Pēc desmit gadu minstināšanās nolemj ieviest e-ID kartes  (23)

Valdība otrdien apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) piedāvāto koncepcijas variantu, kas paredz uzticēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) izsniegt pašas kartes, savukārt konkursā piesaistītais privātais partneris nodrošinās e-paraksta pakalpojumus, kuri arī būs iekļauti ID kartē.

Tomēr arī otrdienas valdības sēdē projekts izsauca asas debates. Viens no partijas "Jaunais laiks" līderiem, finanšu ministrs Einars Repše uz valdības sēdi kā speciālistu bija aicinājis uzņēmuma "First Data Latvia" pārstāvi Uldi Bērziņu, kurš ministriem norādīja, ka koncepcijas daļa par e-parakstu ir ļoti vāji izstrādāta, ko gan nevarot teikt par koncepcijas daļu par pašas kartes ieviešanu.

Bērziņš norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc nav veikta riska un problēmu analīze, piemēram, koncepcijā norādīts, ka 40% iedzīvotāji labprāt izmantotu gan e-ID karti, gan saglabātu pasi, taču šī aptauja, visticamāk, esot veikta tā saucamajos "treknajos gados". Tagad, kad iedzīvotāju rocība ir mazinājusies, izmaksu dēļ būtu mazinājusies arī iedzīvotāju interese saņemt e-ID karti, norādīja Bērziņš.

Tāpat neesot skaidri arī visi aspekti attiecībā uz piesaistāmo privāto pakalpojumu sniedzēju, piemēram, kādā veidā tas varētu konkurēt ar kādu no Lietuvas vai Igaunijas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie nolems ienākt Latvijā.

Turklāt, atšķirībā no iepriekšējiem koncepcijas variantiem, ir palielinājušas e-ID karšu ieviešanas izmaksas par vairāk kā trīs miljoniem latu. "Skatoties uz šo projektu no saimnieciskā viedokļa, nav skaidrs, kāpēc tas ir jādara šobrīd," pauda Bērziņš.

Asi uz viņa teikto reaģēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kurš iebilda pret diskusijas formātu – ka valdībā ierodas speciālists, kurš pret ministriem izturas kā pasniedzējs pret skolēniem.

RAPLM visus pārmetumus noraidīja, norādot, ka koncepcijas projekts ir jāatbalsta jau otrdien. Uz to aicināja arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas līdere, bijusī e-lietu ministre Signe Bāliņa. Viņa žurnālistiem skaidroja, ka neviena koncepcija nevar būt perfekta, taču jebkurā gadījumā tas ir solis uz priekšu un turpmāk jau varēs izstrādāt konkrētus grozījumus normatīvajos aktos un veikt citas izmaiņas, lai e-ID karte patiešām būtu ieviesta kvalitatīvi.

Viņa atgādināja, ka e-ID karti ir ļoti nepieciešams ieviest, jo patlaban sava klientu identifikācijas sistēma ir Valsts ieņēmumu dienestam, sava – Centrālai statistikas pārvaldei, vēl sava – bankām, bet ērtāk būtu izmantot tikai vienu.

RAPLM piedāvātais koncepcijas variants paredz, ka e-ID kartes izsniegtu PMLP, savukārt privātais partneris nodrošinās uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja funkcijas. Tāpat paredzēts, ka privātais partneris nodrošinātu sertifikātu pārbaudes servisu un laika zīmogošanas servisu, kur elektroniskā paraksta sertifikāta pārbaudes serviss tiek nodrošināts bez maksas, bet autentifikācijas sertifikāta pārbaudes serviss tiek nodrošināts bez maksas valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanai.

Privātajam partnerim būs jānodrošina laika zīmogošanas serviss, tajā skaitā e-ID karšu turētājam piecu gadu periodā nodrošinot līdz 120 laika zīmogu uzlikšanu.

RAPLM uzskata, ka īstenojot koncepcijas piedāvāto risinājumu, būtu iespējams panākt daudz lielāku e-paraksta un autentifikācijas lietotāju skaitu, kas veicinās e-pakalpojumu attīstību. Konkursa kārtībā tiktu izvēlēts tāds uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs, kas piedāvā iedzīvotājiem zemāko maksu par sertifikācijas pakalpojumiem.

Koncepcija piedāvā daļu no ieņēmumiem, kas tiks iegūti par pakalpojumu sniegšanu komersantiem, piemēram, banku autentifikācija, vai citiem papildu pakalpojumiem, novirzīt e-paraksta infrastruktūras uzturēšanai.

RAPLM neatbalstītais pirmais koncepcijas variants paredz, ka gan e-ID kartes, gan e-paraksta pakalpojumus sniegtu PMLP, savukārt otrais – ka PMLP izsniedz e-ID ar tajā iekļautu līdzekli personas autentifikācijai un līdzekli elektroniskā paraksta radīšanai, bet e-paraksta sertifikātu ģenerē un uztur personas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, kas saskaņā ar Elektronisko pakalpojumu likumu var būt fiziska vai juridiska persona. Šajā variantā persona varētu izvēlēties, vai e-ID kartē iekļaut e-parakstu.

Diskusija par ID karšu ieviešanu ilgst jau kopš 1999.gada. Sākotnēji bija plānots, ka tas būs tikai personu apliecinošs dokuments, taču vēlāk valdība nolēma veidot e-ID karti, kas saturētu arī e-paraksta funkcijas.

Uz aktīvāku rīcību valdību mudina 2008.gada Eiropas Padomes regulas grozījumi, kas nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem. Šie grozījumi uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm 24 mēnešu laikā, tas ir, līdz 2010. gadam, uzsākt trešo valstu pilsoņu uzturēšanās atļauju izsniegšanu viedkaršu formātā, iekļaujot tajās biometriskos identifikatorus. Faktiski šīs atļaujas līdzinātos ID kartēm, tāpēc daudz racionālāk būtu vienlaikus ar uzturēšanās atļauju ieviešanu sākt izdot arī ID kartes iedzīvotājiem.

RAPLM izteikusi prognozi, ka e-ID kartes varētu sākt izsniegt jau šogad. Arī PMLP iepriekš atzinusi, ka tehniski e-ID karšu izsniegšanu būtu iespējams uzsākt šā gada otrajā pusgadā. Valdības otrdienas lēmums paredz, ka Iekšlietu ministrijai līdz 2010.gada 1.oktobrim jāiesniedz Ministru kabinetā ar koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus.

Eiropā e-ID kartes jau ieviestas Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā un Spānijā.