Valdība otrdien pēc plašām diskusijām nespēja vienoties par pozīciju ātruma pārkāpēju sodīšanā un aicinās Saeimas atbildīgo komisiju līdz jūlijam pagaidīt un vēl negrozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai turpmāk šoferiem tiktu izteikts tikai brīdinājums, ja fotoradars fiksējis pārkāpumu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).
Saeimas Juridiskā komisija marta vidū deva valdībai mēnesi laika, lai vienotos par sodiem ātruma pārkāpējiem.
Satiksmes ministrija (SM) aicināja valdību otrdien atbalstīt ierosinājumu piemērot brīdinājumu, ja fotoradars fiksējis ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h.
"Fotoradari ir tehniskas ierīces, kuras, neizvērtējot konkrētus apstākļus, automātiski fiksē pārkāpumus, tādēļ to izmantošana ir atbalstāma, fiksējot būtiskākus noteikumu pārkāpumus, nevis līdz 10km/h virs atļautā ātruma," uzskatīja SM.
Savukārt Iekšlietu ministrija bažījas, ka tikai brīdinājuma izteikšana nedos "prevencijas efektu". Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera reformu partija) uzsvēra, ka ceļu policistu skaits ir samazināts trīskārtīgi un tādēļ varētu nepietikt resursu, lai autovadītājiem izteiktu brīdinājumus.
Viņš arī uzsvēra, ka iepriekšējā valdība atbalstīja fotoradaru ieviešanu, lai atslogotu ceļu policistu darbu un viņi nenodarbotos ar maznozīmīgiem pārkāpumiem. Kozlovskis arī norādīja, ka no visiem 45 tūkstošiem protokolu, kas izrakstīti par radaru fiksētajiem pārkāpumiem, tikai trīs procentus veido sodi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h.
"Sabiedrībā ir tāds maldīgs priekšstats, ka peļņa tiek gūta šajos desmit kilometros," teica Kozlovskis.
Tādēļ Kozlovskis aicināja valdību atbalstīt viņa vadītās ministrijas pozīciju un pagaidīt līdz 1.jūlijam, kad IeM valdībā ziņos par fotoradaru ieviešanas gaitu un pārkāpumu statistiku.
Diskusijās iesaistījās arī citi ministri.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks valdības sēdē pauda viedokli, ka pārkāpums līdz 10 km/h nav tas, par ko vajadzētu uztraukties. Tādēļ viņš aicināja atbalstīt SM piedāvājumu paredzēt tikai brīdinājumu, lai tādējādi noņemtu spriedzi sabiedrībā, kas radusies pēc radaru ieviešanas.
Arī satiksmes ministrs Aivis Ronis apšaubīja, ka Saeimas komisija būs gatava gaidīt līdz 1.jūlijam.
"Iekšlietu ministrija ir pārāk optimistiska, cerot, ka Saeima pagaidīs. Es domāju, ka deputāti virzīsies uz priekšu, tādēļ nebūs labi, ja valdībai nebūs vienota viedokļa," sacīja Ronis.
Kozlovskis tomēr pieturējās pie sava viedokļa, vienlaikus nenoraidot iespēju ieviest brīdinājumu par pārkāpumiem līdz 10 km/h.
"Steigā šādus grozījumus izdarot, iespējams, var pieaugt bojāgājušo skaits," brīdināja iekšlietu ministrs.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs aicināja atbalstīt IeM piedāvājumu, bet kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aicināja ievērot likuma kultūru.
"Ja nepārkāpsi likumu, nebūs peļņas no radariem," strikti teica kultūras ministre.
Pēc diskusijām valdība uzdeva IeM līdz 1.jūlijam valdībā nākt ar ziņojumu par radaru ieviešanu, kā arī turpmāko sodu politiku, izvērtējot arī citu valstu pieredzi.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija 14.martā uzdeva atbildīgajām iestādēm līdz 15.aprīlim vienoties par pozīciju ātruma pārkāpēju sodīšanā.
Jau tolaik komisijas sēdē Kozlovskis norādīja, ka pašlaik ir pāragri pārskatīt sodu sistēmu par ātruma pārkāpšanu, rosinot pagaidīt apkopotu statistiku no visiem stacionārajiem fotoradariem.
Komisijas deputāti šo ideju neatbalstīja, norādot, ka tik ilgi šo jautājumu atlikt nedrīkst.
Komisijas vadītāja Ilma Čepāne iepriekš sacīja – ja ministrijas līdz 15.aprīlim nespēs panākt vienotu viedokli par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz mainīt sodus par fotoradaru fiksētiem ātruma pārkāpumiem, Juridiskās komisijas deputāti priekšlikumus vērtēs paši.
Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā pašlaik ir priekšlikumi par fotoradaru fiksētiem sodiem ātruma pārkāpējiem. Priekšlikumu autori ir CSDD un VP.
CSDD rosinājusi, ka visos gadījumos, kad ar fotoradaru konstatēts ātruma pārsniegšanas gadījums no viena līdz desmit kilometriem stundā, autovadītājam tiktu piemērots brīdinājums.
Arī VP rosina, ka par ātruma pārkāpumu līdz desmit kilometriem stundā būtu piemērojams vien brīdinājums, bet kravas auto par šādu pārkāpumu varētu piemērots brīdinājumu vai desmit latu sodu, taču, ja tas noticis apdzīvotā vietā, varētu piemērot brīdinājumu vai 20 latu sodu.
Arī Satiksmes ministrija rosinājusi noteikt, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu.
Savukārt par ātruma pārkāpšanu amplitūdā no 11 līdz 20 km/h CSDD rosina vieglo automašīnu vadītājiem izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu piecu latu apmērā, par šādu pārkāpumu apdzīvotā vietā – brīdinājumu vai 10 latu naudas sodu, kravas auto vadītājiem – brīdinājumu vai 10 latu naudas sodu, bet, ja kravas auto ātrumu šādā apmērā pārkāpis apdzīvotā vietā, – 20 latu naudas sodu.
VP rosina par ātruma pārkāpšanu no 11 līdz 20 km/h uzlikt desmit latu naudas sodu pašreizējo piecu latu soda vietā – vieglo auto vadītājiem, 20 latu (pašlaik desmit latu) – ja ātrums pārkāpts apdzīvotā vietā, kravas auto šoferiem – 20 latu naudas sodu, bet, ja apdzīvotā vietā, – 30 latu naudas sodu.
CSDD nerosina mainīt pašlaik spēkā esošos sodus, ja ātrums pārsniegts no 21 līdz 30, 31 līdz 40, 41 līdz 50, 51 līdz 60 un vairāk nekā 60 km/h.
Savukārt VP, ja fotoradars fiksējis ātruma pārkāpumu no 21 līdz 30 km/h, rosina līdz ar viena soda punkta piemērošanu naudas sodu palielināt vieglo auto vadītājiem no 20 līdz 30 latiem, vieglo auto vadītājiem par šo pārkāpumu apdzīvotā vietā – no 60 līdz 70 latiem, kravas auto vadītājiem – no 60 līdz 70 latiem, bet kravas auto vadītājiem, ja ātrums šajās robežās pārsniegts apdzīvotā vietā, – no 40 līdz 50 latiem.
Ja ātrums pārkāpts par 31 līdz 40 kilometriem stundā, VP rosina līdz ar diviem soda punktiem un naudas sodu palielināt vieglo auto vadītājiem no 40 līdz 50 latiem, apdzīvotā vietā – no 60 līdz 70 latiem, kravas auto vadītājiem – no 60 līdz 70 latiem, bet kravas auto vadītājiem apdzīvotā vietā – atstāt pašreizējā apmērā – no 80 līdz 100 latiem.
Visbeidzot VP rosinātu palielināt naudas sodu vieglo auto vadītājiem, ja ātrums pārsniegts no 41 līdz 50 km/h, līdz ar trim soda punktiem naudas sodu palielināt no 60 līdz 70 latiem. Savukārt par šādu ātruma pārkāpumu vieglo auto vadītājiem apdzīvotā vietā sodu atstāt pašreizējā apmērā – trīs soda punkti un naudas sods no 80 līdz 100 latiem, kravas auto vadītājiem – trīs soda punkti un 80 līdz 100 latu sods, bet kravas auto vadītājiem apdzīvotā vietā – trīs soda punkti un naudas sods no 100 līdz 150 latiem.