Kad Liepājas Olimpiskais centrs, kuru atklāja 2008. gada vasarā, bija vien iecere, Uldis Pīlēns plānošanas ietvaros noorganizēja lidojumu virs Liepājas. "Kur to būvēt un attīstīt, vēl nebija skaidrības. Lai redzētu pilsētu no augšas, lidostas direktors mūs vizināja ar mazu, mazu lidmašīnu. Un tas bija interesants piegājiens – no augstāka punkta viss citādi rādās," atstāsta bijušais Liepājas mērs Uldis Sesks ("Liepājas partija"). Šobrīd, kad Pīlēna izveidotais politiskais spēks – "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija" (AS) – valdības koalīcijā būs otrā deputātu mandātu bagātākā partija, tās līderis Pīlēns arī vairāk tiecas skatīties no augšas.
Pīlēns ir arhitekts, taču viņa raksturojuma priekšplānā biežāk skan vārds "uzņēmējs". Politikā viņš ir AS "lokomotīve", taču to izrādīt, tiecoties pēc augstiem amatiem, viņš nemērķē. Bijušais politiķis Jānis Lagzdiņš, kurš darbojies gan Augstākajā padomē, gan vairākos parlamenta sasaukumos, Pīlēnu raksturo kā "pelēko kardinālu" – ideju izstrādātāju un virzītāju, taču no oficiāliem augstiem amatiem izvairīgu.
Pīlēns: Grūti redzēt sevi strādājam Kariņa valdībā
Ja AS būtu uzvarējis 14. Saeimas vēlēšanās un prezidents valdības veidošanai nominētu Pīlēnu, viņš atlocītu piedurknes un darbu arī darītu, secināms pēc politiķa teiktā portālam "Delfi". Taču viņš uzskata, ka vēlēšanu naktī šo scenāriju varēja izsvītrot no dienas kārtības, jo pārliecinoši uzvarēja "Jaunā Vienotība" (JV). Šobrīd, kad jaunās koalīcijas veidošana tuvojas atbildības sfēru sadalīšanai, Pīlēns, taujāts, vai pats iekārojis kādu ministra krēslu, atbild: "Man grūti redzēt sevi strādājam Kariņa kunga valdībā. Tas būtu diezgan sarežģīti. (..) Tāpēc, ka šobrīd koalīcijas sarunas iet diezgan stīvi. Vairāk nekā trīs nedēļas pagājušas (saruna notiek 24. oktobra vakarā – red.), mēs esam nonākuši līdz principam, ka valdību veido trīs politiskie spēki. Vēlēšanu naktī es teicu: "Tagad nevajag zaudēt laiku un jāķeras klāt [darbam]"," viņš paskaidro. Kā stāsta Pīlēns un sarunās ar "Delfi" ieminas arī viņa līdzgaitnieki, politiķis vēlas attīstīt krīzes vadības sistēmu, taču Pīlēnam radies iespaids, ka tas nav "jautājums, kas satrauc JV".
AS, pamatā no jau esošajām partijām sapulcinātais politiskais spēks, 14. Saeimas vēlēšanās tika pie 15 deputātu mandātiem. Partija uzvarēja Kurzemes reģionā. Pārliecinošu uzvaru tā ieguva Liepājā, saņemot 9 729 balsu, aiz sevis atstājot JV ar 3 588 balsīm. Kā vērtē Pīlēns, AS rezultāti vēlēšanās "nav slikti priekš jauna politiskā spēka". Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš stāsta, ka aptauju rezultāti priekšvēlēšanu laikā rādīja, ka vērā ņemama iedzīvotāju daļa ir neapmierināta ar valdības un parlamenta darbu un tā grib pārmaiņas. AS rezultāts vēlēšanās skaidrojams ar vairākiem politiskā spēka atribūtiem: bez Pīlēna paša pie tiem pieskaitāma partijas spēja radīt priekšstatu, ka tā iemiesos pārmaiņas un ka partija ir varas cienīga. "Lai izpildītu kritēriju "varas cienīgi", svarīgi, ka parādās kāda pieredze un briedums," noteic Kaktiņš.
Pīlēna faktors balsu makšķerēšanā
Cik daudz balsu AS pievilināja ar Pīlēnu, rādītu vien pētījuma rezultāti. Tāda šobrīd nav, taču visi portāla "Delfi" uzrunātie politologi pauž, ka Pīlēns
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
