Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja pensiju likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts pensijas vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 65 gadiem noteikt laika posmā no 2014. līdz 2025.gadam ik gadu pa trim mēnešiem. Pensionēšanās vecums tiks paaugstināts ik gadu, kamēr 2025.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Likuma grozījumus atbalstīja 49 deputāti no koalīcijas frakcijām, bet pret bija 39 deputāti, kuri pārstāv opozīcijā esošās "Saskaņas centra" un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas.
Iepriekš likumprojekta redakcija paredzēja 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu - par pusgadu, līdz 2020.gadā būtu sasniegts 65 gadu vecums.
Tomēr, izvērtējot priekšlikumus likuma grozījumiem, Saeimas atbildīgā komisija atbalstīja opozīcijā esošā "Saskaņas centra" ierosinājumu par lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Atbalstu šim priekšlikumam paudusi arī Labklājības ministrija.
Pensionēšanās vecuma lēzenāka paaugstināšana no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā sociālajam budžetam izmaksās 210 miljonus latu.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) uz galīgo lasījumu bija iesniegusi priekšlikumu atjaunot 2009.gadā apturēto pensiju indeksāciju, taču Labklājības ministrija bija pret LPS piedāvāto indeksācijas termiņu - šā gada rudeni. Ministrija skaidrojusi, ka šāds solis prasītu līdzekļu aizņemšanos no pamatbudžeta, līdz ar to Saeimas sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Saeimas atbalstītais likumprojekts arī paredz palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, bet no 2025.gada palielināt to līdz 20 gadiem. Savukārt minimālais apdrošināšanas stāžs, lai priekšlaicīgi pensionētos, vecākiem, kas audzinājuši piecus vai vairāk bērnu vai bērnu ar invaliditāti, būs 25 gadi.
Paaugstinot pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuri var pensionēties pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Likumprojekts arī paredz noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Tiks saglabātas arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgās ražotnēs.
Vienlaikus likums paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods, kurā cilvēks dara algotu pagaidu sabiedrisko darbu. Tas saistīts ar to, ka no 2012.gada 1.janvāra bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
