Pēdējās septiņās dienās par 20% pieaudzis stacionēto Covid-19 pacientu skaits, analizējot saslimšanas tendences, otrdien pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Perevoščikovs skaidroja, ka vidēji katru dienu tiek hospitalizēti 118 Covid-19 pacienti, līdz ar to stacionāros esošo pacientu skaits arī turpina pieaugt. Pirmdien šis skaits pārsniedza 1200 gultas, kur ārstējās pacienti ar Covid-19 infekciju, uzsvēra epidemiologs.
Otrdien Nacionālā veselības dienesta publicētie dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī stacionēti 145 Covid-19 pacienti, bet tikpat arī izrakstīti. Kopā stacionāros ārstējas 1180 Covid-19 pacienti, no kuriem 1112 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 68 ar smagu slimības gaitu.
Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams samazināt saslimšanas gadījumu skaitu, jo to nevar efektīvi kontrolēt, lai varētu nodrošināt efektīvu palīdzību.
Septiņu dienu saslimšanas gadījumu dinamika uzrāda gadījumu skaita pieaugumu par 17%, analizējot datus, norādīja Perevoščikovs. Testu skaits divas nedēļas bija mazāks, bet pozitīvo testu īpatsvars turpināja pieaugt, sasniedzot 11,8% no visiem pārbaudītajiem gadījumiem.
Perevoščikovs uzsvēra, ka lielu inficēto skaitu grūti aprūpēt un nodrošināt pietiekamus kontroles pasākumus slimības perēkļos, dzīvesvietās, darbavietās, kur cilvēki komunicē.
"Redzam, ka saslimstība pieauga faktiski visās vecuma grupās pagājušās nedēļas laikā – izteiktāks grupā no 15 līdz 49 gadiem, kas ir sociāli aktīvākā grupa," norādīja epidemiologs. Vienīgā vecuma grupa, kur nav novērots saslimstības pieaugums vairākas nedēļas, ir bērni līdz 14 gadiem, pateicoties tam, ka ir brīvlaiks.
Analizējot datus pēc administratīvajām teritorijām, Rīgā novērots saslimstības samazinājums, bet reģionos - pieaugums.
Vismaz 85% no cilvēkiem norāda, ka ir slimības simptomi, savukārt joprojām vērojama tendence, ka 15% no visiem saslimušiem ir personas ar vidēji smagu vai smagu saslimšanas gaitu, kas apmēram nedēļu pēc saslimšanas nonāk stacionāros, skaidroja epidemiologs.
Ziņots, ka aizvadītajā dienā pret Covid-19 vakcinēti 678 cilvēki, bet kopā vakcinēti 2923 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati. Visvairāk cilvēku vakcinēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - 332. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vakcinējušies 95, bet Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 40.
Tāpat NVD norāda, ka ikdienā publicēto vakcinēto cilvēku skaits var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu e-veselības sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darba dienu laikā pēc vakcinācijas fakta.
Kā ziņots, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 21. decembrī paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās. 26. decembrī Latvija saņēma pirmo kravu ar 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devām.
28. decembrī Latvijā sākta vakcinācija pret Covid-19, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.
