Pēc sešu stundu debatēm Saeima konceptuāli atbalsta 2021. gada budžetu. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Saeimas administrācija

Trešdien, 28. oktobrī, Saeima attālinātā ārkārtas sēdē pēc vairāk nekā sešu stundu debatēm konceptuāli atbalstīja nākamā gada budžeta paketi jeb kopumā 30 likumprojektus. Šī ir pirmā reize, kad Saeima darbu pie budžeta veic attālināti e-Saeimas platformā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojekti tiek izskatīti divos lasījumos steidzamības kārtā, priekšlikumu iesniegšanas otrajam lasījumam termiņš noteikts līdz piektdienas, 30. oktobra, pusdienlaikam, bet otrais lasījums Saeimā paredzēts 23. novembrī.

Saskaņā ar likumu budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus starp lasījumiem Saeimā vērtē arī Ministru kabinets, sniedzot savu atzinumu.

Opozīcijas pārstāvji balsoja pret visas paketes izskatīšanu steidzamā kārtā, tomēr konceptuāli atbalstīja lielāko daļu likumprojektu, izņemot vairākus likumprojektus par nodokļu izmaiņām, budžeta projektu un vidēja termiņa budžeta likumprojektu, kurus neatbalstīja.

Paredzams, ka uz otro lasījumu priekšlikumus budžeta paketes likumprojektiem iesniegs gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Koalīcijas pārstāvji jau pauduši vēlmi rast vairāk finansējuma onkoloģijas pacientiem un darīt to uz akcīzes nodokļa paaugstināšanas rēķina.

Tāpat nodomi iesniegt priekšlikumus gan no koalīcijas, gan opozīcijas puses tika izteikti par nodokļu izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem.

Debatēs darba dienas garumā piedalījās 30 deputāti jeb 30% no Saeimas deputātu kopskaita, kā arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un vairāki ministri. Kopumā šogad Saiema darbu pie budžeta paketes pirmajā lasījumā beidza stundu ātrāk nekā pērn, kad Saeimas darba diena ilga no deviņiem rītā līdz septiņiem vakarā.

Darbs e-Saeimas platformā noritēja raiti un bez tehnoloģiskām problēmām.

Izsekot tam, kā dienas gaitā ritēja debates Saeimā, var teksta tiešraides, ko "Delfi" piedāvāja dienas garumā, arhīvā šajā rakstā.

Saeima sāk darbu pie 2021. gada budžeta
Teksta tiešraide noslēgusies.
Saeima konceptuāli atbalstījusi likumprojektu "Par valsts budžetu 2021.gadam", ZZS un "Saskaņai" balsojot pret.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam", ZZS un "Saskaņai" balsojot pret.
Saeima pirmajā lasījumā atbalsta grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, "Saskaņai" un ZZS balsojot pret.
Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, "Saskaņai" un ZZS balsojot pret.
Konceptuālu Saeimas atbalstu guvuši grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ZZS un "Saskaņai" balsojot pret.
Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ZZS un "Saskaņai" balsojot pret.
Konceptuālu Saeimas atbalstu guvuši grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā.
Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā.
Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, "Saskaņai" atturoties.
Konceptuālu Saeimas atbalstu guvuši grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Konceptuālu Saeimas atbalstu guvuši grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.
Konceptuāli atbalstīti grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.
Pirmajā lasījumā atbalstīts grozījums Valsts fondēto pensiju likumā.
Saeima pirmajā lasījumā pieņēmusi grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".
Konceptuāli atbalstīti grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.
Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumu likumā “Par sociālo drošību”.
Pirmajā lasījumā atbalstīti arī grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā.
Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību.
Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, "Saskaņai" un ZZS neatbalstot.
Pirmajā lasījumā Saeima atbalsta arī grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā.
Saeima konceptuāli atbaalsta grozījumus likumā “Par aviāciju”.
Saeima pirmajā lasījumā atbalsta grozījumus Invaliditātes likumā.
Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Izglītības likumā.
Saeima atbalsta pirmajā lasījumā grozījumus Čeku loterijas likumā, "Saskaņai" atturoties.
Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Nacionālās drošības likumā.
Saeima atbalsta pirmajā lasījumā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece pateicās visiem deputātiem "par saturīgām debatēm".
"Paldies visiem par šīm debatēm. Tās ir nozīmīgas un svarīgas," teica Kariņš, norādot, ka vēstures grāmatās reiz tiks ierakstīts, ka 2020. gadā Saeima par budžetu lēma attālināti.
Tas vienkārši nav taisnīgi pret viņiem, saka Kariņš par daudz kritizēto valdības nodomu nodrošināt sociālās garantijas visiem, jo nav normāla situācija, ja cilvēki strādā, nopelna, bet viņiem nav sociālo garantiju.
Rezumējot, Kariņš saka, ka ar budžeta paketes pieņemšanu mēs varam uzlabot valsts konkurētspēju, uzlabot taisnīgumu un sociālo apdrošināšanu.
Viņš sapratis, ka visus - pozīciju un opozīciju - vieno tas, ka mums rūp mūsu valsts attīstība. Kariņš pateicās par paustajiem viedokļiem, jo pat atšķirīgi viedokļi ir nozīmīgi demokrātiskā valstī.
Kariņš atzina, ka esot noklausījies visas debates.
Debašu noslēgumā atkārtoti uzrunāt Saeimu pieteicies arī Ministru prezidents Kariņš.
https://twitter.com/Finmin/status/1321465197631016961
Pēc koalīcijas deputātu ierosinājuma Saeimas vairākums lemj neizmantot kārtējo 30 minūšu pārtraukumu un turpināt darbu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.
https://twitter.com/FeldmansLV/status/1321465629761744896
Artuss Kaimiņš pauda prieku, ka beidzot sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus. Kaimiņš aicināja Baltijas valstis "sadoties rokās", lai ieviestu digitālo nodokli, kas nozīmētu, ka Latvijā paliktu 10 miljoni eiro gadā, kas patlaban aiziet globālajiem interneta milžiem.
Ainars Latkovskis (JV) debatēs vēlējās izcelt tikai vienu aspektu budžeta sakarā - divdesmit gadus visi runā par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, bet neviens tā arī to nebija saņēmies izdarīt. Taču tagad valdība beidzot piedāvā VSAOI samazinājumu par 1%, kas ir ļoti būtiski uzņēmējiem un ir ļoti svarīga sastāvdaļa budžeta paketē.
https://twitter.com/Finmin/status/1321459705324199937
Gobzems ir neapmierināts, ka valstij nav plāna, kā nopelnīt naudu, bet tik vien kā aizņemties, kas būs jāatdod mums un mūsu bērniem.
Gobzems saka, ka sabiedrība tiek sadalīta divās daļās - vara, kas sevi liela un sev piešķir labumus, un tauta, kam uzliek lielus nodokļus.
Debatēs pieteicies arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, kurš savā runā piemin raidījumu "Vremja". Par to Mūrniece atgādina, ka jārunā valsts valodā un nosaukumu var arī iztulkot latviešu valodā.
Kultūras ministrs Puntulis Saeimu uzrunā otro reizi, izsakot replikas uz deputātu debatēs teikto. Ministrs teica, ka nav tiesa, ka diskusiju nav bijis, jo tādas ir bijušas, bat vēl jārunā ar nozari, līdz panākta pilnīga vienošanās. Puntulis arī teica, jau pirms gada sāktas sarunas ar nozari par darījumu konta veidošanu, ko nozare gribēja un kas tiks ieviests no 2022.gada. "Mēs veiksim uzlabojumus, diskusijas turpināsies, un otrajā lasījumā pieņemsim tās kopā ar valsts budžetu," teica Puntulis.
Beitnere le Galla arī pateicās opozīcijai par konstruktīvo kritikas daļu, jo tā palīdz uzlabot budžetu.
Tā ir liela kļūda no valdības puses celt nodokļus krīzes gadā, teica Beitnere le Galla, paužot cerību, ka, ja kultūras ministrs Nauris Puntulis tomēr sarunās ar nozari un uzlabos komunikāciju, kā solījis, situācija būs labāka.
Dagmāra Beitnere le Galla (JKP) pauda pateicību Kariņam par uzrunu Saeimai un arī par valsts vadīšanu krīzes laikā.
https://twitter.com/eva53228400/status/1321453198469681153
Sergejs Dolgopolovs (S), norādot, ka šis budžets radīts laikā, kad pasaulē ir ārkārtēja situācija pandēmijas dēļ, tādēļ šis budžets ir, pirmkārt, jāvērtē no tā viedokļa, vai tas atbild uz krīzes radītajiem izaicinājumiem. Deputāts uzskata, ka valdības piedāvātās nodokļu izmaiņas šajā situācijā nav efektīvas. Tāpat Dolgopolovs kritiski izteicās par valdības investīciju plānošanas politiku krīzes laikā.
Plešs pagaidām ir vienīgais debatētājs, kas uzstājās sejas maskā, strādājot attālināti no Saeimas lielās zāles.
Deputāts Artūrs Toms Plešs (AP), kurš ir arī VARAM parlamentārais sekretārs, debatēs norādīja uz lietām, kas pašvaldībām paredzētas nākamā gada budžetā, uzsverot, ka krīzes situācijā gan valstij, gan pašvaldībām ir īpaša atbildība izsvērt un vērtēt, kādus projektus īstenot.
Kritizējot mājokļu politiku Latvijā, jo vienlaikus liela daļa degradētu mājokļu stāv tukši, bet cilvēki dzīvo saspiesti, Kabanovs saka, ka mūsu mājokļi par 50 gadiem atpaliek no Ziemeļvalstīm un atgādina ainas no Aki Kaurismeki melnajām komēdijām.
Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) ir neapmierināts, ka šodien Saeimā neuzstājas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Deputātu arī nodarbina, ka par rūpniecības attīstību Latvijā netiek pietiekami domāts, lai gan tiecamies kļūt par Ziemeļvalsti, kur rūpniecība ir augsti attīstīta.
Dombrovskis uzskata, ka valdība līdz ar šo budžetu nesniedz vīziju un cerību, lai cilvēkiem būtu vieglāk izturēt krīzi un raudzīties cerīgāk nākotnē.
Dombrovskis citē sakāmvārdu krievu valodā, bet Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) iejaucas un aizrāda, ka Saeimā jārunā latviešu valodā. Dombrovskis iztulko latviski teicienu par Jemeļju, kas sēž uz krāsns un gaida, ka kaut kas notiks pēc līdakas pavēles.
Atņemt pašvaldībām 5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, lai pildītu likumu par mediķu algām, ir izmisums, uzskata Dombrovskis. Deputātam ir iebildumi arī pret to, ka tiks izbeigti mazajiem uzņēmumiem labvēlīgi nodokļu režīmi.
Tomēr, iedziļinoties budžetā, aina nav tik rožaina, tāpēc budžetu var dēvēt par izmisuma budžetu, saka Dombrovskis.
Vjačeslavs Dombrovskis atzinīgi vērtē, ka tiks pildīti solījumi par mediķu un pedagogu algām. Atbalstāma ir arī VSAOI mazināšana par 1%, kā arī atbildīga deficīta plānošana.
Deputāte Dace Bluķe (AP) atzīst, ka ir vajadzīga sociālā apdrošināšana visiem, taču piedāvājums ir nepilnīgs. Tomēr deputāte balsos par to pirmajā lasījumā, lai līdz otrajam var to uzlabot. "Cilvēkam nav jākalpo nodokļu sistēmai, bet sistēmai ir jākalpo cilvēkam. Būtiski lai izmaiņas ir panesamas, saprotamas un izpildāmas," sacīja Bluķe.
https://twitter.com/eva53228400/status/1321448904630697986
Valainis rosina palielināt plānoto budžeta deficītu un uz otro lasījumu budžetu krietni pārstrādāt, lai Latvija un visi tās iedzīvotāji varētu pārvarēt smago Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.
Patlaban debatētāju sarakst liecina, ka par budžetu būs izteikušies 27 deputāti jeb 27% Saeimas.
Debatētāju saraksts pieaudzis vēl par pieciem.
https://twitter.com/Jekaba11/status/1321446928966701058
https://twitter.com/eva53228400/status/1321446202857107459
Valainis vēršas pie Pavļuta un "Attīstībai/Par" frakcijas, pārmetot, ka pacientiem atbalsts budžetā nav plānots, bet tā vietā izvēlēta konfrontācija starp mediķiem un pacientiem.
ZZS deputāts Viktors Valainis atzīst, ka budžetā ir pozitīvas lietas, tomēr mīnusu esot tik daudz, ka ZZS nevar atbalstīt budžetu pat konceptuāli pirmajā lasījumā.
Vita Anda Tērauda (AP) uzsver, ka jaunais budžets ir svarīgs mediju nozarei, jo nodrošinās sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī papildu atbalstu komercmedijiem. Deputāte uzsvēra, ka pandēmijas laikā mediju telpai ir īpaša nozīme, jo tā ir savā ziņā īpaša sabiedrības satikšanās vieta. "2021. gada budžeta projekts stiprinās mediju telpu," teica Tērauda, aicinot to atbalstīt.
Pēc pārtraukuma debatēm pieteikušies vēl divi deputāti.
https://twitter.com/miers_majas/status/1321428636570918913
https://twitter.com/mairitagurova/status/1321425393337962498
https://twitter.com/AttistibaiPar/status/1321437259728642048
Pēc vairāku stundu debatēm par budžeta likumprojektu paketi debatētāju sarakstā atlikusi vien Vita Anda Tērauda (AP). Pēc tam sāksies balsošana par 30 likumprojektiem pirmajā lasījumā. Patlaban pārtraukums līdz 15.30.
https://twitter.com/Finmin/status/1321436979775655936
Saeimas darbā kārtējais 30 minūšu pārtraukums līdz 15.30.
Deputāts Jānis Tutins (S) debatēs par budžetu pauda bažas par valdības gaiteņos klusībā topošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas reformu, uz pusi samazinot apsaimniekošanas reģionu skaitu un sadārdzinot izmaksas. Tutins aicina valdošās koalīcijas kolēgus pievērst uzmanību VARAM plāniem.
Deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) pauda nožēlu, ka, gatavojot izmaiņas nodokļos autoratlīdzību maksātājiem, dialogs ar radošajiem cilvēkiem sākts tikai pēc protesta akcijas. Deputāte uzskata, ka uz otro lasījumi nepieciešami nopietni labojumi šajā piedāvājumā.
Paužot prieku par naudu mediķu algām, deputāte Inese Ikstena (AP) pauž bažas, ka joprojām trūkst naudas invotaīvajiem un kompensējamiem medikamentiem. Deputāte sola cīnīties, lai vēl panāktu finansējuma piešķiršanu budžetā onkoloģijas pacientu vajadzībām.
Deputātu Ivanu Klementjevu (S) īpaši uztrauc, ka Valsts probācijas dienestam nepietiek līdzekļu, bet nākamgad nav plānots nekāds pieaugums.
Debatēs vēl rindā gaida četri runātāji. Saeimā šodien raiti rit darbs salīdzinājumā ar budžeta apspriešanu pirmajā lasījumā pirms gada.
https://twitter.com/Finmin/status/1321430661790662658
Skride, pēc profesijas ārsts, pauda arī prieku par to, ka jaunie ārsti, saņemot solīto algas pieaugumu, vairs nedomās par aizbraukšanu no Latvijas.
Deputāts Andris Skride (AP) sacīja, ka pacientu organizācijas viņam lūgušas nodot paldies Saeimai un valdībai par mediķu algu paaugstināšanu, jo saprot, cik tas nepieciešams un ka no tā iegūs arī pacienti.
Edgars Kucins (S) pauž neapmierinātību, ka valdība vienlaikus atņem pašvaldību ienākumus, pārdalot iedzīvotāju ienākuma noddokļa ieņēmumu sadales proporciju, un uzliek pienākumus maksāt lielākus pabalstus.
Par daudz naudas tiek tērēts neefektīvam izglītības iestāžu tīklam, bet parāk maz personālam, debatēs saka deputāte Marija Golubeva (AP).
https://twitter.com/BRozentals/status/1321411843303366656
https://twitter.com/Finmin/status/1321422309656285188
Inga Goldberga (S), pamatojoties uz savu pieredzi pašvaldībā un tās budžeta veidošanā, pauda bažas par budžeta samazinājumu pašvaldībām un it īpaši Latgalē.
Deputāts Andris Kazinovskis vīlies, ka neredz 300 miljonus eiro, kas solīti pašvaldību ceļu sakārtošanai pirms novadu reformas. Kazinovsksi būtu gribējis dzirdēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) uzstāšanos debatēs.
2021. gada valsts budžeta diagnoze - veselības aprūpes mazspējas iekonservēšana, nāves spriedums mazajam biznesam un ST lēmumu labklājības jomā izpildes imitācija, saka deputāte Regīna Ločmele (S).
"Mēs jūs aplaupīsim, bet jūs varat iet aizņemties. Ja nevarat pietiekami nopelnīt, ejiet pazemoties sociālajā dienestā," par attieksmi pret pašvaldībām un pašnodarbinātajiem valdošo koalīciju kritizē Stepaņenko, norādot, ka "jūs paši nesaprotat, ko esat atnesuši uz Saeimu, un turpināt strīdēties". Deputāte aicina Saeimu neatbalstīt budžetu.
https://twitter.com/Finmin/status/1321416729701031936
Jūs barojat ziloni, bet zirgus šaujat nost vai sitat līdz pusnāvei, lietojot simbolisku valodu, par atbalstu lielajiem un mazajiem uzņēmējiem valdībai pārmet deputāte Jūlija Stepaņenko.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/socialas-iemaksas-vares-but-mazakas-neka-no-minimalas-algas-bet-bus-jasadarbojas-ar-socialo-dienestu.d?id=52598847
Deputātam Ivanam Ribakovam (S) esot grūti atbildēt saviem vēlētājiem, kur tad ir tā nauda, par ko valdības pārstāvji pandēmijas laikā teikuši, ka "naudas ir vairāk nekā jebkad".
Budžeta pamatos liktā nodokļu reforma nav nedz taisnīga, nedz uzņēmējus motivējoša, teica Pimenovs, paziņojot, ka šādu budžetu nevar atbalstīt.
https://twitter.com/IngaLiepaMeiere/status/1321403383371190273
Turklāt piedāvātas izmaiņas vēl vairāk sarežģī nodokļu sistēmu, saka Pimenovs.
Nodokļu sistēma izskatās pēc segas, kas sašūta no dažādu drānu gabaliem, saka Igors Pimenovs (S), atsaucoties arī uz Saeimas Juridiskā biroja viedokli, ka, piemēram, Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc nemitīgiem grozījumiem ir grūti saprotams plašākam lokam un tajā spēj orientēties vairs tikai nodokļu konsultanti.
Valērijs Agešins (S) debatēs saka, ka pašvaldībām nākamā gada budžets izskatās skumji un ka nevarēs visus caurumus ar Eiropas naudu aizlāpīt.
Deputāts Jānis Butāns (JKP), runājot par plāniem satiksmes jomā, pauda bažas, ka naudas dīzeļvilcieniem joprojām nav un tas var apdraudēt dzelzceļa satisksmi Daugavpils un Cēsu virzienā.
Deputāts savas frakcijas vārdā pauda cerību, ka budžeta paketes likumprojekti Saeimā tiks uzlaboti un padarīti kvalitatīvāki.
Par vilšanos budžetā Feldmans nosauc to, ka vēl uz gadu līdz 2022. gadam pārcelta ģimenes valsts pabalsta reforma.
Politiskā greizsirdība ietekmē budžeta veidošanu, debatēs Saeimā par koalīcijas darbu atzīst deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).
https://twitter.com/Finmin/status/1321407262305488896
Saeimai atsākot darbu pēc stundu gara pusdienas pārtraukuma, rindā uz debatēm par nākamā gada budžeta likumprojektu paketi 17 deputāti. Līdz šim jau uzstājušies deviņi runātāji.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-mazie-uznemeji-un-radosie-pikete-pret-nodoklu-izmainam.d?id=52605557
https://twitter.com/Finmin/status/1321400850716262400
https://twitter.com/krisjaniskarins/status/1321390617239445505
Saeimas darbā pusdienu pārtraukums uz stundu jeb līdz 13.30.
"Tas ir Trojas zirgs Latvijas iedzīvotājiem," par minimālo VSAOI ieviešanu saka Reizniece-Ozola.
"Maksājumu slogu nevar celt krīzes laikā," saka Reizniece-Ozola par valdības plānotajām nodokļu izmaiņām, kas skar daudzus tūkstošus cilvēkus. Tie ir 60 tūkstoši iedzīvotāji, saka deputāte bažās, ka tas var cilvēkus padzīt no Latvijas, tiklīdz būs iespēja pārcelties uz citu valsti.
Tas raida nepareizu signālu sabiedrībai, par valsts pārvaldes tēriņu nesamazināšanu saka Reizniece-Ozola.
Reizniece-Ozola uzskata, ka krīzes situācijā valdībai tomēr būtu jāpārskata valsts iestāžu izdevumi.
Reizniece-Ozola pozitīvi vērtē, ka tiks pagarināta 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem, bet ZZS iestāsies arī par 5% likmi citiem pārtikas pamata produktiem.
Gribam redzēt, ka vienlaikus ar budžetu valdība Saeimai iesniegtu savu redzējumu par ES Atveseļošanas mehānisma divu miljardu eiro izlietojumu, saka Reizniece-Ozola. Deputāti arī uztrauc, ka nav pietiekami daudz finansējuma pašvaldību attīstībai, lai gan nākamgad īstenosies administratīvi teritoriālā reforma.
Covid-19 pandēmija cilvēkiem "iešauj vienā kājā", bet valdība ar savu piedāvājumu "iešauj arī otrā kājā, noliekot cilvēkus uz ceļiem", saka Reizniece-Ozola, bažījoties par finansējuma atņemšanu pašvaldībām un reģioniem, kā arī radot grūtības mazajiem uzņēmējiem.
ZZS frakcijas vārdā debatēs uzstājas Dana Reizniece-Ozola, sakot, ka patlaban frakciju budžetu nevar atbalstīt, bet iesniegs uz otro lasījumu savus labojumus.
Tas nebūs budžets dzelžiem un betonam, par nākamā gada plāniem saka Indriksone.
Deputāte uzsver, ka ir ļoti būtiski, ka no minimālajām VSAOI 80% aizies maksātāja sociālajai apdrošināšanai.
Ieviešot minimālās sociālās iemaksas nedrīkst izspiest cilvēkus no legālās uz ēnu ekonomiku, saka Indriksone.
Indriksone atgādina, ka NA ir uzstājusi un panākusi, ka no 2022.gada reformēs valsts ģimenes pabalstu, lai vairāk balstītu cilvēkus ar vairākiem bērniem.
Deputāte Ilze Indriksone (NA), runājot frakcijas vārdā, saka, ka minimālās algas celšana cels ienākumus, bet arī rada bažas par pašvaldību un uzņēmēju izdevumiem. Deputāte pauda cerību, ka tas neizraisīs daudzu mazo uzņēmēju laukos darbības izbeigšanu.
https://twitter.com/StepanenkoJulij/status/1321392248270004225
https://twitter.com/suvajevs/status/1321384953486168064
https://twitter.com/Labanovskis/status/1321369896173948928
"Diemžēl visas labas ieceres nav izdevušās, tāpēc taps kļūdu labojums," saka Pavļuts par plānotajām nodokļu izmaiņām alternatīvajos režīmos strādājošajiem.
Pavļuts lepojas, ka beidzot arī samazinām darbaspēka nodokļus.
Tas ir cilvēcības budžets, jo par spīti krīzei ārstiem un skolotājiem būs algu pieaugums, saka Pavļuts, ārstus un skolotājus dēvējot par frontes pirmajās līnijās strādājošiem.
"Tas ir cilvēcības budžets," par 2021. gada budžetu saka Daniels Pavļuts (AP), runājot frakcijas vārdā.
Puntulis nevēlas, lai jebkad atkal atkārtotos situācija, kā šajā krīzē, kad gados vecāki kultūras darbinieki stāv rindā Kultūrkapitāla fondā, lai dabūtu līdzekļus zālēm, apkurei un citām elementārām lietām. Tas vēlreiz apliecina, ka visiem jābūt sociāli apdrošinātiem.
Ministrs atgādina, ka izmaiņas plānots no nākamā gada vidus un ka tiks paredzēts kompensējošais mehānisms.
"Kroplīga nodokļu sistēma nav labākais veids, kā atbalstīt nacionālo kultūru, kas ir ļoti svarīgi," debatēs saka kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Ministrs norāda, ka plānotās izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem nav tik neskaidras, kā tiek publiski norādīts.
Saeimas «Saskaņas» frakcija ir iesniegusi grozījumus sociālās jomas likumprojektos, kas pievienoti valsts budžeta likumprojektu paketei, portālu “Delfi” informēja «Saskaņas» deputāts Andrejs Klementjevs. Grozījumi paredz, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis, kā arī sociālo pabalstu summa personām ar invaliditāti un pensionāriem būtu jāsaista ar ienākumu mediānu. Tāpat «Saskaņa» pieprasa likumprojektā iekļaut normu, kas katra gada 1. jūlijā uzliek par pienākumu pārskatīt garantētā minimālā ienākuma līmeņa lielumu atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes informācijai par aktuālo ienākumu mediānu. “Nav iespējams izdzīvot ar 64 eiro mēnesī. Tā nav vienkārša nabadzība, bet gan galējs trūkums,” saka Klementjevs. Konstitucionālās tiesas sprieduma spiediena dēļ, valdošā koalīcija bija spiesta iesniegt grozījumus likumos, gadskārtējā valsts budžeta ietvaros, kas paredz GMI palielināšanu līdz 109  eur mēnesī, no 2021. gada 1. janvāra.  Tiks palielināts arī pabalstu apmērs personām ar invaliditāti un pensionāriem. “Tas ir pozitīvi, bet nepietiekami. Satversmes tiesas spriedumos ir skaidri noteikts, ka likumdevējam ir pienākums noteikt ne tikai  sociālās palīdzības minimumu, bet arī kritērijus šāda minimuma noteikšanai. Līdz šim GMI apmērs tika vienkārši ņemts no “griestiem”, valstij nebija  izvirzīti kritēriji  GMI noteikšanai. Turklāt valsts, palielinot GMI no 2021. gada 1. janvāra, šo tēmu slēgs uz trim gadiem. Tiek ierosināts pārskatīt GMI apmēru ik pēc trim gadiem, lai gan valstī   vidējās algas lielums katru gadu pieaug,” skaidro Klementjevs. «Saskaņa» uzskata, ka normatīvajos  aktos būtu jānosaka ne tikai GMI 109 eiro apmērā, bet arī jānosaka, ka GMI  sastāv  20% no 2018.gada ienākumu mediānas, kas ir 544 eiro mēnesī. Mājsaimniecībām ar trūcīgo  statusu GMI jābūt 50% no mediānas, bet mājsaimniecībām ar maznodrošināto statusu - vismaz 50% un ne vairāk kā 80% no mediānas. Līdzīga sistēma būtu jāpiemēro sociālo pabalstu apmēriem, personām ar invaliditāti un pensionāriem, uzskata «Saskaņa». “Galvenais ir tas, ka, sasaistot GMI un pabalstu apmēru ar ienākumu mediānu, mēs varam likumdošanas līmenī uzlikt valstij pienākumu, tos katru gadu paaugstināt. Tas ir, ja ienākumu mediāna palielinās, tad palielinās arī GMI un pabalstu apmērs. Tas radīs papildu sociālās garantijas, tiem cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās,” uzsver Klementjevs.
Prioritāte ir arī sporta pārvaldība, kur nav pārmaiņu bijis ilgu laiku, saka Šuplinska.
Viena no galvenajām prioritātēm izglītībā nākamgad ir skolu tīklu sakārtošana, pie kā darbs iesākts jau 2016.gadā, saka Šuplinska.
https://www.facebook.com/Valainis.Viktors/posts/1307396476295653
https://twitter.com/ZZS_/status/1321384814172381186
Ar sveicienu latviešu, latgaliešu un līvu valodā uzstāšanos Saeimā sāk izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Aicinot atbalstīt 2021. gada budžetu, Pabriks saka, ka no aizsardzības viedokļa tas ir saprātīgs, lai gan nozare būtu vēlējusies vairāk. "Bruņotie spēki nesūdzās, mēs esam pieticīgi," saka ministrs.
"Drošības vide pasaulē nepaliek stabilāka. Diemžēl taisnība daudz kur tiek prasīta ar spēka nevis likuma palīdzību. Starptautiskās organizācijas tiek ignorētas," saka Pabriks, atgādinot par situāciju pasaulē un Latvijas pienākumu aizsargāt sevi.
https://twitter.com/Finmin/status/1321103069673885702
Aizsardzības budžets ir 707 miljoni eiro, kas vienādi sadalās attīstībai, uzturēšanai un algām, pensijām, stāsta ministrs.
Aizsardzības budžets veidojas no nacionālajiem līdzekļiem, un mēs nevaram cerēt uz kaut kādām Eiropas naudām, budžeta debatēs saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Garantētā minimālā ienākuma celšana no 64 līdz 109 eiro būs izaicinājums pašvaldībām, tomēr tas ir būtiski labklājības celšanai valstī, teica labklājības ministre.
https://twitter.com/Finmin/status/1321364096298659840
Šoreiz budžetu izdevies izveidot tādu, lai risinātu gadiem samilzušus jautājumus, saka Petraviča.
https://twitter.com/Finmin/status/1321358402539429890
Vismazāk aizsargāti cilvēki savos maciņos sajutīs pieaugumu, saka ministre.
Minimālās pensijas un pabalsta celšana parāda, ka Latvija ir tiesiska valsts, saka Petraviča, atgādinot par ST lēmumiem.
Labklājības jomā nākamā gada budžets nesīs 225 miljonu palielinājumu, saka ministre.
Saeimai atsākot darbu, debatēs uzstājas labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Saeimas darbā pārtraukums līdz 11.20.
"Valsts budžets ir pamatu pamats visās nozarēs notiekošajam," saka Reirs, aicinot Saeimu pieņemt budžetu un pavadošos likumprojektus.
Patlaban debatēm par budžeta paketi pieteikušies vēl vismaz 20 runātāji, tajā skaitā vairāki ministri.
Nākamgad ekonomisko aktivitāti Latvijā stimulēs arī ES fondi, tajā skaitā Atveseļošanās mehānisms un "Rail Baltica" darbi, saka Reirs, atgādinot, ka no nākamā gada sākas jauns ES fondu periods.
Finanšu ministrs deputātiem skaidro iecerētās izmaiņas nodokļos.
https://twitter.com/ZarinsI/status/1321371839331999745
https://twitter.com/progresivie/status/1321370998101450752
Vairāk nekā 100 miljoni eiro paliks uzņēmumu un iedzīvotāju maciņos, par plānotām izmaiņām VSAOI un diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanā saka Reirs.
Budžeta deficīts plānots 3,9% no IKP apmērā jeb 1,2 miljardi eiro, saka finanšu ministrs.
Par 328 miljoniem mazāki ieņēmumi, par 744 miljoniem eiro lielāki izdevumi salīdzinājumā ar šo gadu, budžeta projektu raksturo Reirs.
Neraugoties uz pandēmijas izaicinājumiem, nākamā gada budžeta projekts būtiskām tautsaimniecības nozarēm paredz uzlabojumus, norāda Reirs.
Mums maksimāli jāizvairās no valsts parāda un deficīta palielināšanas, bet, ja pandēmijas apstākļi spiedīs, tas būs jādara, saka Reirs. Svarīgi nepalielināt parādu virs 50-52% no IKP, uzsver Reirs, jo tas būs jāatdod nākotnē.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1321368181043269633
Kopumā novirzīti trīs miljardi eiro atbalstam, divi no tiem tiešais atbalsts un viens miljards caur "Altum" instrumentiem, saka Reirs, piebilsot, ka tas vēl turpinās.
Reirs deputātiem detalizēti atgādina par to, kā un ar kādām naudas summām valsts kopš pavasara atbalstījusi uzņēmējus un darba ņēmējus. Reirs ir pārliecināts, ka tas ir labi īstenojies un nesis augļus, kas tagad redzams salīdzinoši labajos bezdarba rādītājos.
Raksturojot ekonomikas situāciju pandēmijas laikā, Reirs saka, ka jau nākamnedēļ viņa vadībā atkal sanāks darba grupa ekonomikas atbalstam. Pavasarī tā pieņēma 180 lēmumus.
Tagad attālināti Saeimas priekšā stājies finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), pieslēdzoties no sava darba kabineta Finanšu ministrijā.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1321364120785035264
Mums kā sabiedrībai ir vienreiz jāpieņem lēmums, ka, ja gribam saņemt pakalpojumus, tad visiem ir jāmaksā nodokļi, saka Kariņš.
"Ja cilvēks strādā, bet nevar samaksāt nodokli, nav jāuztraucas," saka Kariņš, norādot, ka tie, ka mazāki ienākumi par minimālo algu, būs iespēja maksāt sociālās iemaksas no reālajiem ienākumiem.
"Mēs nesodīsim nevienu, kas nesaņem pat minimālo algu," saka Kariņš par sabiedrībā pretrunīgi vērtēto valdības plānu, taču ir jāizskauž iespēja, ka cilvēki izvairās no nodokļu maksāšanas.
Mūsu paraugs joprojām ir Ziemeļvalstis ar tās sociālās apdrošināšanas sistēmu, atgādina Kariņš, runājot par garantiju nepieciešamību. "Mums ir jānodrošina, ka visi strādājošie ir sociāli apdrošināti," saka Kariņš par plānu no 2021. gada jūlija ieviest minimālās obligātās sociālās iemaksas.
Kas notiks ar šiem cilvēkiem, kad viņi sasniegs pensiju, bažījas Kariņš, apzinoties nepieciešamību nodrošināt, lai šie cilvēki jau tagad iemaksā pensijām.
Taču viena no sāpīgām pavasara mācībām bija atklāsme, cik daudz cilvēku Latvijā ir sociāli nenodrošināti alternatīvo nodokļu režīmu dēļ, atzīst Kariņš, atceroties, kā valdība "kā ar lupu" meklēja iespējas, kā šiem cilvēkiem palīdzēt.
"Tas nav pareizi, ka mēs ļaujam cilvēkiem strādāt, bet laupām viņiem sociālo apdrošināšanu," saka premjers.
Tagad valdība ir gatavībā atjaunot šo mehānismu, ja tāda vajadzība būs. Vakar valdība lēma atjaunot darba grupu, kas seko līdzi ekonomikas situācijai un lemj par nepieciešamo atbalstu, saka Kariņš.
Kariņš atzīst, ka pavasarī ārkārtējā situācijā triju dienu laikā izveidotais dīkstāves pabalstu mehānisms bija nepilnīgs, bet laika gaitā tika uzlabots.
"Tepat Latvijā tā nauda paliks," par budžeta stimuliem un patēriņa veicināšanu saka Kariņš. Nākamgad plānota ekonomikas izaugsme 5,1%.
Kariņš atgādina, ka valdība pildīs arī Satversmes tiesas lēmumus sociālajā jomā.
40,5 miljoni eiro paredzēti solītajam pedagogu algu pieaugumam.
"Santīms santīmā," par parāda atdošanu mediķiem saka Kariņš. 183 miljoni nosegs visu solīto pieaugumu.
Minimālā alga augs no 430 līdz 500 eiro, kā jau tika solīts pērn.
Diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksnis tiks palielināts no 1200 līdz 1800 eiro.
Konkurētspējas uzlabošanai nākamgad plānoti darbaspēka nodokļu samazinājums - par 1% mazāka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
"Tas ir gudri," saka Kariņš par valdības iecerēto sociālā nodokļa samazināšanu katru gadu tuvāko gadu laikā.
"Valdība ir paturējusi fiskālās disciplīnas garu, veidojot šo budžetu," atzīst Kariņš, piebilstot, ka "plānots deficīts kā stimuls".
Latvijā ir jūtams Covid-19 uzliesmojums, bet jūtamas sekas ekonomikā vēl neredzam, saka Kariņš.
https://twitter.com/Krista_Baumane/status/1321358918921129985
"Tādos apstākļos tiek veidots nākamā gada budžets," atgādina Kariņš, norādot, ka turpmākos trīs gadus budžets tiek plānots ar deficītu, kas pakāpeniski gan samazināsies.
Premjers atskatās uz to, kādu stratēģiju valdība izmantoja pavasarī krīzes laikā, nesamazinot izdevumus, bet palielinot deficītu. "Šī stratēģija ir attaisnojusies. Ekonomika tieši šobrīd izrāda veselīgas pazīmes," saka Kariņš.
Kariņš pateicas Saeimas deputātiem, kas ar savu piemēru un rīcību palīdz ierobežot Covid-19 izplatību.
Mēs dzīvojam ārkārtas laikos, saka Kariņš, uzrunājot Saeimu no sava kabineta Ministru kabinetā.
Attālināti Saeimai pieslēdzas Kariņš, bet nevar runāt, kamēr nebija elektroniski pieteicies.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, izskatot budžetu, debates notiek par visu paketi kopumā. Balsošana par atbalstu 1.lasījumā pēc tam notiks atsevišķi par katru likumprojektu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), runājot komisijas vārdā, saka, ka šis ir pandēmijas budžets, tāpēc trīs galvenie uzdevumi saistīti ar taisnīgumu, valsts konkurētspēju un atalgojuma palielināšanu mediķiem un pedagogiem.
Nepilnas stundas laikā Saeima nobalsojusi par 30 budžeta paketes likumprojektu steidzamību, balsojot par katru atsevišķi.
https://twitter.com/ZZS_/status/1320611448876355584
https://twitter.com/providus/status/1321333470535319552
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1321348163710656512
Pēc tam debates par budžeta paketes likumprojektiem sāksies ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) attālinātu uzrunu Saeimai.
Saeima balso par budžeta paketes likumprojektu izskatīšanu steidzamā kārtā, opozīcijai balsojot pret.
No paketes izslēgti grozījumi Valsts kontroles likumā un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums.
Saeima sāk ar balsošanu par divu likumprojektu izslēgšanu no paketes, kā to ieteica atbildīgā komisija. Vairākums nobalsoja par abu likumprojektu izslēgšanu.
Tagad tiešraide redzama arī Saeimas mājaslapā.
Sēde sākās 9.05, un tiešraidi var vērot tikai Saeimas feisbuka profilā.
Saeimai darbs pie budžeta paketes jāsāk 9.00, taču pagaidām Saeimas mājaslapā nav redzama video tiešraide.
Šī ir pirmā reize, kad Saeima darbu pie budžeta veiks attālināti e-Saeimas platformā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.
Likumprojektus paredzēts skatīt kā steidzamus divos lasījumos.
Trešdien, 28. oktobrī, Saeima attālinātā ārkārtas sēdē sāk skatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam paredzēts papildus novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljonu eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Lai stiprinātu sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2. invaliditātes grupu.

No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu plānots paaugstināt no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31 procenta apmērā; līdz šim tas bija 31,4 procenti.

Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.

Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, palielināt likmi komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Atbalstīta arī iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Latvijas Zaļā partija Latvijas Zemnieku savienība Ministru kabinets Saeima Satversmes tiesa Zaļo un zemnieku savienība Valsts budžets Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form