Jaunākie mērījumi liecina, ka Igaunijas teritorija ir par 1% jeb 112 kvadrātkilometriem lielāka, nekā bija domāts līdz šim. Arī Latvijā tiek veikti jauni mērījumi, un nav izslēgts, ka patlaban 64 589 kvadrātkilometrus plašā Latvijas teritorija būs kļuvusi lielāka vai mazāka, vēsta raidījums "LNT Ziņas".
Pirms gada arī Latvijā sākts projekts, kas paredz ar aerolāzerskenēšanu precīzi parādīt, kāda izskatās Latvija. Pašlaik noskenēta ir Latvijas centrālā daļa. Pērn iegūtos datus jau izmanto, piemēram, meteoroloģijas centrs plūdu modeļa izgatavošanai,
Ar aerolāzerskenēšanu tiek iegūti patlaban precīzākie iespējamie teritorijas mērījumi. Dati, kas iegūti un jau apstrādāti no Ropažu apkārtnes, atklāj interesantus faktus, piemēram, mežos ieraugāmi ierakumi no kara laikiem, kurus parastā fotogrāfijā nebūtu iespējams redzēt.
Pašu skenēšanu veic konkursa kārtībā izraudzīti uzņēmumi. Piemēram, kādu laiku to darījis kāds poļu uzņēmums, bet stafeti drīzumā pārņems franči. Iegūtos datus apstrādā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā.
Lai arī Latvija precīzus datus par visu teritoriju iegūs tikai 2019. gadā, mūsu dati, atšķirībā no igauņiem, būšot ar augstāku izšķirtspēju.
"Tie būs noteikti labāki nekā igauņu dati, protams, ja pa to laiku viņi nesāks labākus datus iegūt," vērtēja aģentūras direktora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš.
Vai pēc četriem gadiem uzzināsim, ka šobrīd 64 589 kvadrātkilometrus plašā Latvijas teritorija kļuvusi lielāka vai mazāka, varēs pateikt pētnieki. Aģentūras pārstāvis šādu iespēju neizslēdz.
"Teorētiski ir iespējams, jā, protams. Praktiski ir situācijas, kad šī robeža tiek koriģēta," atzina Bērziņš.
To, ka Latvijas teritorija nav patstāvīgs lielums, apliecina par skenēšanu nedaudz vienkāršākā metode - aerofotogrāfēšana. Jūras piekrastē notiek dabīgie erozijas procesi, vietām krasti tiek noskaloti, vietām - nāk klāt. Taču tas nav vienīgais faktors, kas var mainīt Latvijas teritoriju. Pagaidām grūti pateikt, kā Latvijas platību ietekmēs valsts robežas demarkācija ar Krieviju, jo iepriekš vilktā robežlīnija tika noteikta pēc vecām topogrāfiskām kartēm.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras iegūtos datus izmanto dažādas valsts iestādes, piemēram, Nacionālie bruņotie spēku, Lauku atbalsta dienests, pašvaldības un arī komersanti. Aģentūra drukā arī topogrāfiskās kartes papīra veidā. Vienlaikus tā atzīst, ka līdz ar digitālo tehnoloģiju arvien plašāku ienākšanu ikdienas dzīvē pieprasījums pēc papīra kartēm esot būtiski krities.
