Saeima ceturtdien, 3.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmes tiesas likumā un likumā "Par tiesu varu", ar kuriem, kā sola likumdevējs, stiprinās Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību, paredzot sociālās garantijas pēc amata pilnvaru termiņa beigām. Tāpat likuma izmaiņas ļaus tikko kā par Eiropas Savienības tiesas (EST) tiesnesi apstiprinātājai Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājai Inetai Ziemelei pēc EST termiņa beigām atkal pretendēt uz ST tiesneša pozīciju.
ST priekšsēdētāju ST tiesneši izraugās no sava vidus uz trīs gadu termiņu. Priekšsēdētāju var pārvēlēt uz vairākiem trīs gadu termiņiem. ST tiesneša pilnvaru termiņš ir 10 gadi. Tiesnesim ir tikai viens šāds termiņš.
Viens no Saeimas grozījumiem Satversmes tiesas likumā paredz, gadījumā, ja persona atstājusi ST tiesneša amatu, lai pildītu pienākumus starptautiskā tiesā vai pārstāvētu Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, un kopš ST tiesneša amata atstāšanas nav pagājuši 10 gadi, personu var atkārtoti apstiprināt uz atlikušo pilnvaru termiņu.
"Ņemot vērā nepieciešamību Latvijai izraudzīties EST tiesnesi un to, ka Ineta Ziemele ir tikusi apstiprināta par EST tiesnesi, viņai līdz šim Satversmes tiesā ir izdevies nostrādāt piecus gadus un astoņus mēnešus. Ņemot vērā šodien (ceturtdien – red.) pieņemtos grozījumus Satversmes tiesas likumā, pēc EST tiesneša amata pilnvaru beigām, iespējams, Ziemeles kundze varēs atkārtoti kandidēt uz viņai atlikušo Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņu," portālam "Delfi" paskaidroja ST Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Ketija Strazda.
"Jāuzsver, ka Satversmes tiesas tiesnesis turpina īstenot savas pilnvaras, kamēr nav iesniegts atlūgums vai iestājies cits Satversmes tiesas likumā noteiktais gadījums. Tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele atlūgumu (ceturtdien - red.) nav iesniegusi," viņa precizēja.
EST tiesnesis ir tiesīgs uzsākt savu pilnvaru īstenošanu tikai pēc svinīgā solījuma došanas. Jau ziņots, ka Ziemele jauno EST tiesneša amatu ieņems no 7. septembra un viņas pilnvaras ilgs līdz 2024. gada 6. oktobrim. Saeimai tagad nāksies lemt par jauna ST tiesneša iecelšanu, bet ST sastāvam iekšēji būs jāvēl jauns priekšsēdētājs. Ziemele atkārtoti ST priekšsēdētājas amatā tika ievēlēta šī gada 6. maijā. Šo amatu viņa ieņem kopš 2017. gada 8. maija.
Turpretim Latvijas EST tiesneša vakance ir brīva kopš 2019. gada 17. jūnija, kad to pameta Egils Levits, kurš tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.
Ziemele saistībā ar apstiprināšanu EST tiesneša amatā piektdien pulksten 10 sniegs preses konferenci.
Uzziņa, kas vēl mainīts jaunajos likuma grozījumos:
- Tāpat ar ceturtdien apstiprinātajiem grozījumiem likumā nostiprinātas ST tiesneša tiesības pēc pilnvaru termiņa beigām pretendēt uz vakanto Augstākās tiesas tiesneša amatu, ja viņš nav sasniedzis tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu, kā arī noteiktas tiesības gada laikā tikt ieceltam vakantā valsts civildienesta ierēdņa amatā atbilstoši attiecīgās amata vietas pretendentam noteiktajām prasībām.
- Ar grozījumiem ST tiesnesim pēc pilnvaru termiņa beigām garantēs arī tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu tam, kuru viņš pildīja pirms apstiprināšanas par ST tiesnesi.
- Ar grozījumiem ST likumā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam nostiprinātas ST statusam un neatkarības prasībām atbilstošas materiālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām, cita starpā paredzot atlaišanas pabalsta izmaksu.
- Lai novērstu iespējamu ST neatkarības apdraudējumu, ar grozījumiem noteikts, ka tiesas administratīvo darbu organizēs un nodrošinās tās administrācijas vadītājs, nevis priekšsēdētājs. Vienlaikus ar grozījumiem atcelta ST tiesneša imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās līdzīgi kā vispārējās jurisdikcijas un administratīvo lietu tiesnešiem.
- Tāpat normatīvais regulējums papildināts, nosakot, ka ST finansē tādā veidā, lai nodrošinātu tās neatkarību un efektīvu konstitucionālās uzraudzības funkcijas veikšanu.
