Pēc Karginas sūdzības vērtēs mantas konfiskācijas kā papildsoda lietderību
Foto: F64

Pēc bijušā AS "Parex banka" prezidenta Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas sūdzības Satversmes tiesa (ST) paredzējusi vērtēt Krimināllikumā noteiktā papildsoda - mantas konfiskācijas atbilstību Satversmei, portāls "Delfi" uzzināja ST.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kargina ar konstitucionālo sūdzību ST vērsās, jo viņai esot piemērots apstrīdētajās normās noteiktais papildsods, proti, mantas konfiskācija.

Kargina uzskata, ka šādam sodam gan esot leģitīmi mērķi, tomēr apstrīdētās normas šo mērķi nesasniedzot.

Turklāt apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot Karginas pamattiesības.

Viņa arī sūdzībā norādījusi, ka apstrīdēto normu mērķis esot sabiedrības drošības aizsardzība, taisnīguma atjaunošana un vainīgās personas sodīšana. Tomēr šos mērķus esot iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Piemēram, neesot pieņemams tas, ka mantas konfiskācija tiek vērsta uz likumīgi iegūto īpašumu, kas turklāt nedz tiekot izmantots noziedzīgu darbību izdarīšanai, nedz apdraudot sabiedrības drošību.

ST paredzējusi vērtēt Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam".

Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts noteic, ka bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).

Krimināllikuma 42.pants paredz, ka mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai. Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.

Šis pants arī noteic, ka tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli.

Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama.

Krimināllikuma 177. panta trešā daļa nosaka, ka par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

ST paredzējusi vērtēt iepriekšminēto normu atbilstību Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam: "Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

ST uzaicinājusi Saeimu, līdz šā gada 20. decembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments ceturtdien, 26.jūnijā, atstāja spēkā spriedumu, ar kuru Kargina atzīta par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā.

Ar Krimināllietu tiesu palātas spriedumu Kargina atzīta par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā, kā galīgo sodu viņai nosakot naudas sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 22 765,95 eiro (16 000 latu) apmērā, konfiscējot viņai arestētos naudas līdzekļus AS ,,Parex banka" norēķinu kontā.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Parex banka Satversme Satversmes tiesa Tatjana Kargina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form