Pēc diskusijām visas nakts garumā Rīgas dome ierobežo deputātu iespēju izteikties
Foto: LETA

Opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome pēc vairāk nekā 11 stundu garām diskusijām ceturtdienas pulksten 5 pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus.

Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika.

Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.

Minētos grozījumus trešdien domes kārtējā sēdē rosināja pozīcijas pārstāvji. Pēc teju trīs stundu garām diskusijām jautājums tika izslēgts no kārtējās sēdes darba kārtības, un tika izsludināta tam veltīta ārkārtas domes sēde pulksten 18.

Ārkārtas sēdē opozīcijas pārstāvji vairākkārt aicināja izsludināt pārtraukumu, lai citā dienā apspriestu šos priekšlikumus ar visu frakciju vadītājiem. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka 32 šo priekšlikumu iesniegušie deputāti tos vēlas izskatīt šajā sēdē. Mērs teica, ka pēc tam var tikt rīkotas opozīcijas lūgtās apspriedes.

Vēl pirms pusnakts, vēlreiz izskanot šādam lūgumam, Ušakovs izsludināja īsu pārtraukumu, lai par to apspriestos ar koalīcijas deputātiem.

Pēc apspriedes Ušakovs norādīja, ka "ņemot vērā emocionālo sakāpinājumu, koalīcija nav gatava savu priekšlikumu atsaukt". Tomēr viņam ir dots mandāts nākamnedēļ sākt organizēt regulāras visu domes frakciju vadītāju tikšanās, lai runātu par domes darba vides sakārtošanu, tai skaitā apspriestu opozīcijas idejas.

Tad deputāte Juta Strīķe (JKP) rosināja jau šonakt sanākt kopā visu sešu frakciju vadītājiem. Ušakovs ieceri atbalstīja. Frakciju vadītāji devās tikties un sēde atsākās pulksten 1.45.

Ušakovs paziņoja, ka paliek spēkā iepriekšējais uzstādījums, proti, pozīcija nav gatava ne atcelt savus priekšlikumus, ne izsludināt sēdes pārtraukumu, bet visu frakciju vadītāji ir aicināti citā datumā, kas varētu būt 9.marts, tikties, "atvērt pašvaldības nolikumu" un sākt darbu pie tā, lai "normalizētu domes darbu".

Pēc garās jautājumu sesijas, ko pavadīja arī viedokļu paušana un apmainīšanās ar savstarpējiem pārmetumiem, īsi pirms plkst.2 naktī dome sāka debates par jautājumu.

Opozīcijas pārstāvji norādīja, ka ir atvērti un gatavi sēsties pie viena galda, lai runātu par domes darba uzlabošanu. Tomēr aizvien pārmeta pozīcijai trešdien steigā virzītos grozījumus, norādot, ka tos neatbalstīs.

Galu galā, opozīcijai balsojot pret, dome pieņēma minētās izmaiņas pašvaldības nolikumā.

Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka šie priekšlikumi ierobežo deputātu vārda brīvību un apdraud demokrātiju. Kritiku par šo ieceri neslēpa teju neviens no opozicionāriem.

Kā paskaidroja pozīcijas pārstāvis Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), šāds priekšlikums iesniegts, lai "optimizētu domes darbu un izvairītos no domes sēžu novilcināšanas". Viņš atsaucās uz pašvaldības budžeta pieņemšanas sēdi, kura ilga trīs dienas "tikai tāpēc, ka opozīcija gribēja zināt cik Rīgā ir koku". Deputāts arī paskaidroja, ka šāda kārtība jau esot ieviesta Daugavpilī, un, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pret to iebildusi neesot, jo domes nolikums ir saskaņots.

"Iespējams, jums ir grūti pieņemt līdztiesību, bet tā demokrātija strādā. Demokrātija paredz jautājumu uzdošanu un paredz atbilžu sniegšanu. Man šķiet, mēs runājam par burkāniem, jūs - par apelsīniem, mēs - par banāniem, jūs atkal - par apelsīniem, un mēs viens otru vispār nedzirdam. Pietiek nodarboties ar muļķībām," sacīja deputāts Mārtiņš Bondars (LA).

Arī "Vienotības" frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis norādīja, ka "pozīcijai vairs nav pie kā ķerties, lai apspiestu rīdzinieku gribu". "Jūs esat negodīgi un šādas normas ir nelikumīgas. 106 000 rīdzinieku, kuri balsoja par opozīciju, patlaban atkal tiks apspiesti," teica Ķirsis, norādot, ka pirmo reizi opozīcijas tiesības tika ierobežotas, nosakot negodīgu proporcionalitātes sadalījumu domes komitejās.

Sašutumu par to, cik pēkšņi "tiek mainītas fundamentālas lietas, kas nodrošina vārda brīvību", neslēpa arī deputāte Baiba Broka (VL/TB-LNNK), kura aicināja priekšlikumu atsaukt.

Visilgāk uz jautājumiem atbildēt nācās ziņotājam par nolikuma grozījumiem, Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājam Jānim Liepiņam, kuru opozīcijas pārstāvji nenoguruši iztaujāja par iesniegtajiem grozījumiem un lūdza komentēt, vai, viņaprāt, būtu laba prakse tādus atbalstīt.

Liepiņš vairākkārt atbildēja, ka viņa kompetencē nav vērtēt deputātu sagatavotos priekšlikumus un viņš arī neplānojot to darīt.

Arī Ušakovs norādīja, ka Liepiņš ir tiesīgs ziņot par lēmumprojekta būtību, taču komentēt pievienotos deputātu priekšlikumus nevar.

Pēc būtības pašvaldības nolikumā sagatavotie grozījumi izstrādāti, lai uzskaitītu to pašvaldības darbinieku amatus, kas ir tiesīgi pārstāvēt Rīgas pilsētas pašvaldību kasācijas instances tiesā, taču diskusijas raisījuši koalīcijas pārstāvju papildu piedāvātie grozījumi.

Sharing Options

Source

LETA

Tags

Juta Strīķe Mārtiņš Bondars Nils Ušakovs Rīgas dome Vilnis Ķirsis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus