Pēc dzelzceļa avārijas Naujenē pirks jaunu tehniku sliežu defektu noteikšanai
Foto: DELFI

Pēc janvāra sākumā notikušā dzelzceļa negadījuma Daugavpils novada Naujenes pagastā, kad avarēja un apgāzās kravas vilciens ar 16 cisternām, valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) rūpīgāk pārbaudīs sliežu stāvokli un iepirks jaunu, precīzāku tehniku sliežu defektu noteikšanai, to intervijā "Latvijas Avīzei" atzinis LDz prezidents Uģis Magonis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai gan oficiālais slēdziens par avārijas iemesliem vēl nav, dzelzceļa kompānijai "ir nojausma" par negadījuma iemesliem, atzīst Magonis.

"Skaidru atbildi sniegs Valsts tehniskā inspekcija un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Vai pie avārijas vainojama sliede, gulšņi vai vagons, jebkurā gadījumā vaina jāuzņemas "Latvijas dzelzceļam". Jātiek tikai skaidrībā, cik vainas bija dzelzī un cik – cilvēciskajā faktorā. Tas mums ir vajadzīgs, lai nākotnē nepieļautu šādas avārijas," teica LDz šefs.

Viņš atzīst, ka tik lielas avārijas kā šī LDz notiek salīdzinoši reti. "Jo intensīvāk un smagāk strādā, jo vairāk palielinās avārijas iespējamība. Mums jātiecas, lai tādas avārijas būtu pēc iespējas retāk, bet, ja notiek – lai spētu novērst sekas pēc iespējas ātrāk un efektīvāk," tā Magonis.

Pēc viņa sacītā, avārijas seku novēršanā operatīvi strādāja gan policija, gan ugunsdzēsēji. "Sekas izjutīsim vēl ilgi, jo apgāzušās kravas jāaizvāc intensīvas kustības laikā visnoslogotākajā ceļu posmā. Gan sliežu ceļš jāatjauno, gan vagoni jāatjauno, nav zināms, cik darba prasīs piesārņojuma skartās teritorijas sanācija," atzīst LDz boss.

Viņš atzīst: ja ekspertīzē izrādīsies, ka avārijā pie vainas būs bojāts sliedes posms, nav pilnīgas pārliecības, ka šādas avārijas vairs nekad neatkārtosies.

"Bet tas nav arguments, ka šādai avārijai jāatkārtojas. Pirmkārt, rūpīgāk pārbaudīsim sliežu stāvokli. Otrkārt, iepērkam jaunu precīzāku tehniku sliežu defektoskopijai. Jāsaprot: ja sliežu ceļš ir sliktāks, tas nenozīmē, ka pa to nevar braukt. Te jāatgādina vecais piemērs par Rīgas–Ērgļu maršrutu: sliežu ceļš bija ļoti sliktā stāvoklī, bet braukt pa to varēja – tiesa, pieļaujamais ātrums bija 25 kilometri stundā. Arī šajā gadījumā ekspertīzei jānoskaidro, vai vilciens brauca sliežu stāvoklim atbilstošā ātrumā," saka uzņēmuma vadītājs.

Viņš vienlaikus norāda, ka nekas nenotiek tikai tad, ja neko nedara. "Kustība pa dzelzceļu Latvijā ir ļoti intensīva, tāpēc jāapzinās, ka avārijas var notikt. Mūsu profesionalitāti un darba kvalitāti nosaka tas, cik ātri pēc avārijas mēs spējam reaģēt, cik ātri novērst ietekmi uz vidi, cik ātri spējam atjaunot kustību," uzskata LDz šefs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas dzelzceļš Uģis Magonis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form