Saeima ceturtdien neatbalstīja priekšlikumu mainīt likumu, lai ierobežotu pašvaldību un valsts institūciju iespējas izdot informatīvos izdevumus kā masu medijus. Priekšlikums rosināja plašas deputātu debates.
Tomēr deputātu Ritvara Jansona (NA), Lolitas Čigānes (V), Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) un Viļņa Ķirša (V) priekšlikums, kas nosaka, valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes, neguva deputātu atbalstu.
Tāpat šis priekšlikums noteica, ka institūciju sabiedrības informēšanas pienākumu un kārtību nosaka citi normatīvie akti.
Par priekšlikumu balsoja 27 deputāti, savukārt pret – 51.
Šis priekšlikums ceturtdienas Saeimas sēdē raisīja plašas debates. Deputāts un bijušais Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis (V) vērsa uzmanību, ka Latvijā ir vietas, kur laikrakstu vairs nav un pašvaldības nevar informēt iedzīvotājus, ievietojot savus paziņojumus tur.
Jansons kliedēja bažas, kas šis priekšlikums paredz aizliegt pašvaldību informatīvos izdevumus. Šis grozījums paredz to, ka demokrātiskā valstī masu informācijas līdzeklis ir atdalīts no pašvaldības izdevuma. Ja ir neatkarīgs medijs, tur darbojas žurnālists, kuram ir žurnālistu tiesības, piemēram, neatklāt savu avotu, skaidroja deputāts. Šādas tiesības gan neattieksies uz pašvaldības informatīvajiem izdevumiem, jo to nevarēs reģistrēt kā plašsaziņas līdzekli.
Deputāts Valerijs Agešins (S) norādīja, ka, no vienas puses, cilvēkiem neapšaubāmi ir tiesības būt informētiem par pašvaldības aktualitātēm, bet, no otras puses, tas var nodrošināt iespēju par pašvaldību līdzekļiem to vadītājiem reklamēties. Viņš aicināja par šo jautājumu lemt pēc pašvaldību vēlēšanām – mierīgā gaisotnē.
Parlamentārietis un bijušais Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis (LRA) norādīja, ka īsti līdz galam nav skaidrs, ko pašvaldība varēs un nevarēs darīt. Viņš aicināja šo priekšlikumu neatbalstīt. Savukārt Mārtiņš Bondars (LRA) ieteica kolēģiem apmeklēt "saeima.lv", kur nav "ne kripatas no opozīcijas". Tāpēc viņš aicināja deputātus "sākt ar sevi".
Ingmārs Līdaka (ZZS) skaidroja, ka galvenais ir tas, ka novados tas ir "savs izdevums, mūsu izdevums". Lielai daļai novadu iedzīvotāju tas ir vienīgais veids, kā iegūt informāciju par jaunumiem. "Es domāju, ka tas būtu pilnīgi nepareizi prasīt, lai tur nebūtu labais par novadu," uzsvēra Līdaka, sakot: "Maksimāli saglabāsim šo lokālpatriotisma dīgli!"
Kā iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā, pret grozījumu iebilda arī Latvijas Pašvaldību savienība, uzsverot, ka tas ierobežo pašvaldību iespējas nepastarpināti informēt sabiedrību.
Savukārt priekšlikuma autori skaidroja, ka grozījumi neiegrožo tiesības informēt sabiedrību, bet gan piedāvā skaidru dalījumu starp pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un preses izdevumiem.
Atbalstu ierobežojumam pauda arī Latvijas Preses izdevēju asociācija un Latvijas Žurnālistu asociācija.
