Pēc balsojuma par Satversmes grozījumu 'Attīstībai/Par' aicina premjeru uz sarunu
Foto: Valsts kanceleja

Brīdi pēc tam, kad ar 47 balsīm "par" Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Nacionālās apvienības (NA) iesniegto Satversmes grozījumu par ģimenes jēdziena precizēšanu 110. pantā, "Attīstībai/Par" (AP) Saeimas frakcija nākusi klajā ar paziņojumu, ka aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uz frakcijas sēdi, lai apspriestos, kā aizsargāt Satversmi no Latvijas cilvēkus diskriminējošiem grozījumiem tajā, portālu "Delfi" informēja frakcijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Attīstībai/Par" un "Jaunā Vienotība" gan bija divas vienīgās no piecām valdošās koalīcijas frakcijām, kas balsoja pret Satversmes grozījuma nodošanu Saeimas komisijām.

"Attīstībai/Par" uzskata, ka "šodien Saeimā virzītie Satversmes grozījumi sašaurina un apdraud Latvijas ģimeņu tiesības un Satversmes demokrātisko pamatu. NA ierosinātie un ar konservatīvo deputātu atbalstu tālākai izskatīšanai virzītie Satversmes grozījumi apdraud Satversmē ietvertos vienlīdzības un cilvēka cieņas principus," teikts lakoniskā paziņojumā presei.

Frakcija uzskata, ka tai ar premjeru nopietni jāpārrunā situācija koalīcijā, ņemot vērā, ka Satversmes grozījumu virzīšana ir klajā pretrunā ar koalīcijas sadarbības līgumu, kas paredz grozījumus Satversmē veikt tikai un vienīgi pamatojoties uz partneru vienprātības principu.

Drīz pēc balsojuma Saeimā arī partiju apvienība "Jaunā Vienotība" savā feisbuka profilā izplatījusi paziņojumu, ka apvienības "virzītā politika vērsta uz to, lai veidotu Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela un droša par nākotni. Mēs esam cieši savā pārliecībā, ka sabiedrības stūrakmens ir ģimene, kurā aug spēcīga un moderna jaunā paaudze, balstoties uz dzimtas saknēm un dzīves pieredzi, un latviskums ir mūsu nācijas identitātes pamats, kas ļauj mums justies spēcīgiem un pārliecinātiem par savu vietu atvērtā, modernā pasaulē".

"Latvijas sabiedrību redzam vienotu, iekļaujošu, izglītotu un tolerantu – tādu , kas var būt droša par savu nākotni un piederību. Tolerantā un iecietīgā sabiedrībā ikviens cilvēks ir vērtība – tiek atbalstīti vājākie un cienīta dažādība. Politiķu uzdevums ir gādāt, lai dažādu sabiedrības pārstāvju tiesības tiktu ievērotas un aizstāvētas. Mēs uzskatām, ka šīs ir nepārejošas vērtības, kas ir svarīgas ne tikai politikā, bet mūsu visu ikdienas dzīvē. Spēcīgas ģimenes ir pamats izaugsmei, un mums ir svarīga katra ģimene. Saeimā šodien balsojām pret Satversmes grozījumiem," vēstīja "Jaunā Vienotība", kuras vadītājs ir Kariņš.

"Delfi" jau vēstīja, ka Kariņš iepriekš noraidoši izteicies par šo likumprojektu. "Domāju, ka šis priekšlikums ir nevietā un nelaikā. Mūsu valstij šobrīd ir daudz "degošākas" lietas, par kurām runāt – kā mēs pārvarēsim Covid-19 pandēmiju, kā mēs ieviesīsim un nodrošināsim vakcināciju, kā nodrošināsim mūsu ekonomikas stimulēšanu, lai pēc pandēmijas būtu pēc iespējas labi pozicionēti. Šobrīd sākt diskusijas par Satversmes grozījumiem ir nepareizais laiks," sacīja Kariņš, pirmdien, 11. janvārī, pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, atbildot uz "Delfi" jautājumu par frakciju atbalstu šim grozījumam.

Pēc šīs sanāksmes partiju pārstāvji gan neminēja ne vārda par koalīcijas līguma pārkāpumu, lai gan pēc "Delfi" rīcībā esošās informācijas "Attīstībai/Par" šo jautājumu skārusi. Jau pēc tam, kad pārmetumi par koalīcijas līguma pārkāpumu izskanējuši publiski, partneri gan kuluāros, gan publiski norādījuši, ka tā nav pirmā reize, turklāt šis līgums ir savstarpēja vienošanās, kam nav likuma spēka.

NA deputāts Jānis Iesalnieks tviterī šo aspektu komentējis šādi: "Ne pirmais un ne pēdējais gadījums, kad koalīcijas līgums netiek ievērots burts burtā. Citreiz citi koalīcijas partneri nav ievērojuši (tostarp kopā ar opozīciju pārbalsojot NA), šoreiz NA. Tāda ir dzīve." Viņš arī papildinājis: "Neķeriet kreņķi. Ja jau koalīcija vēl turas, tad, acīmredzot, koalīcijas partneri ir pieņēmuši viens otra pozīciju. Pirmdien Jūsu minētais aspekts tika izrunāts koalīcijas sadarbības padomē. Valdība vēl ir."

Partneru sadarbības līguma 2.7. punkts nosaka, ka: "Tikai un vienīgi pamatojoties uz sadarbības partneru vienprātības principu, var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, par grozījumiem Pilsonības likumā, izņemot šā līguma 2.8.1. apakšpunktā minēto gadījumu, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī tādus grozījumus likumos, kas regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju, vai ir pretrunā ar valsts eiroatlantiskā kursa nemainību."

2.8. punkts paredz, ka "sadarbības partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi šādos jautājumos: 2.8.1. pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem nepilngadīgajiem nepilsoņu bērniem; 2.8.2. nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšana; 2.8.3. Kopdzīves likums; 2.8.4. holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija; 2.8.5. Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratifikācija".

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 14. janvārī, attālinātā ārkārtas sēdē nolēma Nacionālās apvienības (NA) frakcijas iesniegto Satversmes grozījuma likumprojektu, kas precizē ģimenes jēdzienu 110. pantā, nodot Saeimas komisijām. Tas nozīmē, ka Saeima turpinās darbu pie šī plašas diskusijas sabiedrībā raisījušā likumprojekta.

Par nobalsoja 47 deputāti, pret bija 25 Saeimas deputāti, neviens deputāts neatturējās. Likumprojekts nodots izskatīšanai visām Saeimas komisijām, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.

iepriekš jau solīts, pret balsoja "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par", bet balsojumā nepiedalījās "Saskaņa". Pret balsoja arī Artuss Kaimiņš, Aldis Blumbergs, Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule.

Par nodošanu komisijām un likumprojekta turpmāku izskatīšanu balsoja NA, Jaunās konservatīvās partijas frakcija, Zaļo un zemnieku savienības frakcija un "KPV LV". Likumprojektu atbalstīja arī vairāki neatkarīgie deputāti – Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova, Karīna Sprūde, Andris Kazinovskis, Inguna Rībena.

Ja likumprojekts komisijām netiktu nodots, tad tas būtu noraidīts, un Saeima neturpinātu darbu pie tā.

Likumprojekta nodošanai komisijai pietiek ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, bet, Saeimai turpinot darbu pie šī likumprojekta izskatīšanas, būs nepieciešams daudz lielāks deputātu atbalsts.

Satversmes 76. pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Jau ziņots, ka, reaģējot uz sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušo pērnā gada nogales Satversmes tiesas spriedumu, ceturtdien, 7. janvārī, NA frakcijas deputāti iesnieguši Saeimā likumprojektu par grozījumu Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu. Nacionālās apvienības ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu.

Kritiku par šo Satversmes tiesas spriedumu pauduši arī citi konservatīvā spārna politiķi, kā arī virkne sabiedrisko organizāciju, tomēr NA ir pirmā, kas iesniegusi konkrētu Satversmes grozījuma likumprojektu.

NA norāda, ka šāda vajadzība radusies pēc Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.

NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

Tāpat ziņots, ka pēc šī grozījuma iesniegšanas Saeimā virknē sabiedrisko organizāciju un dažu politisko partiju jaunatnes organizācijas paudušas kategoriskus iebildumus pret šo likumprojektu. Kritiku izteikuši arī vairāki konstitucionālo tiesību eksperti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kopdzīve Jaunā Vienotība Aldis Gobzems Artuss Kaimiņš Eiropas Padome Inguna Rībena Jānis Iesalnieks Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeima Saskaņa Satversme Satversmes tiesa Zaļo un zemnieku savienība Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form