Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Dace Jurka valdības komitejas sēdē skaidroja, ka doma par to, ka pēc Dziesmu un deju svētkiem ir jānosaka brīvdiena, radušies jau 2008. gadā, jo papildu brīvdienas noteikšana ļaušot aptuveni 39 tūkstošiem svētku dalībnieku pilnvērtīgāk piedalīties Dziesmu un deju svētku pasākumos.
Pret šo ieceri iebilst Ekonomikas ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas norāda, ka šādu papildu brīvdienu noteikšana nenoliedzami atstās ietekmi uz uzņēmējiem un radīs viņiem papildu izdevumus, kas varot sasniegt pat 20 miljonus eiro dienā.
Tam gan nepiekrīt kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kura uzsver, ka Dziesmu un deju svētku laikā uzņēmēji arī labi nopelna, apkalpojot svētku dalībniekus un ļaudis, kas ierodas no dažādām valstīm, lai piedalītos svētku pasākumos.
Kultūras ministrijas virzītie likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumi arīdzan noteic, ka Dziesmu un deju svētku vai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir svētku diena.
Par minētajiem grozījumiem vēl jālemj valdībai, taču pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Kultūras ministrijai vēl jāsagatavo aprēķini par grozījumu iespējamo ietekmi uz ekonomiku. Pēc tam par likuma grozījumiem lems Saeima.
Patlaban, saskaņā ar likumu, pirmdiena ir brīvdiena, ja sestdienā vai svētdienā iekritis 18. novembris vai 4. maijs, kad tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšana vai deklarācijas par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu pieņemšana.