Pēc divu dienu ilgām debatēm Saeima atbalsta valsts pārvaldes atlīdzības reformu
Foto: LETA

Saeima otrdien, 16. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas. Tāpat likums paredz 2023. gadā būtiski celt valsts augstāko amatpersonu algu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopumā valsts pārvaldes atlīdzības likuma grozījumiem tika iesniegti 54 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa bija opozīcijas deputātu aicinājums neparedzēt tik būtisku atalgojuma kāpumu laikā, kad valstī ir citas prioritātes. Debates par valsts pārvaldes atlīdzības reformu ilga divas dienas – tās sākās pirmdien, bet tika noslēgtas otrdien.

Izmaiņas valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā atbalstīja 51 deputāts, bet pret balsoja 33.

Valsts kanceleja jau iepriekš bija izstrādājusi valsts pārvaldes atlīdzības reformu, lai atalgojumu valsts pārvaldē padarīt vienkāršāku, pārskatāmāku un saprotamāku. Minēto reformu valdība bija plānojusi skatīt 2020. gada oktobrī, tomēr jautājuma izskatīšana tika atlikta.

Atkārtoti virzot valsts pārvaldes atlīdzības reformu, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atzina, ka grozījumi atlīdzības likumā pirmo reizi 11 gados pēc būtības pārveidos valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.

Valsts kanceleja izpētījusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir par 28% līdz 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā.

"Nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus. Līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Diemžēl sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest," atzina Valsts kancelejā.

Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos atlīdzības likumā piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa.

Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas.

"Tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana. Tiks ieviesti arī citi mūsdienīgi darba samaksas risinājumi – trīs līmeņu algu skala, samaksas piesaiste ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešana īpaši pieprasītu jomu speciālistiem u.c. Visi šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai," pauda Valsts kancelejā.

Valsts pārvaldes atlīdzības reformu ieviesīs pakāpeniski. Pēc Saeimas lēmuma Ministru kabinets izstrādās atbilstošus noteikumus un, balstoties uz tiem, iestādes izstrādās iekšējos noteikumus par pamatalgu un labumu kritērijiem. Likumā paredzētā atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās tiks ieviesta esošā budžeta ietvaros.

Plānots, ka līdz 2022. gada jūlijam iestādēs pārklasificēs amatus un noteiks jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Savukārt 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība jau 2024. gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.

Valsts pārvaldes atlīdzības reforma arī paredz ar 2023. gadu būtiski celt valsts augstāko amatpersonu, ministru, Saeimas deputātu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Ģenerālprokurora, valsts kontroliera, tiesībsarga, rajona tiesas tiesnešu un prokuroru atalgojumu.

Valsts kancelejas aprēķini liecina, ka atlīdzības reformas rezultātā 2023. gadā Valsts prezidenta mēneša atalgojums augtu no līdzšinējiem 5960 eiro līdz 7607 eiro, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta atalgojums augtu no līdzšinējiem 5357 eiro līdz 7607 eiro. Ministra atalgojums augtu no līdzšinējiem 5086 eiro līdz 6737 eiro, bet deputāta mēnešalga – no 3477 eiro līdz 3803 eiro, bet parlamentārais sekretāra atalgojums augtu no 3945 eiro līdz 5977 eiro.

Likumā arī paredzēts noteikt, ka Valsts prezidentam segs reprezentācijas izdevumus 20% apmērā no noteiktās mēnešalgas. Arī Valsts prezidenta laulātajam segs reprezentācijas izdevumus tik pat lielā apmērā no noteiktās mēnešalgas.

Tāpat likums paredz segt Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumus 20% apmērā no noteiktās mēnešalgas. Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam segs reprezentācijas izdevumus 10% apmērā no viņu noteiktās mēnešalgas.

Likumā arī noteikts atalgojums pašvaldību vadītājiem un deputātiem. No likuma izriet, ka galvaspilsētas domes priekšsēdētāja mēnešalga tiks aprēķināta, bāzes mēnešalgai piemērojot koeficientu līdz 5,565, tādējādi, ņemot vērā 2022. gadam aprēķināto bāzes mēnešalgu – 1058,1 eiro – Rīgas mēra mēnešalga būs 5888 eiro.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka alga būs 4867 eiro, savukārt valstspilsētas domes un novada domes priekšsēdētāja alga variēs no 3280 eiro līdz 4867 eiro, proti, mēnešalga bus atkarīga no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaita – jo vairāk iedzīvotāju, jo lielāka alga.

Likums arī paredz, ka pašvaldības domes komitejas priekšsēdētāja alga būs 2698 eiro, viņa vietnieka alga – 2010 eiro.

Atlīdzības reforma paredz, ka galvaspilsētas domes deputāta mēnešalga būs 1481 eiro. Savukārt valstspilsētas domes un novada domes deputātu mēnešalga, atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldības administratīvajā teritorijā, variēs no 1269 eiro līdz 1375 eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš atzina, ka valsts pārvaldes atlīdzības reformas mērķis ir palielināt tās konkurētspēju.

Kariņš norādīja uz ilgstošu problēmu, kad ministri viens pēc otra lūguši atcelt "algas trepi", jo ar konkrētu atalgojumu nav iespējams piesaistīt, piemēram, informācijas tehnoloģiju u.c. speciālistus, jo privātajā sektorā šiem profesionāļiem tiek nodrošināts nesalīdzināmi augstāks atalgojums.

"Mēs vēlamies konkurētspējīgu valsts pārvaldi, bet patlaban ir grūti ir pieņemt darbā cilvēkus, jo valsts pārvaldē ir nekonkurētspējīgs atalgojums," sacīja Ministru prezidents.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2022 Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Rīgas dome Saeima Satversmes tiesa Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form