Viņš norādījis, ka k opējā tendence Krievijas medijos ar nelieliem izņēmumiem Latvijai joprojām ir nelabvēlīga. "Šīs attieksmes maiņa acīmredzot prasa ilgāku laiku. Turklāt jāņem vērā, ka jaunais Valsts domes sastāvs pat ir radikalizējies un centriskajiem spēkiem Krievijas parlamentā šodien ir vismaz jāieklausās, piemēram, "Rodinas" teiktajā," paskaidrojis vēstnieks.
Kā piemēru viņš minēja televīzijas kanāla TVC raidījumu "Notikumi", kura vadītāja Latvijai veltīto sižetu komentējusi ar vārdiem: "Ceru, ka tos, kuri pēc šā sižeta noskatīšanās vēlas ņemt rokā automātu, atvēsinās mūsu nākamais materiāls par kazino."
"Interesanti, ka šādi materiāli parādās TVC, kas ir Maskavas valdības televīzijas kanāls, burtiski dažas dienas pirms Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītes Rīgā," norādījis Penke.
Viņaprāt, Krievija joprojām precīzi nav formulējusi savas intereses un izstrādājusi konstruktīvu pieeju starpvalstu dialogam.
"Jau piekto gadu nestrādā abu valstu starpvaldību komisija. Tiesa, Krievijas politiķi bieži kontaktē ar Latvijas opozīcijas spēku pārstāvjiem. Gandrīz katru mēnesi kāds Latvijas politiķis ierodas Maskavā tādā kā privātā komandējumā un tiekas ar Krievijas Valsts domes deputātiem un Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Atbalstāmi būtu jebkuri kontakti, kas veicina abu valstu attiecības. Tomēr pagaidām neredzam neko pozitīvu, ko būtu nesušas šādas pusslepenas tikšanās. Turpretim Krievijas puses kontakti ar pozīcijas partiju politiķiem Latvijā parasti ir epizodiski un lielākoties neformāli," sacījis vēstnieks.
Kā vēl vienu abu valstu attiecībās Penke minējis Krievijas lēmumu maija sākumā slēgt Aizgāržas robežpārejas punktu Krievijas pusē. "Var jau būt, ka Eiropas mērogā šie pārejas punkti nav tik nozīmīgi, bet vietējiem iedzīvotājiem tie ir pat ļoti svarīgi. Tāpat automašīnu rindas uz robežas joprojām ir ļoti lielas. Bet no Krievijas puses mēs tikai dzirdam aizbildināšanos, ka robežpārejas punktos nepietiekot darbinieku," sacījis Penke.
Vaicāts par lielajām rindām uz Latvijas vīzu saņemšanu, vēstnieks skaidrojis, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un tuvošanās Šengenas valstu vīzu izsniegšanas standartiem mums uzliek augstākas prasības, kuru ieviešana arī prasa pūles un laiku.
"Otrkārt, lai ātri un kvalitatīvi apkalpotu visus Latvijas vīzu pieprasītājus, ir nepieciešama steidzama konsulāta telpu rekonstrukcija. Pašlaik mēs remontējam vienu telpu, kas ļaus iekārtot vēl dažus papildu lodziņus apmeklētāju pieņemšanai. Tomēr situāciju kardināli spēs mainīt tikai vēstniecības ēku kompleksa rekonstrukcija, kas paredz pārcelt konsulātu no viesu nama "Tālava" uz pašu vēstniecības ēku. Turklāt ēku rekonstrukcija nepieciešama vēl viena iemesla dēļ. It īpaši jau pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO mums nepieciešams būtiski paaugstināt drošības standartus ēkās, kuras esam saņēmuši mantojumā vēl no padomju laikiem," stāstījis vēstnieks.
Viņš atgādinājis, ka jau sesto reizi saņemts atteikums Latvijas konsulāta telpām Krievijas anklāvā Kaļiņingradā. "Acīmredzot arī tā ir attieksme. Krievijas Ārlietu ministrija apliecina, ka viņi esot devuši savu politisko jāvārdu un tālākais jau esot Kaļiņingradas varas iestāžu ziņā. Tiekoties ar Kaļiņingradas administrācijas pārstāvjiem, esmu saņēmis atbildi, ka viņiem esot nepieciešama centra atļauja. Krieviski to sauc - "spēlēt futbolu". Bet cietēji ir Kaļiņingradas iedzīvotāji, kuriem vīzas jāsaņem Maskavā," sacījis vēstnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
