Pēc komisijas piecus ST tiesneša kandidātus vērtēs Saeima; likteni izšķirs balsojumos
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas Juridiskajai komisijai otrdien, 27. oktobrī, uzklausot piecus dažādu Saeimas frakciju izvirzītos kandidātus brīvajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam, tālākā lemšana par viena no viņiem apstiprināšanu amatā tagad nodota Saeimas un frakciju ziņā. Paredzams, ka balsojums par ST tiesnesi varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, un tā iznākums atkarīgs no tā, kā partijas spēs savstarpēji vienoties par atbalstu vienam kandidātam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Juridiskās komisijas vairākums, izņemot deputāti Jūliju Stepaņenko, kura balsoja pret, pēc vairāk nekā divu stundu ilgušas piecu kandidātu uzklausīšanas un iztaujāšanas, lēma, ka visi kandidāti atbilst nepieciešamajiem kritērijiem šī amata ieņemšanai.

Par visiem pieciem kandidātiem tiks debatēts un balsots Saeimas sēdē. Četras no piecām valdošās koalīcijas partijām ir pieteikušas katra savu kandidātu, un koalīcijas iekšienē pagaidām nav panākta vienošanās par vienu kandidātu, to pirmdien pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes apstiprināja partiju pārstāvji.

Otrdien, pēc ilgāka laika sanākot uz klātienes sēdi plašajā Saeimas Sarkanajā zālē un dažiem deputātiem sēdes laikā lietojot sejas aizsegus, Saeimas Juridiskā komisija sēdē uzklausīja Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus – Ringoldu Balodi, Inesi Druvieti, Gunāru Kūtri, Inesi Lībiņu-Egneri un Inesi Nikuļcevu.

Pirmdienas vakarā savu vērtējumu par pieciem kandidātiem izplatīja arī Tieslietu padome, kurai saskaņā ar likumu pēc Saeimas Prezidija aicinājuma jāsniedz savs viedoklis par ST tiesnešu kandidatūrām.

Tieslietu padome par piemērotiem Satversmes tiesas tiesneša amatam atzinusi visus piecus šī amata kandidātus, bet divus no viņiem – Lībiņu-Egneri un Nikuļcevu – par īpaši piemērotiem. Viņām doti atzinumi bez piebildēm, portālu "Delfi" informēja Augstākajā tiesā.

Tieslietu padome sniedza viedokli par kandidātiem, balstoties uz četriem kritērijiem – profesionālā autoritāte un sasniegumi profesionālajā jomā, pienesums tiesību sistēmas attīstībā, profesionālā un personiskā reputācija pieejamo ziņu ietvarā, redzējums par ST vietu un lomu valstī.

Par Kūtri padome sniedza atzinumu, ka kandidāts ir piemērots, bet viņam trūkst plašāka mūsdienīga redzējuma par ST vietu valsts sistēmā. Arī Balodis atzīts par piemērotu ar piebildi, ka viņam trūkst plašāka mūsdienīga redzējuma par ST vietu valsts sistēmā. Druviete atzīta par piemērotu ar piebildi, ka viņai trūkst profesionālās autoritātes, praktiskās pieredzes un plašāka redzējuma par konstitucionālajiem jautājumiem.

ST tiesnesis jāapstiprina, jo līdzšinējā ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele ir iecelta Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatā. Ziemele ST tiesneša amatā bija apstiprināta pēc Saeimas deputātu priekšlikuma, tāpēc arī viņas pēcteci tiesā jāapstiprina pēc Saeimas deputātu priekšlikuma.

ST ir septiņi tiesneši, un, saskaņā ar ST likumu, tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs ST tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. ST tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.

Tieslietu padomes lakoniskais vērtējums un tās pārstāvju, kuri varētu deputātiem detalizētāk paskaidrot padomes viedokli, klātneesamība Saeimas komisijas sēdē vairākkārt raisīja dažu deputātu neizpratni. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP), kurš arī ir Tieslietu padomes loceklis un piedalījās lemšanā, komisijas deputātiem teica, ka nav pilnvarots atklāt to, kas ticis pārrunāts padomes slēgtajā daļā.

Tieslietu padomes piebildes pie kandidātu vērtējuma bija neskaidras gan vairākiem deputātiem, gan pašiem kandidātiem, kuriem tika jautāts, vai viņi zina, ko tas tieši nozīmē un kādos faktos balstās. Trīs kandidāti, pie kuru vērtējuma bija piebildes, sacīja, ka to neizprot. "Mani arī tas nodarbina kopš vakar vakara," sacīja Balodis.

Komisija sēdes sākumā vienojās katram no kandidātiem veltīt 10-15 minūtes, tomēr uzklausīšanas laiks bija atšķirīgs atkarībā no tā, cik plašu ieskatu par ST lomu un darbu vēlējās sniegt katrs no kandidātiem un cik daudz jautājumu uzdeva deputāti. Visilgāk jeb pusstundu tika iztaujāta pirmā kandidēta Nikuļceva, ar vairāk nekā 20 minūtēm sekoja Kūtris, Lībiņa-Egnere un Balodis, bet Druviete tika uzklausīta un iztaujāta 17 minūtes.

Kandidāti savu uzstāšanos sāka ar redzējumu par ST darbu, kam sekoja deputātu jautājumi. Deputāte Inese Voika (AP) uzdeva visiem kandidātiem vienādu jautājumu par sevis atstatīšanu no lēmumu pieņemšanas gadījumos, kad iespējams tiesneša interešu konflikts iepriekšējās profesionālās darbības vai citu iemeslu dēļ. Visi kandidāti pauda gatavību sevi atstatīt no tādām lietām.

Vairāki deputāti jautāja arī par tiesnešu personīgo uzskatu ietekmi uz lēmumiem. Kopumā visi kandidāti atbildēja līdzīgi, ka tiesnesim var būt ir savs personīgais viedoklis par lietām, taču lēmumu pieņemšanā jāvadās tikai pēc juridiskiem argumentiem, kas ir objektīvi izvērtējami.

Sarunu ar kandidātiem, kurus iztaujāja atsevišķi pa vienam, konkurentiem uz amatu neatrodoties sēžu zālē, gaitā tādi jēdzieni kā liberāls un konservatīvs izskanēja tikai iztaujājot Balodi, kurš atzina, ka par to liecina, tas, ka viņu izvirzījis konservatīvs spēks Nacionālā apvienība.

Zvērināta advokāte Nikuļceva, kura pēdējos desmit gadus specializējusies ST un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietās, norādīja, ka viņas īpašais pienesums ST varētu būt tieši advokātes pieredze – pieredze, kas gūta ST no citas puses. Nikuļcevai ir arī darba pieredze citās valsts institūcijās, un viņa ir pasniedzēja augstskolā.

Viņa atzina, ka pēdējā laikā ST ir pieņēmusi ļoti drosmīgus lēmumus un nostiprinājusies gan finansiāli, gan veidojusi dialogu ar citām institūcijām, kā arī kļuvusi atvērtāka saziņā ar sabiedrību. Tomēr ne viss ir ideāli, un varētu būt uzlabojumi spriedumu izpildē, atzina kandidāte, kurai ir virkne ideju par lietu ierosināšanu ST, kas jāpadara vieglāka un godīgāka, jo ne vienmēr saprotams, kāpēc vienu lietu pieņem, citu noraida.

Uz deputāta Valērija Agešina (S) jautājumu, kā nodrošināt ST spriedumu izpildi, ja to ilgstoši nedara Saeima un Ministru kabinets, Nikuļceva atbildēja, ka tāds mehānisms patlaban tiešām nepastāv, taču būtu vispirms jāveic pētījums, kuri spriedumi pildīti, kādā kvalitātē un cik ņemti vērā tiesas secinājumi. Pēc tam varētu domāt arī par tāda mehānisma radīšanu Latvijā.

Atbildot uz Voikas jautājumu par mūsdienīgu ST redzējumu valsts sistēmā, Nikuļceva uzsvēra, ka svarīga ir starptautiskā sadarbība, dialogs ar izpildvaru un likumdevēju, kā arī atvērtība lietu izskatīšanas laikā.

Bijušais ST tiesnesis, vēlāk politiķis Kūtris atzina, ka laika gaitā ST ir attīstījusies un paplašinājusi savu tvērumu, piemēram, paužot viedokli arī par valsts budžeta jautājumiem, lai gan sākotnēji no tā atturējās. Kūtris arī sacīja, ka ST ir pieņēmusi politiskus lēmumus, pamatojot tos ar juridiskiem argumentiem. Viņš arī pauda viedokli, ka ST varētu izteikties vienkāršākiem vārdiem un vairāk arī skaidrot savus lēmumus.

Saeimas deputāte Lībiņa-Egnere (JV), kuru izvirzījusi pašas frakcija un kura ir arī tiesību zinātņu pasniedzēja augstskolā, ST lomu redz kā līdzsvara atsvara meklēšanas lomu, kas ar laiku attīstās, meklējot sadarbību starp varas atzariem. "ST uzlabo iespējas varas atzariem pieņemt labākus lēmumus," skaidroja Lībiņa-Egnere, kura novērojusi tendenci, ka caur ST spriedumiem tiek prasīta un nodrošināta labāka valsts varas atzaru sadarbība, un tā ir loma, ko varētu vēl labāk attīstīt.

Deputātei nācās arī atbildēt uz kolēģes Juridiskajā komisijā Stepaņenko jautājumu par viņas uzskatiem, aizstāvot viendzimuma laulības, Stambulas konvenciju, bēgļu uzņemšanu, un to iespējamo ietekmi uz darbu ST.

Lībiņa-Egnere atbildēja, ka visām amatpersonām demokrātiska valstī ir tiesības uz viedokli, un tā paušana nenozīmē, ka tas vērtējams kā profesionāls jautājums. Juristi lēmumus pieņem atbilstoši kritērijiem, metodoloģijai un tiesvedību principiem, un neviens ST tiesnesis nebalsta lēmumus savā pārliecībā, jo Latvijā nav tāda sistēma kā ASV, sacīja deputāte. Viņa atzina, ka gatava sevi atstatīt no lemšanas lietā par Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei, jo piedalījusies pieteikuma gatavošanā.

Druviete, kuru izvirzījusi "KPV LV" sacīja, ka ST ir galvenā loma kā izpildvaras un likumdevēja atsvaram un liela loma demokrātijas nodrošināšanā un sabiedrības veidošanā. "Latvijā ST ir ieguvusi autoritāti un kļuvusi par sabiedrību vienojošu institūciju," sacīja Druviete, uzsverot ST lomu sabiedrības dialoga veidošanā. ST ir arī nozīmīga loma, jo tā iekļaujas Eiropas tiesību telpā arī kā Eiropas tiesību veidotājai, sadarbojoties un konsultējoties ar citām tiesām Eiropā, atzina kandidāte.

Viņa ir tiesību zinātņu doktore, specializējas Eiropas tiesībās un ASV mācījusies par tehnoloģiju tiesību aspektiem, kas kļūst arvien svarīgāki.

Atbildot uz Aivara Geidāna (KPV LV) jautājumu, ko varētu nozīmēt, ka Tieslietu padomes ieskatā kandidātei trūkst profesionālās autoritātes, Druviete sacīja, ka nezinot, bet lēsa, ka viņa varētu neatbilst "parastajam komplektam", jo pasniedz nevis Latvijas Universitātē, bet Rīgas Juridiskajā augstskolā, un publikāciju esot vairāk starptautiskos izdevumos nevis "Jurista Vārdā".

Uz jautājumu par atstatīšanu no lietām Druviete atbildēja, ka viņai nav neviena interešu konflikta, jo darbojas akadēmiskā vidē un nav ne praktizējošs jurists, ne politiķis. "Arī mans pasaules uzskats neuzliek nekādus ierobežojumus," teica Druviete.

Kā pēdējais tika iztaujāts Balodis, kurš specializējies konstitucionālajās tiesībās un ir profesors LU, tāpēc viņa pieredze noderētu ST. Balodis strādājis arī izpildvarā Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā, darbojies pašvaldībā un Saeimā.

Balodis atzina, ka vairāk nekā 20 darbības gados ST ir izveidojusies laba atpazīstamība un reputācija, tomēr ST patlaban ir zināmos identitātes meklējumos, spriežot pēc tādiem pasākumiem, kas nav likumā tai uzticēti kā pienākumi, piemēram, publiskas diskusijas, zīmējumu konkurss bērniem.

Balodis arī uzskata, ka būtu nepieciešams sakārtot tiesas izmantotu ekspertu sistēmu, lai nerastos aizdomas par lobismu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Stambulas konvencija Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Savienība Ineta Ziemele Juris Jurašs Ministru kabinets Saeima Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form