Kā intervijā laikrakstam "Izglītība un Kultūra" norādījis departamenta direktors Guntis Helmanis, departaments kopā ar skolu direktoriem ir domājis par to, kā rīkoties pēc tam, kad, Satversmes tiesai atceļot pensiju ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem, vairāki no šiem skolotājiem vēlēsies atgriezties darbā.
Taču, aptaujājot pedagogus, secināts, ka pedagogu vidū pašlaik tādas intereses nav, un diez vai kas tāds varētu notikt nākamajā mācību gadā.
Helmanis pieļāvis, ka nevēlēšanās pamatā, pirmkārt, ir lielais aizvainojums, ar kuru pedagogiem nācies pamest darbu skolās. Otrkārt, pensionāriem aizejot no darba, skolām nācies aizpildīt vakantās pedagogu vietas, tādēļ pat tad, ja būtu labi pensijas vecuma pedagogi, kuri būtu gatavi atgriezties darbā, būtu ļoti nekorekti pedagogam, kurš ir uzņēmies no jaunā gada jaunus pienākumus, samazināt stundu skaitu un līdz ar to arī algu.
Jautāts par to, vai pensijas vecuma pedagogu aiziešana no skolām ietekmējusi dabaszinātņu un eksakto mācību priekšmetu skolotāju nodrošinājumu, jo daudzviet šos priekšmetus mācījuši tieši pensionāri, Helmanis norāda, ka pašlaik šādas problēmas nav konstatētas.
Tomēr Helmanis neuzskata, ka šajā ziņā situācija būtu laba. "Pedagogu vidējais vecums ir liels, un nedomāju, ka tas ir normāli, ka fizikas skolotāji universitātē vispār vairs netiek sagatavoti," viņš norāda, piebilstot: "Iespējams, situāciju glābj un pedagogus palīdz piesaistīt mērķstipendiju ieguves iespējas prioritārajos mācību priekšmetos, bet tas ir risinājums tikai uz trīs gadiem. Bet tas, ka atsevišķos mācību priekšmetos pedagogi vispār netiek sagatavoti, ir trauksmes signāls."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
