Peldvietā, kur noslīka Evita, nav kļuvis daudz drošāk. Cik riskanti peldēt citviet?

Piecgadīgā Evita noslīka oficiālā peldvietā. Glābšanas laiva tobrīd bija apkopē. Glābēja, kura todien dežurēja, – bez sertifikāta, jo tas netiek prasīts. Pietiek ar apmācībām, ko novadīja sertificēta glābēja. Nolaidība? Nē. Peldvieta izveidota, ievērojot valdības noteikumus, un tā oficiālo peldvietu sarakstā ir joprojām. Noteikumi lielākoties koncentrējas uz vidi un ūdens kvalitāti, nevis to, lai tur kāds nenoslīktu. Nav arī noteikts, ka peldvietās vajadzīgi glābēji, tas ir katras pašvaldības ziņā.

Latvijā ir 58 peldvietas, kas iekārtotas pēc identiskiem noteikumiem kā Gaujas peldvieta, kur noslīka Evita. Tas norāda, ka tās drošas ir tikai "uz papīra", bet reālajā dzīvē vajadzīga liela pašvaldības līdzdarbošanās vai – citas pieejas. Un tādas ir. Piemēram, ekosertifikāts jeb tā dēvētais Zilais karogs. Lai to iegūtu, jāizpilda vairāki kritēriji. Zilais karogs plīvo 13 vietās Latvijā. Otra iespēja – aicināt Latvijas Pludmales glābēju asociāciju (LPGA) veikt Eiropas Savienības prasībām atbilstošu risku izvērtējumu. Asociācija tādu piešķīrusi 16 peldvietām. Vairākas pašvaldības to neuzskata par vajadzīgu. "Kamēr nelaime nav notikusi, tā šķiet naudas izmešana," saka Andris Kraulis, asociācijas vadītājs.

Jūrmalā septiņu staciju vietā trīs

Aptuveni 30 gadus konkrēto Gaujas pludmali apsaimniekoja firma "Makars", septīto gadu - Siguldas pašvaldības policija. Sporta trenere un olimpiete Gunta Gasūna stāsta, ka laivu nomas īpašnieka Jāņa Makara laikos drošības situācija bija labāka: uzraugi staigāja gar krastu ar svilpēm, kontrolējot peldētāju uzvedību. Tas nav paredzēts MK noteikumos, tā bija Makara ideja. "Vai tiešām jānotiek tādai nelaimei, lai beidzot sakārtotu drošību?" saka Gasūna.Neparasta izpratne par drošību ir Jūrmalā. Patlaban septiņu glābšanas staciju vietā ir palikušas vien trīs: Majoros, Bulduros un Kauguros. Trešo vasaru nav arī Zilā karoga.