Foto: DELFI
Pēc vairāku darba devēju organizāciju iebildēm Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien nolēma izstrādāt kompromisa variantu iecerētajiem grozījumiem Darba likumā, kas pagaidām tautas kalpu atbalstītajā redakcija aizliedz darba devējiem noteikt nesamērīgas svešvalodu zināšanu prasības.

Trešdien komisijas sēdē iebildumus pret iecerētajiem ierobežojumiem pauda Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācija, kā arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija.

Uzņēmēju organizācijas norādīja, ka iecerētās normas nedos gaidīto rezultātu, jo darba devēji mēģinās jaunās prasības apiet. LTRK vadītājs Jānis Endziņš uzskata, ka šī norma ir bezjēdzīga un radīs uzņēmējiem papildu administratīvo slogu, jo tie mēģinās piemēroties un, iespējams, apiet iecerēto regulējumu.

Endziņš norādīja, ka šī norma padarīs Latvijas uzņēmēju dzīvi nejēdzīgāku un neciešamāku, bet ir jārada tāda uzņēmējdarbības vide, lai šeit nāktu ārvalstu investīcijas.

Savukārt Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas vadītāja Raina Dūrēja sēdē sacīja, ka viņai radies iespaids - ar jaunajām prasībām vēlas ierobežot tieši krievu valodas lietošanu. Tāpēc, viņasprāt, iecerētie grozījumu Darba likumā lielā mērā ir politisks lēmums. Viņa norādīja, ka darba ņēmējam būtu jāmāk vairākas valodas, jo tas paaugstina viņa konkurētspēju darba tirgū. "Cilvēka konkurētspēja ir viņa konkurētspēja un viņam būtu jādomā, kā to uzlabot," uzskata asociācijas vadītāja.

LIKTA pārstāvis norādīja – ja svešvalodu prasības ierobežojumi stātos spēkā, Latvijas IT uzņēmēji varētu zaudēt konkurences cīņā starptautiskajā tirgū pēc kvalificētiem IT speciālistiem. Viņš uzsvēra, ka nekad darba devējs nenoteiks pārāk augstas prasības, kas nenoderētu darbā, jo par to attiecīgi būs jāmaksā vairāk.

Darba devēju organizācijas aicināja komisijas deputātus nemainīt likuma prasības, tomēr deputāti uzskatīja, ka labāks risinājums ir iecerētos grozījumus Darba likuma virzīt tālāk, paralēli ar nevalstiskajām organizācijām meklējot kompromisa variantu.

Jau ziņots, ka jūnija vidū Saeima negaidīti nolēma nodot komisijām vairāku "Vienotības" un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK deputātu priekšlikumu darba devējiem aizliegt noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, kurus pirms tam – līdz paziņojumam par referendumu Saeimas atlaišanai – parlaments divas reizes noraidīja.

Tagad iecerēts noteikt, ka turpmāk, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem būs aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Šādas izmaiņas likumā jau guva konceptuālu atbalstu Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!