AFI
Foto: Vaira Vīķe - Freiberga

Eksperti un amatpersonas, kas piektdien bija uzaicināti uz Valsts prezidentes kanceleju, atzinuši, ka šonedēļ Saeimas pieņemtie grozījumi komerclikumā tomēr nebūtu jāizsludina.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Valsts prezidentes ekonomikas padomniece Madara Krūmiņa žurnālistus informēja, ka ir saņemti četri iesniegumi ar lūgumu neizsludināt grozījumus komerclikumā - no Latvijas Universitātes, Tautsaimniecības padomes, "Latvijas Ceļa" Saeimas frakcijas un Saeimas Juridiskās komisijas.

Turklāt Tautsaimniecības padome aicina neizsludināt un nodot otrreizējai caurlūkošanai arī komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu.

Prezidentes lēmums par likumprojekta izsludināšanu vai neizsludināšanu būs zināms sestdien, 22.decembrī.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš atkārtoja, ka, neizsludinot jaunos grozījumus, juridisku problēmu nebūs un uzņēmēji varēs sākt pārreģistrācijas procesu. Tas nenozīmē, ka 1.janvārī šī pārreģistrācija ir jāveic, jo ir noteikts trīs gadus garš pārejas periods, kura laikā uzņēmumu pārreģistrāciju varēs veikt.

Muciņš atturējās prognozēt prezidentes lēmumu, taču atzīmēja, ka katras valsts varas atzara pienākums ir novērst juridiskas kļūdas, kuras ir pieļāvušas citas valsts institūcijas, šajā gadījumā Saeima.

Muciņš arī atturējās pagaidām prognozēt Saeimas tālāko rīcību, ja grozījumus komerclikumā neizsludinās un nodos otrreizējai caurlūkošanai, taču norādīja, ka "acīmredzot mana vaina ir, ka es nespēju izskaidrot juridiskas lietas, taču jārēķinās, ka ar katru nākamo likumprojektu Latvijas likumdošanu ir juridiski grūtāk sakārtot".

Viņš arī vērsa uzmanību, ka Tautsaimniecības padomes priekšlikumi, ko tik dedzīgi aizsargāja Tautas partija, ir ietverti gan otrajā, gan trešajā lasījumā atbalstītajos Juridiskās komisijas priekšlikumos. Turklāt Tautsaimniecības padome neatbalsta nevienu no Tautas partijas deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumiem, kuri izraisīja vislielākos strīdus.

Arī Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis norādīja, ka komerclikuma grozījumus izsludināt nebūtu vēlams, jo vairākas tajā iebalsotās normas likumu "noved līdz absurdam". Viņš arī norādīja, ka šobrīd nebūtu vēlams atlikt komerclikuma spēkā stāšanās likumu, ko ierosina Tautsaimniecības padome. Ja kādi grozījumi minētajā likumā ir nepieciešami, tos varēs veikt arī vēlāk.

Tikšanās reizē Valsts prezidentes kancelejā piedalījās Saeimas Juridiskās komisijas, tautsaimniecības komisijas, Latvijas Universitātes, Ārvalstu investoru padomes, Tautsaimniecības padomes un citu struktūru pārstāvji. Tomēr nebija ieradies neviens no Tautas partijas pārstāvjiem, kas bija viskaismīgākie ceturtdien pieņemto komerclikuma grozījumu aizstāvji.

Jau vēstīts, ka Saeima šonedēļ ar Tautas partijas un opozīcijas atbalstu pieņēma grozījumus komerclikumā, pret ko savukārt iestājās "Latvijas Ceļš" un "tēvzemieši", jo likumā iebalsotās normas ir pretrunīgas. Tostarp tika nolemts, ka komerclikumam spēkā jāstājas 2003.gada sākumā, nevis nākamgad kā bija paredzēts iepriekš.

Savukārt vēlāk Saeimas atbalstu guva komerclikuma spēkā stāšanās likums, kaut arī Tautas partija prasīja to saskaņot ar nule pieņemtajām izmaiņām komerclikumā. Šoreiz likumu bez "Latvijas Ceļa" un "tēvzemiešiem" atbalstīja arī sociāldemokrāti, kas iepriekš bija balsojuši kopā ar Tautas partiju. Tādējādi, ja prezidente neizsludina jaunos komerclikuma grozījumus, spēkā varēs stāties pērn pieņemtais likuma variants, kura spēkā stāšanās līdz šim tika kavēta tieši ar spēkā stāšanās kārtības likuma nepieņemšanu.

Strīdi par komerclikumu ilgst jau vairāk nekā gadu. Sākotnēji likumam vajadzēja stāties spēkā šā gada sākumā, bet kopš tā laika tas vairākkārt ir atlikts.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form