Ar kādām grūtībām nācies saskarties pedagogiem pirmajā mācību nedēļā, vai skolas var pieprasīt veikt Covid-19 testus un kāpēc pie kādas ģimenes ieradās policija, skaidro portāls "Delfi".
Pirmā mācību nedēļa beidzas ar policijas ierašanos
"Covid-19 ienes spriedzi un bailes pieaugušajos un bērnos," portālam "Delfi" saka vairāku skolēnu mamma, kura vēlējās palikt anonīma. Lai gan mācības tikko sākušās, mācību gada pirmā nedēļa sievietei jau beigusies ar skaidrošanos ar policiju.
Sievietes meita, noslēdzoties pirmajai mācību nedēļai, uz visu nedēļas nogali devusies ciemos pie draudzenes. Jau piektdien bērns šķaudījis, bet svētdien saaukstēšanās simptomi kļuvuši spēcīgāki.
Meitas draudzenes vecāki mudināja bērnu veikt Covid-19 testu, taču mamma bija pret. Viņa uzsver, ka katrs mācību gada sākums nes saslimšanas. "Vai tāpēc, ka gaisa maiņa, vai tāpēc, ka stress. Tas nenozīmē, ka uzreiz jāskrien taisīt testus, bet visi baidās," secina māte.
Meitai pārrodoties mājās, mamma ar viņu pārrunājusi rīcības plānu – nepieciešams izolēties no pārējiem ģimenes locekļiem savā istabā. Tajā pašā dienā māte saņēma zvanu no policijas: meitas draudzenes vecāki vērsušies policijā ar iesniegumu un ziņojuši, ka slimam bērnam netiek veikts Covid-19 tests. Neilgi pēc tam uz māju situāciju noskaidrot ieradās arī Valsts policijas pārstāve.
"Man vairs nav brīvas gribas, es nevaru pati izlemt par savu ģimeni," saka daudzbērnu māte.
"Iesniegums policijā – tas ir kā pleķis tev, ka esi izdarījis kaut ko nepareizi, ka tevi par kaut ko sodīs, ka tu esi pie kaut kā vainīgs, ka tev uzreiz ir jāuzņemas atbildība... Bet par ko?" vaicā māte, kura norāda, ka līdz šim ar ģimeni ievērojusi piesardzības pasākumus, nav devusies uz ārzemēm u. tml. "Respektīvi, dzīvojam savu dzīvi, vienkārši – saaukstējies bērns. Tas viss tiek pacelts tādā līmenī."
"Bērniem ir bail par to, ko teiks bērni, kā uz to skatīsies skolā," turpina māte. "Un man ir bail! Man tiešām ir bail, ka mani noknābās, ka bakstīs ar pirkstiem, ies ar līkumu, apsaukās un tamlīdzīgi."
Ņemot vērā milzīgo ažiotāžu ap bērna saaukstēšanos, viņam pirmdien tika veikts Covid-19 tests, un tas bija negatīvs, vēlāk noskaidroja portāls "Delfi".
Pēc publikācijas ar portālu "Delfi" sazinājās stāsta otra puse – meitas draudzenes mamma. Viņa vērsa uzmanību, ka māte atteica bērna vēlmei veikt Covid-19 testu. "Bērns lūdza mātei uztaisīt Covid-19 testu, un tāpēc mēs izsaucām policiju. Es uzrakstīju iesniegumu, lai panāktu to, lai tas Covid-19 tests tiek uztaisīts," turpināja iesnieguma autore. "Paldies Dievam, Covid-19 tests nav pozitīvs."
"Tiek pārkāptas bērna tiesības," rezumē sieviete. "Te runa ir par kopējo sabiedrības bezatbildību. Mēs varam netaisīt testu, bet sēžam savās mājās, neejam ārā un nepakļaujam riskam citus cilvēkus. Nesūtam slimus bērnus ciemos pie draugiem. Nelaižam uz skolu, kur mācās vairāki tūkstoši bērnu."
Katrs gadījums – individuāls
Policijā portālam "Delfi" skaidroja, ka gadījumos, kad policija saņem informāciju par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, uz to attiecīgi tiek reaģēts un šī informācija tiek pārbaudīta. Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte uzsver, ka tas notiek neatkarīgi no tā, vai šāds ziņojums saņemts par nepilngadīgu vai pilngadīgu personu.
Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, bet apstākļos, kādi ir konkrētajā situācijā, policija šo informāciju nodod tālāk Veselības inspekcijai (VI), kura attiecīgi tālāk ar ārstniecības personālu noskaidro notikuma apstākļus, tostarp sniedzot padomus un norādes par ārstēšanu un testēšanu, norāda Grāvīte. Tomēr, kā portālam "Delfi" stāsta saslimušās meitenes māte, VI šajā gadījumā netika iesaistīta, inspekcija ar ģimeni nav sazinājusies.
Ministru kabineta noteikumi nr. 360 nosaka, ka policijas kontrolē ir tās personas, kam jāievēro pašizolācija. Proti, policija uzrauga tās personas, kuras atgriežas no tām valstīm, kas ir iekļautas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstos, un par kurām saņemtas aizpildītas anketas. Tāpat Grāvīte norādīja, ka policija reaģē uz saņemto informāciju par iespējamiem Covid-19 ierobežojumu pārkāpumiem.
Savukārt personas, kas ir Covid-19 slimnieki un kontaktpersonas, ir VI uzraudzībā. Tāpat arī Covid-19 testu veikšana vai neveikšana nav policijas kompetencē, bet gan risināma ar ārstējošo ārstu.
"Tomēr jānorāda, ka saistībā ar iespējamu policijas veiktu pārbaudi šādos gadījumos grūti viennozīmīgi atbildēt, jo katrs gadījums ir vērtējams individuāli, jāņem arī vērā saņemtā informācija, tās apjoms un saturs. Ja ir saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, par iespējamiem apdraudējumiem, policija uz šo informāciju reaģē, attiecīgi arī tiek izvērtēti apstākļi," skaidro Grāvīte.
Savukārt VI pārstāve Maira Kalniņa stāsta, ka informācija par Covid-19 inficētajām personām, kā arī personām, kurām noteikts Covid-19 kontaktpersonas statuss, tiek regulāri saņemta no SPKC.
Ar šiem cilvēkiem, ņemot vērā kontaktpersonai noteikto minimālo novērošanas termiņu, VI sazinās telefoniski. Sarunas laikā VI atkārtoti informē personu par tai noteiktajiem pienākumiem un tiesībām, kā arī noskaidro vairākus jautājumus, kas tieši saistīti ar personai noteiktās mājas karantīnas/izolācijas apstākļiem.
Ja sarunas laikā rodas aizdomas, ka persona neievēro tai noteiktos ierobežojumus, turpmākai personas uzraudzībai tiek piesaistīta Valsts policija, pauž Kalniņa.
Skola nevar pieprasīt veikt testu
Kā portālam "Delfi" klāsta daudzbērnu māte, skolēni nāk mājās sabiedēti. Viņi stāsta: ja mācību iestādē nebūs būts divas dienas vai vairāk, tad atgriešanās skolas solā iespējama tikai ar negatīvu Covid-19 testu. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) portālam "Delfi" uzsver, ka skola nav tiesīga pieprasīt skolēnam veikt Covid-19 testu. Par testa nozīmēšanu var lemt vienīgi ārsts.
Taču, tāpat kā līdz šim, skolā ir jābūt noteiktai kārtībai, kādā katru dienu tiek reģistrēta skolēnu ierašanās vai neierašanās skolā, kā arī kārtība, kādā vecākiem jāinformē skola par bērna veselības stāvokli vai citiem apstākļiem, kuru dēļ skolēns neapmeklē skolu. Ja skolēns slimības dēļ nav apmeklējis skolu, viņam atgriežoties jāiesniedz ģimenes ārsta zīme. Kā skaidro IZM, visbiežāk skolas nosaka, ka ārsta zīme jāiesniedz pēc trim slimības dienām.
Tāpat ministrija atgādina, ka skolas nedrīkst prasīt vecākiem iesniegt apliecinājumu, ka bērns un ģimene nav bijuši ārvalstīs. Tāds apliecinājums ārkārtējās situācijas laikā bija jāiesniedz vienīgi pirmsskolas iestādēs.
Skolas – galvenais aizsargbastions
Analizējot pirmās aizvadītās mācību gada nedēļas norises, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga norāda, ka jau šobrīd ir izkristalizējušās vairākas problēmas, ar kurām saskaras skolotāji.
Jau pa šo laiku skolotāji ir vairākkārt pauduši bažas par noteikto ierobežojumu samērīgumu. Tie ir brīvāki ārpus skolas, tādējādi, "tiklīdz skolēns sper kāju pār skolas slieksni, skolotājam nākas veikt to lielāko aizsargbastiona pienākumu", secina Vanaga.
Atsaucoties uz pedagogu teikto, Vanaga klāsta, ka, no vienas puses, viņiem tiek uzlikta augsta atbildības latiņa un bija jāizstrādā dažādi ierobežojumi, lai nebūtu klašu plūsmas krustošanās. "Tajā pašā laikā viņi nedrīkst vecākiem jautāt iemeslus, kāpēc bērns nav bijis divas dienas skolā, vai nav bijis tuvākās ārvalstīs, vai nav ticies ar kādiem, kas ir atgriezušies," situāciju iezīmē LIZDA vadītāja. Viņa vērš uzmanību, ka citās pakalpojumu sniegšanas iestādēs, piemēram, frizētavās, jāaizpilda anketa, kurā klients apliecina un uzņemas atbildību, ka nav bijis ārvalstīs un sniedz patiesu informāciju.
Tāpat Vanaga norāda, ka pedagogiem, kuru skolā mācības notiek daļēji attālinātā vai attālinātā režīmā, ir palielinājusies slodze. "Pēc mūsu ieskata, vajadzēja paredzēt budžetā līdzekļus šo izdevumu kompensēšanai," saka LIZDA vadītāja, minot piemēru par kāda kolēģa aizvietošanu pašizolācijas vai saslimšanas dēļ.
"Par aizvietošanu kompensācija ir 30% apmērā, bet Covid-19 tomēr nav ikdienas situācija," norāda Vanaga, uzsverot, ka bija jāparedz kompensācija ar paaugstinātu koeficientu, jo pedagogu tāpat trūkst. Viņa atklāja, ka dažās mācību iestādēs klases audzinātājiem ir pat pa divām audzināmām klasēm.
Komentējot situāciju par vēršanos policijā, Vanaga teica, ka ģimenes ir dažādas: "Ir tādi, kas ir ļoti piesardzīgi, bet ir arī tādi, kas uzskata, ka tas nav nekas tāds, lai būtu šāda veida ierobežojumi."
LIZDA vadītāja uzskata, ka šādos gadījumos būtu nepieciešams iegūt vairāk informācijas no veselības jomas ekspertiem, kuri paskaidrotu un precizētu, kā vecākiem reaģēt un rīkoties.
"Šo jautājumu varētu šķetināt caur medmāsiņām mācību iestādēs un vecāku izglītošanu, jo kāds uz Covid-19 raugās rāmāk un mierīgāk, tad ir interešu sadursme un šādi mazie konflikti," secina Vanaga, norādot, ka līdz šim par šādiem gadījumiem nav dzirdējusi.
LIZDA vadītāja aicina cilvēkus būt iecietīgiem un saprotošiem, jo Covid-19 šobrīd nebūt nav vienīgā saslimšana. Viņa aicina vispirms situāciju izrunāt savā starpā, un tad var arī nenonākt līdz citu institūciju iesaistīšanai.