Ministru kabinets otrdien, 18. aprīlī, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto rīkojumu par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, kam kopumā nepieciešami 11,89 miljoni eiro.
Gala lēmumu valdība pieņems ārkārtas sēdē piektdien, 21. aprīlī, pulksten 14.
IZM norāda, ka grafiks zemākās darba samaksas likmes pieaugumam veidots ar aprēķinu, lai līdz 2027. gadam vidējā pedagoga darba samaksa ir vismaz 120% no vidējās darba samaksas sabiedriskā sektorā strādājošajam Latvijā.
Grafiks paredz pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, zemāko vienas stundas darba samaksas likmi no 2023. gada 1. septembra 8,5 eiro apmērā; no 2024. gada 1. janvāra – 9,54 eiro; no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.
Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā viena stundas darba likme no 2023. gada 1.septembra būs 7,75 eiro; no 2024. gada 1. janvāra – 9,04 eiro; no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.
Tāpat plānots paaugstināt zemākās mēneša darba samaksas likmes akadēmiskajam personālam. Grafiks veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieauguma tempu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem (izņemot pirmsskolas).
Tādējādi ar ar 2023. gada 1. septembri pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums par 13,3%, proti, profesoriem 1982 eiro, asociētiem profesoriem 1587 eiro, docentiem 1270 eiro, lektoriem 1017 eiro, asistentiem 810 eiro; pārējiem amatiem tiek saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.
Savukārt ar 2024. gada 1. janvāri pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu augs par 12,2%, proti, profesoriem 2220 eiro, asociētiem profesoriem 1777 eiro, docentiem 1423 eiro, lektoriem 1139 eiro, asistentiem 910 eiro, taču šis būtu virzāms kā atsevišķi grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
IZM informē, ka tās sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) bija paredzēts, ka minimālo atalgojuma likmi rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem no 2023. gada 1. septembra nenosaka. Taču ministrija secināja, ka saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu šiem amatiem joprojām ir jānosaka minimālās atlīdzības likmes, jo tie ir pedagoģiskā personāla amati. Proti, Izglītības likums paredz Ministru kabinetam noteikt pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, tai skaitā zemāko pedagoga mēnešalgas likmi.
"Nenosakot akadēmiskā personāla minimālās atlīdzības likmes, tai skaitā administratīviem amatiem, tās būtu jānosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas būtu visai būtiskas izmaiņas. Tādēļ grafikā tiek noteiktas minimālās atlīdzības likmes visiem akadēmiskā personāla amatiem kā līdz šim," skaidroja IZM.
Lai vienotos par minimālajām prasībām slodzes sabalansēšanai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 2023. gada 31. maijam plānots izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs, un iniciēti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos.
Papildus līdz 2023.gada 31.oktobrim ministrija plāno veikt visu pedagoģisko amatu (izņemot akadēmisko personālu) izvērtēšanu, tostarp arī administrācijas amatu, algas likmes gradācijas noteikšanai.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2023. gadā, papildus nepieciešamais finansējums akadēmiskā personāla atlīdzībai 2 821 222 eiro apmērā tiks nodrošināts IZM apstiprinātā prioritārā pasākuma "Augstākā izglītība" ietvaros.
Savukārt 9 039 833 eiro pedagogu darba samaksas celšanai tiks nodrošināti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
