīna, jo ir jādebatē un jāvērtē pēc būtības, tāpēc Nacionālās apvienības frakcijai būs balsojumā dažādi viedokļi. Dzintars atzina, ka, ja Saeima atbalstīs šo likumprojektu konceptuāli, tad turpmāk atbildīgajai komisijai, kurā strādā arī Dzintars, būs pie tā jāstrādā kā pie jauna likumprojekta.

Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) atzina, ka balsos par un ka tas ir nozīmīgs sasniegums, ka šāda reforma sasniegusi beidzot Saeimu, jo daudziem citiem ministres Ilgas Šuplinskas priekštečiem tas nav izdevies. Deputāte iebildumus pret reformu traktēja kā paaudžu konfliktu, lai gan atzina, ka "esmu redzējusi vēl sliktākus uz Saeimu atnestus likumus". Beitnere-Le Galla aicināja caur šo reformu atbalstīt Latvijas valsti, jo tas ir ļoti svarīgi mūsu valstij.

Saeima ir labākā vieta, kur kopā ar nozari turpināt darbu pie reformas, teica Beitnere-Le Galla, atzīstot, ka ministrei Šuplinskai neizdevās dialogs ar nozari, taču tas nav izdevies arī citiem ministriem pirms viņas.

Stratēģiska nozīme


Dienā, kad Saeima konceptuāli izskatīja augstskolu reformu, Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, lai pārrunātu augstākās izglītības reformas gaitu un iezīmētu nākamos soļus reformas īstenošanas procesā, portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.

Diskusijā tika pārrunāti reformas pašreizējie virzieni, kas paredz sakārtot tipoloģiju (universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas) un rast caurspīdīgāku, modernāku un efektīvāku augstskolu pārvaldību. Valsts prezidents norādīja, ka reforma šobrīd tiek īstenota pareizajā virzienā, taču jāpatur prātā, ka tai ir arī stratēģiska nozīme, kā vēlāk sajūgt kopā augstāko izglītību un zinātni, lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskā vidē.

Valsts prezidents sarunā atzina, ka "komisijai ir atbildīgs darbs likt pamatus tam, lai Latvija šīs desmitgades beigās būtu moderna Eiropas valsts". Levits arī uzsvēra, ka augstākās izglītības reformai nedrīkst būt dogmatiska pieeja un tai ir jāsamazina birokrātija.

Apskatot reformas īstenošanas gaitu un plānotos nākamos soļus, Valsts prezidents akcentēja divus būtiskus jautājumus, kas ar reformu būs jāatrisina un kam sabiedrība jau sākusi sekot līdzi, proti, par latviešu valodas lomu augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī par profesoru un asociēto profesoru vēlēšanu procesu, kas būtu jāmaina pēc būtības. Valsts prezidents arī norādīja, ka sagaida no komisijas pabeigtu darbu pie šī reformas 2022. gada nogalē, kad paredzēta arī jauna augstākās izglītības un zinātniskās darbības likuma izstrāde. Levits solīja sekot līdzi reformas gaitai un aktīvi iesaistīties diskusijās par augstākās izglītības reformas stratēģisko nozīmi.

Bažas arī privātajam sektoram


Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdien izplatīja paziņojumu medijiem, ka stingri iestājas pret padomju ieviešanu privātpersonu dibinātajās augstskolās. LTRK uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāveic attiecīgi grozījumi Augstskolu likumā.

"Lai arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir mutiski pausts apgalvojums, ka padomes attieksies tikai uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, pašreizējā likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" to neparedz. Ir jāņem vērā, ka privātās augstskolas pārvaldei ir jāpilda Komerclikums. Izglītības un zinātnes ministrijai ar grozījumiem ir jāatspoguļo vārdos paustais par to, ka padomes privātpersonu dibinātās augstskolās nebūs. Satversmes obligāta saskaņošana ar ministriju ir pretrunā ar augstskolu autonomijas principu," norādīts paziņojumā.

"Nedrīkst jēdzīgas un nepieciešamas reformas pārvērsties par privātu augstskolu pārregulēšanu un biznesa postīšanu. Valsts akreditē programmu saturu. Lai nav burvju un raganu akadēmiju. Un tad tās galvenā funkcija ir netraucēt!" komentē LTRK Padomes loceklis Normunds Bergs.

LTRK iebilst arī pret Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, ņemot vērā augstākās izglītības nozīmi gan tautsaimniecības, gan sabiedrības, gan visas valsts attīstībā, Augstākās izglītības padome ir nepieciešama un tās darbība nākotnē ir attīstāma vēl vairāk.

"Līdzšinējais dialoga trūkums likumprojekta izstrādē, atsevišķu likumprojekta punktu nepārliecinošā pamatotība un šaubas par to, ka ietvertie instrumenti spēs uzlabot Latvijas augstākās izglītības sistēmu, raisa neticību par veiksmīgu izmaiņu iedzīvināšanu – līdz ar to – izvirzīto problēmu atrisināšanu. Nozares atbalsts vērienīgu izmaiņu īstenošanā ir bijis izšķirīgs virknē reformu un ir panākumu atslēga pārmaiņām," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

LTRK uzskata, ka likumprojektā "Grozījumi Augstskolu likumā" izvirzītie mērķi pēc savas būtības ir instrumenti, kurus ieviešot, nav pārliecības, ka augstākās izglītības institūcijas spēs būt starptautiski konkurētspējīgas un pildīt savus uzdevumus. Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sabiedrībai ar Izglītības un zinātnes ministriju ir jāvienojas par sasniedzamajiem mērķiem un tiem pakārtotiem rādītājiem. Šādā veidā, radot motivāciju, sistēmas spēlētāji būs spiesti strādāt efektīvi, pašiem izveidojot atbilstošu pārvaldības veidu. Pārvaldība ir pakārtots jautājums, kas izriet no sasniedzamā mērķa.

"Pārmaiņas augstākajā izglītībā ir nepieciešamas un redzam, ka to ieviešana, jaunas sistēmas uzturēšana prasīs papildu līdzekļus, kurus augstskolām būs jārod no iekšējiem resursiem. Rīgas Stradiņu universitāte ar savu piemēru ir parādījusi, ka pārvaldības modelis jau tagad nav šķērslis attīstībai un konkurētspējai. Pašlaik ar grozījumiem mums ir iespēja izveidot gudru motivācijas sistēmu, ļaujot brīvi izmantot rīkus mērķa sasniegšanai, tādā veidā pieprasot rezultātus un stiprinot augstāko izglītības iestāžu autonomiju," pauž LTRK Padomes loceklis Ģirts Rungainis.

LTRK uzskata, ka ir jāpārskata piedāvātās augstskolas padomes atbildības, kompetenci saglabājot trīs būtiskākajos virzienos – dalība rektoru atlases, stratēģijas apstiprināšanas un budžeta apstiprināšanas procesos.

LTRK redz nepieciešamību uzlabot augstākās izglītības sistēmu Latvijā. LTRK pamatnostādnēs augstākās izglītības politikā ir definēts, ka sistēmas organizācijai ir jābalstās uz augstākās izglītības institūciju (gan valsts, gan privāto) savstarpēju sadarbību un savstarpēju godīgu konkurenci, kā arī augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu.

Pēc LTRK paustā, augstākās izglītības finansēšanā galvenie kritērijiem ir jābūt tautsaimniecības, valsts un studēt gribētāju pieprasījumam, kā arī izglītības kvalitātē. Augstākās izglītības finansēšanai un pārvaldībai ir jābalstās uz rezultatīviem rādītājiem, nevis uz procesu regulējošiem normatīviem. Augstskolu pārvaldībā akadēmisko lēmumu pieņemšanai ir jābūt nodalītai no administratīvo lēmumu pieņemšanas. Augstskolu vadītājiem ir jāizvirza profesionālas prasības pārvaldībā un prasīta individuāla atbildība par augstskolas darbības rezultātiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Arvils Ašeradens Augstākās izglītības padome Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LIZDA Saeima Zinātne Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form