Tiesā informēja, ka šis lēmums vairs nav pārsūdzams.
Jāatgādina, ka MNA pastāvēja pamatotas šaubas par Sprūda objektivitāti maksātnespējīgo "Peltes īpašumu" procesā. Administrācija, pamatojoties uz Maksātnespējas likumā noteikto kompetenci, veica Sprūda darbības pārbaudi maksātnespējīgo "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesā. Ar MNA 2014.gada 16.decembra lēmumu atzīts, ka attiecībā uz administratoru pastāv Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesā - pastāv pamatotas šaubas par administratora objektivitāti.
Līdz ar to tika atzīts, ka administrators ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 20.panta otro daļu, neinformējot par to tiesu un MNA. Attiecīgi administratoram tika uzlikts tiesiskais pienākums informēt tiesu par to, ka uz viņu attiecas Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai maksātnespējīgā uzņēmuma maksātnespējas procesā.
Zvērināts advokāts Indulis Balmaks, kas ir iesaistīts "Peltes īpašumu" procesā, atzina, ka pēc būtības, lemjot šo jautājumu, tiesnese Jolanta Zaškina atradās vismaz netiešā interešu konfliktā. Viņš piebilda, ka, iespējams, notiks vēršanās prokuratūrā ar lūgumu protestēt šodienas lēmumu.
Jau vēstīts, ka prokuratūra marta vidū Augstākās tiesas Civillietu departamentam iesniegusi protestu saistībā ar Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu, kurā cita starpā tiesnese atteicās izlemt jautājumu par Sprūda atcelšanu no maksātnespējīgās "Peltes īpašumi" procesa. Kā norādīts lēmumā, ar iesniegumu prokuratūrā vērsās bijušais "Peltes īpašumu" valdes loceklis Neils Dženings. Protestā tika lūgts atcelt minēto lēmumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai.
Dženings lūdza lēmumu protestēt daļā, ar kuru tiesa atteicās izlemt jautājumu par Sprūda atcelšanu no "Peltes īpašumu" procesa, pirms tika izskatīts jautājums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) pasludināšanu un jauna administratora iecelšanu.
Latgales priekšpilsētas tiesa 8.janvārī nolēma izbeigt "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesu un sāka ĀTAP, apstiprinot arī ĀTAP plānu. Par administratoru šajā lietā tika iecelts Juris Ķesteris, līdz ar to Sprūds šajā uzņēmumā vairs kā administrators nefigurē.
Žurnāls "Ir" pērn oktobrī rakstīja, ka MNA un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti iesniegumi par Sprūda iespējamiem likuma pārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu uzņēmuma "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesā. Tāpat žurnāls rakstīja, ka bijušais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis bija iesaistījies vairākus miljonus eiro vērtos darījumos, kas saistīti ar šā uzņēmuma vērtīgās zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Kaut arī daļa no darījumiem veikta pēc Lūša kļūšanas par ministrijas parlamentāro sekretāru, viņa publiskajā deklarācijā nekas par to nebija lasāms.
"Peltes īpašumi" bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven Limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljonu eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja Lūsim. Šī darījuma summa bija 3,2 miljoni eiro. Trīs nedēļas pēc cesijas līguma noslēgšanas administrators Sprūds atzina Lūša "Velven Limited" nodrošinātā kreditora prasījumu, turpinot darbu pie "Peltes īpašumu" zemes gabalu realizācijas.
Tāpat Sprūds nolēma neīstenot izsoli, bet gan pārdeva zemi AS "Sužu pussala". Tomēr par zemi "Sužu pussala" viņš nolēma samaksāt nevis ar naudas līdzekļiem, bet gan uzņemoties segt uzņēmuma parādu pret "Velven Limited", kurš savas prasījuma tiesības bija pārdevis Lūsim. Tādā veidā "Peltes īpašumu" parāds Lūsim tiek gandrīz pilnībā dzēsts, bet Lūša parādnieks tagad ir jaunais zemes īpašnieks "Sužu pussala".
