Pēc asām diskusijām un savstarpējiem pārmetumiem parlamenta deputāti neatbalstīja likumprojektus, kas liegtu sankcijām pakļautām personām ierasties Saeimas namā, būtībā attiecinot šo prasību uz cietumā esošo Aivaru Lembergu.
Saeimas vairākums neatbalstīja deputātu Jura Juraša (JKP), Artusa Kaimiņa, Jutas Strīķes, Dagmāras Beitneres-Le Gallas (JKP) un Jura Rancāna (JKP) 2020. gadā izstrādātos grozījumus Saeimas kārtības rullī un grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām".
Likumu izmaiņu autori norādīja, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai noteiktu ierobežojumus bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, apmeklēt Saeimas ēkas, "tādā veidā mazinot šo personu prettiesisko ietekmi uz likumdevēja varu".
Minētās izmaiņas atbalstīja vien Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības frakcijas. Priekšlikumu neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Jaunā vienotība" un "Saskaņa", bet nebalsoja "Attīstībai/Par!".
Pēc deputātu noraidošā balsojuma Kaimiņš pauda sašutumu un aicināja runāt skaidriem vārdiem, nosaucot virzītos grozījumus par "Antilemberga likumu", lai "viņš nenāk uz ZZS frakciju".
Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) arī neslēpa pārsteigumu par atsevišķu deputātu noraidošo balsojumu, piemēram, Kristu Baumani (AP), Ati Lejiņu (JV) un jo sevišķi Andreju Judinu (JV).
"Judins Saeimā pavadījis daudzus gadus. Viņš vienmēr ir pārmetis, ka Lemberga lieta tiek ilgi skatīta un tagad aizstāv, lai [Lembergs] iet uz ZZS frakciju. Lai arī priekšā vēl ir likuma grozījumu izskatīšana otrajā un trešajā lasījumā, tomēr simboliski, ka priekšlikums netiek atbalstīts konceptuāli," sacīja Feldmans.
Savukārt Judins paskaidroja, ka viņa vērtējums par likumprojektu grozījumiem vienmēr pamatā būs juridisks, izslēdzot politisko aspektu. "Es nevaru sevī izslēgt juristu," atzina Judins, aicinot deputātus nevis strādāt tā, lai "būtu televīzijas ziņas, bet tā, lai tautai būtu labums".
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka likumprojektu autori parāda savas "bailes, mazspēju un agoniju". "Jums liekas, ka šis ir sistēmisks jautājums, tomēr tas ir par viena cilvēka iespējām ienākt Saeimā. Nākamais jautājums būs par to, vai šis cilvēks varēs staigāt pa Jēkaba ielu un ieiet Doma laukumā," ironizēja Valainis.
Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādīja, ka viņa neatbalsta virzītos likumprojektus, jo tie no juridiskās tehnikas viedokļa ir netālredzīgi. "Runa ir par formālu aizliegumu, ko var vienkārši apiet, jo konkrētā persona Saeimas namu varēs apmeklēt citos veidos," sacīja deputāte. Viņa uzsvēra, ka nav svarīgi, kurās telpās notiek vienošanās par vienu otru lēmumu, bet svarīgāks aspekts ir nodrošināt skaidru mehānismu, lai sabiedrība redzētu, kā konkrēti lēmumi tikuši pieņemti. Lībiņa-Egnere piebilda, ka šajā gadījumā svarīgi pieņemt lobija regulējumu.
"Esmu pret valsts nozagšanu, pret politisko ietekmēšanu. Un Lembergs ir simbols šim procesam. Vienlaikus esmu pateicīga visam Saeimas sastāvam par paveikto tiesu varas neatkarības stiprināšanā. Lēmumi ir devuši rezultātu, jo esam nonākuši pie Ekonomisko lietu tiesas, jauna Augstākās tiesas priekšsēdētāja," klāstīja deputāte.
Jau vēstīts, ka šie grozījumi guva konceptuālu atbalstu Saeimas Juridiskajā komisijā.
