Pēc peldes kādā ūdensžurku apdzīvotā dīķī Salaspils novada Silabriežu apkārtnē īpaši bīstamā un retā infekcijas slimība - tularēmija - atklāta sešiem bērniem, portālu "Delfi" informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
SPKC informē, ka aizvadītajā nedēļā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā tika ievietoti seši kāda jaunatnes sporta kluba bērni ar neskaidras izcelsmes infekcijas slimību. SPKC epidemiologi uzsāka darbu, lai noskaidrotu bērnu saslimšanas cēloni un palīdzētu mediķiem noteikt diagnozi un piemērot labāko ārstēšanu.
Ņemot vērā bērnu saslimšanas simptomus un informāciju par riska faktoriem, SPKC radās aizdomas, ka bērni varētu būt inficējušies ar retu infekcijas slimību - tularēmiju, norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Ceturtdien diagnoze - tularēmija - laboratoriski tika apstiprināta diviem un klīniski - četriem bērniem.
Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka 15 minētā sporta kluba bērni un divi pieaugušie šā gada jūlija beigās un augusta sākumā uzturējās privātā mājā Salaspils novadā, Silabriežu apkārtnē.
Bērni peldējušies vietējā dīķi un netālajā karjerā - vietās, kas nav paredzētas peldēšanai, jo dīķi apdzīvo ūdensžurkas.
Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu iespējamajā inficēšanās vietā, SPKC epidemiologi konstatēja, ka Silabriežu apkārtnes teritorija - dīķis, meliorācijas grāvis, Piķurgas upe - ir nesakopta un aizaugusi ar zāli, kas veicina grauzēju izdzīvošanu un vairošanos.
SPKC ir nosūtījis informāciju Stopiņu un Salaspils novadu domēm ar norādījumiem par steidzami veicamiem profilakses pasākumiem.
Šobrīd SPKC nav saņēmis informāciju par citiem iespējamiem saslimšanas gadījumiem.
Pēdējais tularēmijas gadījums Latvijā tika reģistrēts 1984.gadā Krāslavas rajonā.
Eiropā ikgadējo saslimšanas gadījumu skaits ir vidēji 1200. Valstis ar augstāko slimības izplatību ir Somija, Zviedrija, Ungārija, Slovākija, Serbija, Melnkalne, Čehijas Republika un Bulgārija. No 2006. līdz 2011.gadam Latvijas kaimiņvalstīs reģistrēts šāds tularēmijas gadījumu skits: Igaunijā - 5, Somijā - 1565, Norvēģija - 349, Zviedrijā - 1875 gadījumi.
Tularēmija ir dabas perēkļu zoonoze jeb infekcija, kuru izplata dzīvnieki. Slims cilvēks nevar inficēt citus cilvēkus. Galvenie infekcijas avoti: ūdens žurkas, lauku peles, mājas peles, zaķi, truši un citi grauzēji.
SPKC rekomendācijas profilaksei - izvairīties no saskarsmes ar grauzējiem, izmantot repelentus - atbaidošus līdzekļus - pret kukaiņiem, nepeldēties ūdenskrātuvēs, kur ir iespējama grauzēju klātbūtne, nelietot uzturā pārtikas produktus un ūdeni, ja ir aizdomas, ka tie ir piesārņoti ar grauzēju izdalījumiem.
Tularēmijas inkubācijas periods mainās atkarībā no infekcijas veida un inficējošās devas, bet parasti tas ir trīs līdz astoņas dienas.
Ar tularēmiju cilvēki inficējas dažādos veidos - no posmkāju - ērču, dunduru, odu - kodumiem; saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem - zaķiem, trušiem, citiem grauzējiem -, vai viņu piesārņotu vidi - ūdeni, augsni -, it sevišķi ja āda ir traumēta.
Tāpat inficēties iespējams, lietojot uzturā ar grauzējiem inficētu pārtiku, ūdeni vai ieelpojot infekciozus aerosolus, piemēram, putekļus, kas nonāk gaisā, pļaujot zāli vai apgriežot krūmus, kas piesārņoti ar tularēmiju izraisošu baktēriju.
Slimība parasti sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem - drudzis, nogurums, drebuļi, galvassāpes -, un čūlām vietā, kura infekcija ir iekļuvusi organismā. Slimībai ir raksturīga limfmezglu palielināšanās. Atveseļošanās bieži ir ilgstoša. Pēc pārslimošanas cilvēks iegūst ilgtermiņa imunitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
