Pēc JKP gājiena 'KPV LV' rosinās koalīcijai pārrunāt savstarpējo sadarbību un cieņu
Foto: LETA

Dienu pēc tam, kad Jaunās konservatīvā partija (JKP) nāca klajā ar brīdinājumu, ka, ja netiks uzlabots darbs Covid-19 izplatības sociālās aprūpes centros ierobežošanā, tiks prasīta labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisija, ministres partija koalīcijas partneriem publiski atbildējusi, ka rosinās koalīcijā pārrunāt savstarpējās sadarbības principus un cieņas jautājumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Visas koalīciju veidojošās partijas vienmēr ir bijušas koleģiālas un vērstas uz kopīgu darbu pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai, bet pēdējā laikā valdības partneris JKP jau vairākkārt pārkāpis koleģialitātes robežu attiecībā uz visiem partneriem. Tāpēc partijas frakcijas vadība rosinās valdību veidojošās partijas pirmdien gaidāmajā koalīcijas sanāksmē pārrunāt savstarpējās sadarbības principus un cieņas jautājumus, jo šobrīd valdībai ir jābūt spēcīgākai nekā jebkad iepriekš, un to sagaida arī sabiedrība," portālu "Delfi" informēja partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.

"Jaungada vakarā izsaukt veselības ministru un premjeru uz pārrunām, regulāri draudēt ar demisijas pieprasījumu visu partneru ministriem, izvirzīt nepamatotus un neloģiskus ultimātus ar preses relīžu starpniecību – tā nav koalīcijas partnera cienīga rīcība krīzes apstākļos, pat vēl vairāk – diez vai kāds gribētu ar šādu sabiedroto atrasties vienos ierakumos vai iet izlūkos," uzskata Pucens.

Viņš uzsver, ka šajos nestandarta krīzes apstākļos ir ļoti grūti būt izcilniekam un "to mēs redzam jebkurā jomā un jebkura partnera lauciņā. Problēmas ir visās jomās, un mēs kā partneri nesitīsim kāju pie zemes un neteiksim, ka pirmajiem vakcīnas vajadzēja saņemt sociālās aprūpes iestādes iemītniekiem un darbiniekiem, nevis, piemēram, mediķiem. Mēs un mūsu ministri paļaujas uz epidemiologu redzējumu. Problēmas ir visur – šī ir ārkārtēja situācija, tāpēc ir jāstrādā kā kolēģiem, jāsadarbojas un jānāk palīgā. Pirms pāris nedēļām runāja par iespējamu demisiju Viņķelei un Kariņam, tad neapmierinātību pauda par aizsardzības ministra un finanšu ministra darbu, bet tagad jau slikta ir labklājības ministre, tai pat laikā ne mazākas problēmas ir ar Covid-19 pasākumiem pašu pārstāvētajās nozarēs".

Pucens arī cer uz pārējo partneru koleģiālu neklusēšanu, bet gan kopīgiem spēkiem meklēt labākos risinājumus sadarbības uzlabošanai, ko sagaida arī sabiedrība un katras partijas vēlētājs. "Līdz šim šie risinājumi ir veiksmīgi meklēti un jautājumos, par ko nav vienprātības, ir meklētas alternatīvas," uzsver deputāts.

"Delfi" jau ziņoja, ka, ja tuvāko divu nedēļu laikā netiks novēroti jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, JKP apsver iespēju lūgt premjeru vērtēt labklājības ministres demisiju. Tā trešdien, 20. janvārī, informēja partija. No partijas paziņojuma gan arī izriet, ka JKP pārmetumi Petravičai ir ne tikai pansionātu dēļ. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau gan dienu iepriekš uzdevis trim ministrijām līdz nedēļas beigām piedāvāt skaidru plānu situācijas pansionātos uzlabošanai.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" trešdien pievakarē sacīja, ka nekādu komentāru par JKP paziņojumu patlaban nebūs.

Otrdienas, 19. janvāra, vakarā tika izplatīts paziņojums presei, ka Kariņš rezolūcijā Labklājības, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām uzdevis līdz darba nedēļas beigām iesniegt koordinētas rīcības plānu tūlītējiem pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

"Sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāžu klienti ir viena no sabiedrības visneaizsargātākajām grupām, kuru veselība un dzīvība ir iestāžu darbinieku, kā arī atbildīgo iestāžu rokās. Esmu uzdevis atbildīgajām ministrijām steidzami sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā rīcības plānu daudz stingrākai Covid-19 izplatības kontrolei minētajās iestādēs. Sagaidu skaidrus priekšlikumus un koordinētu rīcību," uzsvēris Kariņš, norādot, ka Labklājības ministrijai jāuzņemas iniciatīva, koordinējot un rūpīgi plānojot epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Iecerēts, ka sagatavotais plāns pēc tā iesniegšanas tiks izskatīts tuvākajā Ministru kabineta sēdē.

Jāatgādina, ka Kariņš jau iepriekš vairākas reizes atturīgi izteicies par labklājības vai citu ministru atbildības vērtēšanu, un to atkārtojis pat pēc tam, kad janvāra sākumā izteica neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), kuras vietā divu dienu laikā amatā tika izvirzīts un apstiprināts Daniels Pavļuts (AP).

Lai gan Viņķeles un Kariņa domstarpības nebija sabiedrībai noslēpums jau ilgāku laiku, tikai dažas dienas pirms neuzticības izteikšanas tieši JKP frakcija Saeimā bija tā, kas Kariņu un Viņķeļi izsauca uz sēdi 31. decembrī, lai apspriestu izskanējušās bažas par vakcinācijas procesu. Vēl pirms aicinājuma uz tikšanos vairāki JKP pārstāvji aktīvi publiski pauda savu negatīvo nostāju pret Viņķeles darbu vakcinācijas jomā.

Vienlaikus jāatgādina, ka JKP attiecības ar koalīcijas partneri "KPV LV" ir gana saspīlētas jau kopš koalīcijas izveidošanas pirmsākumiem. Savulaik tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja atbrīvot no amata ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV), bet vēl citā reizē Bordāns Ministru kabineta sēdes laikā prasīja premjeram no amata Rīgas brīvostā atsaukt Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku.

Jau pēc tam, kad 2020. gada pavasarī Nemiro amats bija jāpamet pieejas valsts noslēpumam zaudēšanas dēļ, tieši JKP dēļ kavējās jaunā ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) apstiprināšana amatā.

Lai arī Covid-19 izplatībai sociālās aprūpes iestādēs jau bijuši vairāki viļņi, tagad JKP paziņojumā medijiem norāda, ka Labklājības ministrija nespēj tikt galā ar Covid-19 ierobežošanu pansionātos un ka nepieciešams vērtēt Petravičas atbildību.

Kaut arī iepriekš vairākas reizes Labklājības ministrijai ir norādīts uz kritisko situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību pansionātos, reāli uzlabojumi nav redzami un situācija pansionātos turpina pasliktināties, uzskata JKP.

"Lai arī kopējie saslimstības rādītāji ar Covid-19 pamazām stabilizējas, situācija pansionātos turpina pasliktināties, un līdz ar to pieaug mirstība. Mums nav pieņemams tas, ka gados vecie pansionātu iemītnieki tiek pamesti likteņa varā un viņu nosargāšanai no šīs sērgas netiek veltīta pienācīga uzmanība," uzsver JKP valdes loceklis Gatis Eglītis.

Viņš norāda, ka JKP iepazinušies ar ekspertiem, kuri ir norādījuši uz vairākām lietām, ko nepieciešams darīt Covid-19 ierobežošanai pansionātos, tomēr tas nenotiek, bet "tā vietā mēs jau vairāku mēnešu garumā dzirdam dažādas atrunas".

"Nekavējoties būtu jāpalielina testēšanas apjomi pansionātu darbinieku un arī pansionātu iemītnieku vidū, tāpat jau saslimušie pansionātu iemītnieki būtu jānodrošina ar oksimetriem, lai ļautu ātrāk konstatēt veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā arī uzsāktu palīdzības sniegšanu medicīnas iestādē. Tāpat no Labklājības ministrijas puses nav redzami skaidri izstrādāti algoritmi situācijām, ja nav kas ēdina un aprūpē klientus, kādā veidā tiek piesaistīta palīdzība no malas," skaidro Eglītis.

"Nepieciešams arī pasteidzināt pansionātu darbinieku un arī iemītnieku vakcināciju. Tai būtu jāsākas uzreiz pēc medicīnas darbinieku vakcinācijas, vienā laikā ar skolotāju un pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku vakcināciju. Informācija, kas ir mūsu rīcībā liecina, ka Labklājības ministrija nav sagatavojusi priekšlikumus, kā vakcinēt tos darbiniekus, kas gaida vakcināciju," uzsver Eglītis.

"25. janvārī esam aicinājuši uz tikšanos ministri Ramonu Petraviču un premjeru Krišjāni Kariņu. Ja divu nedēļu laikā nebūs iespējams saskatīt skaidri izmērāmus rezultātus, būs jāvērtē Ramonas Petravičas profesionalitāte un atbilstība ieņemamajam amatam. Līdz šim nerodas pārliecība, ka viņa spēj vienlaicīgi apvienot ministres un Saeimas deputātes amatus," piebilst Eglītis.

JKP arī vēlas noskaidrot iemeslus progresa trūkumam bērnu tiesību aizsardzības jomā, jo kopš 2019. gada Valsts kontroles (VK) ziņojuma par nepieciešamību nekavējoties reformēt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, līdz 2021. gada sākumam neesot ieviests neviens VK ieteikums. Informatīvais ziņojums "Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi", kam jākalpo par politisku vadlīniju visai tālākai bērnu tiesību nodrošināšanai ir iesniegts, bet nav ticis skatīts valdībā.

"Tas kavē bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitāti. Tieslietu ministrija joprojām uztur savu piedāvājumu pārņemt savā pārraudzībā bāriņtiesu sistēmu un izvest to cauri administratīvi teritoriālās reformas krustcelēm, lai stiprinātu bērnu tiesību sistēmu Latvijā kopumā, un Labklājības ministrija varētu vairāk resursu veltīt sociālo dienestu un sociālās jomas attīstībai," teikts JKP paziņojumā medijiem.

Aģentūra LETA trešdien ziņoja, ka sociālās aprūpes centru darbiniekiem Covid-19 eksprestestus plānots veikt reizi divās līdz četrās dienās. Tas izriet no Labklājības ministrijas sagatavotās informācijas valdībai, jo Ministru kabinets ceturtdien, 21. janvārī, lems par prasību sociālās aprūpes centru darbiniekiem veikt testēšanu ar Covid-19 antigēna noteikšanas testiem (Ag tests) ne biežāk kā reizi divās līdz četrās dienās.

Jau ziņots, ka šomēnes Covid-19 gadījumi konstatēti kopumā 80 sociālās aprūpes iestādēs Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Valdība iepriekš jau atbalstījusi eksprestestu veikšanu sociālās aprūpes iestādēs.

Ministre Petraviča iepriekš norādījusi, ka Labklājības ministrija izstrādā Covid-19 epidemioloģiskās drošības vadlīnijas, bet par to īstenošanu atbild citi.

Ministre uzsvēra, ka ministrija atbild par sociālā pakalpojuma kvalitāti, regulāri atjauno epidemioloģiskās drošības vadlīnijas un sociālās aprūpes centrus informē par jauninājumiem, savukārt par drošības pasākumu ievērošanu atbild katras iestādes vadītājs, bet prasību ievērošanu uzrauga Veselības inspekcija (VI).

Viņa uzsvēra, ka pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma pansionātu darbinieku Covid-19 testēšanā varēs izmantot ātros testus, kuri tagad tiks iepirkti. Iecerēts iedibināt sistēmu, ka katrs sociālās aprūpes iestādes darbinieks pirms darba tiktu testēts ar ātro testu, kas gan nav 100% precīzi, tomēr varētu sniegt papildus drošību, lai pansionātos netiek ievazāta Covid-19 infekcija.

Taujāta, kāpēc šādi testi netika uzsākti agrāk, Petraviča apgalvoja, ka nav bijis Veselības ministrijas ekspertu atbalsta, kuri pauduši nostāju, ka šie testi nav pārāk precīzi un ir dārgi, tāpēc darbiniekiem būtu jāizmanto laboratoriskās pārbaudes, kas savukārt ir krietni lēnāks process.

Petraviča atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad testētāji netiek ielaisti pansionātos – šāda informācija esot par dažām pašvaldību, nevis valsts iestādēm. Politiķe atzīmēja, ka janvāra beigās no VI ir gaidāms plašāks izvērtējums par stāvokli sociālās aprūpes iestādēs.

Arī Saeimas Sociālo lietu un darba lietu komisija ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, kurā aicina izveidot darba grupu Covid-19 situācijas izpētei sociālās aprūpes centros. Deputāti, skatot jautājumu par situāciju sociālās aprūpes centros Covid-19 pandēmijas apstākļos, neguva pārliecību par to, ka patlaban tiktu realizēts veiksmīgākais rīcības plāns, lai pasargātu valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centru iemītniekus no inficēšanās ar Covid-19.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča KPV LV Ēriks Pucens Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Jaunie projekti