Foto: Valsts kanceleja

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājam Pēterim Vilkam un Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim sagatavot PKC pievienošanu Valsts kancelejai ar 2023. gada 1. janvāri, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Iestāžu apvienošana plānota, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī mērķi samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru.

Kariņš sacīja, ka pēdējo gadu izaicinājumi valsts pārvaldē ir skaidri demonstrējuši nepieciešamību spēcināt pārresoru koordināciju un sadarbību, vienlaikus samazināt funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos.

"Mērķis – spēcīga, profesionāla, kompetenta un kompakta valsts pārvalde, kas spēj operatīvi un koordinēti risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus," uzsver Ministru prezidents.

Kariņa ieskatā, nepieciešams pilnveidot politiku koordinācijas funkciju veikšanu Ministru prezidentam padotajās iestādēs, kā arī izmantot abu iestāžu pieredzi, tādās jomās kā personāla atlase un starpnozaru sadarbība. PKC iekļaušanās VK ļaus arī pilnvērtīgāk nodrošināt dažāda veida atbalstu tā veiktajām funkcijām, īstenojot tās efektīvāk un ātrāk.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pauda, ka, apvienojot Valsts kancelejas un PKC profesionāļu spēkus, paredzēts uzlabot valsts attīstības plānošanu un veicināt starpnozaru sadarbību. "Tā tiek stiprināts valdības centrs. Vienlaikus iestāžu apvienošana uzlabos arī darba efektivitāti, jo Valsts kanceleja jau ir ilgstoši daļēji nodrošinājusi PKC atbalsta funkcijas," teica Citskovskis.

Savukārt PKC vadītājs Pēteris Vilks atzina, ka iestāžu kompetenču apvienošana stiprinās valdības centru, jo īpaši starpnozaru reformu jautājumu, stratēģiskās plānošanas un starptautiskās sadarbības jomās.

"PKC izveidošana pirms desmit gadiem bija pirmais solis atsevišķu stratēģiskās plānošanas un horizontālo starpnozaru jautājumu pārnešanai no ministrijām un koncentrēšanai Ministru prezidenta padotībā. Tas ļāva izstrādāt divu septiņgadu posmu Nacionālos attīstības plānus – vienojoties par valsts attīstības stratēģiskajiem mērķiem un publiskajiem ieguldījumiem, kā arī īstenot apjomīgu Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu, ko atzinīgi ir novērtējuši ārējie partneri un kas atspoguļojas kapitālsabiedrību konsolidētajos rezultātos," uzsvēra Vilks.

Citskovskim un Vilkam ir uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru prezidentam PKC pievienošanas plānu Valsts Kancelejai līdz 2022. gada 14.janvārim.

PKC savu darbību uzsāka 2011. gada 1. decembrī. Šobrīd PKC strādā 23 darbinieki.

Izvērtējot valsts ilgtermiņa attīstības modeļus, PKC sadarbībā ar Latvijas sabiedrības pārstāvjiem, ekspertiem un valdību izstrādā augstākos nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus un nodrošina to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, kā arī rūpējas par to īstenošanu.

PKC sniedz priekšlikumus valdībai un Ministru prezidentam valsts reformu īstenošanai un finanšu resursu efektīvākiem ieguldījumiem atbilstoši valsts attīstības prioritātēm, kā arī īsteno citus Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotus analītiskos uzdevumus.

No 2015. gada 1. jūnija PKC ir noteikta par atbildīgo iestādi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos, ar mērķi uzlabot valsts "uzņēmumu" darbības efektivitāti un palielināt to aktīvu vērtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!