Foto: LETA
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu nekāda konkrēta vienošanās par skaitļiem vai lēmumiem saistībā ar pensiju indeksāciju nav panākta, un "mēs turpināsim darbu", ceturtdien žurnālistiem sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).

Barča, kura kopā ar citiem ZZS deputātiem iesniedza Saeimā priekšlikumu jau šogad atsākt indeksāciju mazajām pensijām – līdz 165 latiem, pie Bērziņa devās kopā ar labklājības ministri Ilonu Jurševsku (ZZS) un komisijas kolēģi un Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Viņķeli (V).

Pusotru stundu ilgas tikšanās laikā politiķes ar prezidentu ļoti nopietni diskutējušas par priekšlikuma "finansiālo pusi un likumprojekta tekstu", sacīja Barča.

Viņa norādīja, ka nākamajā otrdienā par šiem grozījumiem turpinās diskutēt Sociālo lietu komisiju, un tad arī gaidāmi detalizētāki Labklājības ministrijas aprēķini.

Jurševska žurnālistiem norādīja, ka saruna parādījusi: "esam vienisprātis, ka jāpalīdz vistrūcīgākajai sabiedrības daļai". Jurševska norādīja, ka jautājums nav tikai par šī un nākamā gada pensiju indeksāciju, bet par pensiju sistēmas ilgtspēju. Ministre arī noraidīja pieņēmumus, ka iecere indeksēt pensijas ir priekšvēlēšanu populisms, jo jau pavasarī Pensionāru federācijas domes sēdē apsolīts indeksēt mazas pensijas, ja inflācija pārsniegs 5%.

Jurševska atzina, ka šobrīd šis rādītājs nav sasniegts, tomēr septembrī un oktobrī inflācija jau varētu būt "ļoti tuvu tam". Viņa arī atzina, ka ideja indeksēt pensijas jau šogad ir pretrunā ar apstiprinātu pensiju sistēmas koncepciju, kas paredz indeksācijas "iesaldēšanu" līdz 2014.gadam, tomēr svarīgāk esot palīdzēt visneaizsargātākajiem cilvēkiem, kas te dzīvo.

Lūgta komentēt, kā starptautiskie aizdevēji varētu vērtēt sociālo izdevumu palielināšanu, kas ir pretrunā iepriekš solītajam, Jurševska norādīja, ka Latvijai vajadzētu būt drosmīgākai un uzstājīgākai šajās sarunās.

Savukārt Viņķele žurnālistiem sacīja, ka "šī saruna [ar prezidentu] liecina, ka atkāpjamies no populisma formāta un mazinām aizdomas par to, ka šie grozījumi varētu tikt izmantoti populismam".

Viņasprāt, pēc sarunas ar prezidentu ir trīs galvenie saprašanās punkti – pirmkārt jāatrod veids, "kā pārziemot" trūcīgāko pensiju saņēmējiem, pie kā būtu jāstrādā Sociālo lietu komisijai. "Tā nebūšot viena atbilde ar vienu risinājumu", būšot jāmeklē savstarpēji papildinoši risinājumi, kas vienlaikus nodrošinātu sociālā budžeta ilgtspēju. Otrkārt esot skaidrs, ka risinājumam par pensijām jābūt ilgtspējīgām, nevis jādomā par šī gada pēdējiem trīs mēnešiem. Tāpat nedrīkst ignorēt kopējo kontekstu Eiropas Savienībā notiekošajam, jo jāvērtē arī potenciālie riski, ko var radīt iespējamas problēmas, piemēram, Itālijas tautsaimniecība.

Viņķele gan norādīja, ka šobrīd var apsolīt – "pensijas nebūs mazākas, neatkarīgi no tā, kas notiek ES".

Savukārt Valsts prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka lēmumam, ko pensiju un citu sociālo izmaksu kontekstā politiķi gatavojas virzīt izskatīšanai Saeimā likuma grozījumu veidā, pirmkārt, ir jābalstās mērķī palīdzēt vismazāk nodrošinātajai pensionāru daļai, informēja prezidenta Preses dienests. Vienlaikus Bērziņš aicināja valdības koalīciju pārstāvošos politiskos spēkus rast tādus likumdošanas izmaiņu risinājumus, kas ir atbalstāmi un pieņemami abām koalīcijas apvienībām.
Šis pēc prezidenta domām ir pamatnosacījums, lai likuma izmaiņas tiktu virzītas Saeimas lemšanai. Prezidents pauda uzskatu, ka jebkādām izmaiņām likumdošanā, kas skar budžeta izdevumu daļu, ir jāsaskan ar starptautiskajā aizdevumu programmā iekļautajiem nosacījumiem, par ko vienojusies Latvijas un aizdevēju puse.

Jau vēstīts, ka Saeima nolēma nodot atbildīgajām komisijām ZZS Saeimas frakcijas sagatavotos grozījumus likumā par pensijām, kas paredz šajā gadā atsākt krīzes gados "iesaldēto" pensiju indeksāciju.

Grozījumi paredz atsākt to vecuma un citu pensiju indeksāciju, kas nepārsniedz 165 latus mēnesī. Likumprojektā teikts, ka šāda apmēra pensijas pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss mazāks par skaitli "1", tad valsts pensijas netiktu pārskatītas. Paredzēts, ka likuma grozījumi to atbalstīšanas gadījumā stātos spēkā šā gada 1.septembrī.

Patlaban likumā noteikts, ka pensijas netiks indeksētas līdz 2013.gadam. Taču jūnija vidū ZZS Saeimas frakcija ar opozīcijas balsīm panāca, lai likuma grozījumi pensiju indeksācijas atsākšanai jau šogad tiktu nodoti komisijām.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) izteicies, ka valdība atbalstīs tādu pensiju indeksāciju, kas būs fiskāli neitrāla jeb neprasīs papildu naudu. Lai tas tā būtu, pensiju indeksācija būtu jāveic esošā pensiju budžeta ietvaros. Pret indeksāciju iebilst arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Labklājības ministrija piedāvājusi arī variantu atsākt indeksēt vecuma un citas pensijas, kas nepārsniedz 135 latus, tādējādi jūtami mazinot nepieciešamos finanšu līdzekļus, salīdzinot ar ZZS variantu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!