Pēc garām debatēm Saeima nosoda Krievijas agresiju Ukrainā
Foto: DELFI

Pēc garām un kaismīgām debatēm, kurās savu viedokli par Krievijas militāro intervenci Ukrainā pauda vairāk nekā 20 politiķi, Saeima ceturtdien pieņēma lēmumu, kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Par" lēmuma pieņemšanu nobalsoja 65 deputāti , bet "pret" 28 parlamentārieši. Balsojumā nepiedalījās divi deputāti - Artis Pabriks no "Vienotības" un Rihards Eigims no ZZS. Visi 28 "pret" nobalsojušie deputāti ir no "Saskaņas centra".

Lēmumā, kura tekstu jau pirmdien sagatavoja Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijas, Krievijas militārpersonu intervence Krimas pussalā vērtēta kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē ar mērķi izraisīt militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) uzstājoties debatēs uzsvēra, ka Krievijas militāristu intervence Krimas pussalā vērtējama kā vairāku starptautisko tiesību aktu pārkāpums: " Pēc būtības šāda veida notikumi, kas risinās šobrīd Krimā, un kur mēs redzam atklātu starptautisko tiesību, to starpā ANO hartas 1975.gada Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas "Helsinki" nobeiguma aktā, 1994.gada Budapeštas memoranda "Par teritoriālajām garantijām Ukrainai", 1997.gada Ukrainas un Krievijas Federācijas līguma atklātu pārkāpumu, tāda veida darbība faktiski ir bruņoto spēku ievešana suverēnas valsts teritorijā."

Turpretī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) vērsa deputātu uzmanību uz to, cik nozīmīga ir valsts iekšējā drošība, ko var apdraudēt sabiedrības sašķeltība.

"Notikumi Ukrainā rāda, ka valsts iekšējai drošībai ir izšķiroša nozīme. Sašķelta sabiedrība veicina iekšējus nemierus, bet to rezultātā palielinās valsts ārējās drošības apdraudējums. Tas jāņem vērā arī Latvijā. Ja mēs paši Latvijā veicināsim iekšējās pretrunas, pieļausim sabiedrības šķelšanos, mēs radīsim nestabilitāti mūsu valstī, kā arī ārējā apdraudējuma iespējamo pieaugumu," sacīja ministrs.

"Tāpēc es šodien vēršos pie Latvijas sabiedrības ar aicinājumu neiesaistīties provokatīvās darbībās un nereaģēt uz tām, lai neapdraudētu Latvijas drošību. Pulcēšanās tiesības ir svētas, tās nedrīkst ierobežot un tās netiks ierobežotas, bet šodien es vēlos sniegt skaidru vērtējumu. Mēs cienām savas valsts vēsturi, taču tie cilvēki, kas provokatīvi izmanto 16.marta, 9.maija vai citus pretrunīgus, sabiedrību šķeļošus vēstures notikumus, rīkosies pret Latvijas valsti un tās drošību," turpināja Vējonis.

Tikmēr "Saskaņas centra" pārstāvis Sergejs Potapkins, uzstājoties debatēs, jau atkal aicināja Latvijas parlamenta deputātus nepārsteigties ar secinājumiem: "Nav politiski tālredzīgi izteikt apvainojošus spriedumus pirms savu vārdu ir teikusi Eiropas Padome, ANO un EDSO.

Ticiet, nosodīt nekad nav par vēlu, bet diezgan bieži ir par agru! Lielie spēki nesteidzas ar paziņojumiem, kamēr notiek konsultācijas un nav starptautiskas ekspertīzes un secinājumu. Kamēr jūs sacenšaties, kas stiprāk nosodīs Krieviju, aiz jūsu muguras notiek aktīvs dialogs starp Vāciju, Franciju, Ķīnu, ASV un Krieviju, lai novērstu karaspēka pielietošanu neatkarīgās Ukrainas teritorijā un samazinātu eskalāciju pasaulē."

"Mēs uzskatām, ka paziņojumi, kas ir steidzīgi pieņemti pret Krieviju, nenozīmē automātiski labumu Latvijai," viņš teica.

Pretējās domās gan ir pērn "Saskaņas centru" pametušais Vladimirs Reskājs, kurš uzskata, ka nav pamata apšaubīt, ka Krievija Ukrainā īsteno agresiju. "Neskatoties uz dažādu pretrunīgu informāciju par Ukrainu un konkrēti Krimas pussalā notiekošo, ar ko tagad mēģina manipulēt, mums ir konkrēts fakts – Krievijas Federācijas padomes lēmums atļaut ievest Ukrainā karaspēku, kas ir nepārprotama agresija. Un es tiešām nesaprotu dažu kolēģu mēģinājumus tēlot, ka tā nav. Šādi lēmumi nevar palikt bez starptautiskas sabiedrības nosodījuma," uzskata Reskājs.

Jāatzīmē, ka pilnīgas pārliecības par to, kā īsti risinājušies notikumi, kas nodeva pie Viktora Janukoviča gāšanas un tai sekojošās Krievijas intervences Krimas pussalā nav arī nacionāli noskaņoto deputātu vidū.

"Mums patiešām nav pilnīgas skaidrības, kas bija kas Maidanā, kurš kā interesēs kuru reizi sita un šāva, un kas ir kas Ukrainā šodien," debatēs teica Nacionālo Apvienību pārstāvošais Ilmārs Latkovskis, kurš arī atzina, ka nav optimistiski noskaņots attiecībā uz iespējamo Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form