Pēdējo piecu gadu laikā drošības naudās krimināllietās iemaksāti vismaz 1,5 miljoni eiro
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pēdējos piecos gados krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1 535 000 eiro, informēja Tiesu administrācijā (TA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

TA gan precīzus kopējās iemaksātās drošības naudas apmēru neminēja, jo "informācijas atlasē nepieciešams nesamērīgi liels manuāla darba patēriņš".

Lielākās ieskaitītās drošības naudas kriminālprocesos liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pa reizei valsts kontā ieskaitīti 500 000 un 400 000 eiro, četras reizes iemaksāti 80 000 eiro, bet trīs reizes – 50 000 eiro. Tāpat vienu reizi pārskaitīti 45 000 eiro, bet trīs reizes – 40 000 eiro.

Jau ziņots, ka bieži par drošības naudas piemērošanu tiesas nolēmušas koruptīvās vai tamlīdzīgās krimināllietās. Piemēram, par piesavināšanos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu no apcietinājuma 2018. gada sākumā tika iemaksāta pusmiljonu eiro liela drošības nauda. Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Korupcijā apsūdzētais bijušais VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis 2015. gadā tika atbrīvots pret 400 000 eiro lielu drošības naudu. Viņa aizstāvji atklājuši, ka ievērojamo naudas summu pāris dienu laikā izdevies savākt Magoņa sievai.

Savukārt pagājušā nedēļā SIA "Rīgas satiksmes" (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto bijušo RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu atbrīvoja no apcietinājuma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Drošības naudu valsts var atmaksāt pēc tam, kad stājies spēkā attaisnojošs vai notiesājošs spriedums. Tāpat drošības naudu var lūgt atmaksāt tiesas procesa laikā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rīgas satiksme Uģis Magonis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form